Sākotnēji par aizdomām neziņoja
Intervijā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” Kalnmeiers pastāstīja par vairākiem novērojumiem, kas viņam likuši bažīties par iespējamu novērošanu. 2011.gada nogalē vai 2012.gada sākumā viņš pamanījis mājā pazīmes, ka vairākās vietās kāds ir pārlūkojis māju. Un tie nav bijuši mājinieki. Toreiz viņš par novērojumiem nevienam nav ziņojis.
“Tās ir elementāras pazīmes, ko var izvietot jebkurš cilvēks savā mājoklī – uzlikt kādu nemanāmu drošības diedziņu atvilktnē vai kādu uzlīmīti, kas nav uzreiz redzama,” pastāstīja Kalnmeiers.
Vēlāk, 2016.gada otrajā pusē, viņam radās aizdomas, ka mājā ievietota noklausīšanās ierīce. Viņš stāsta, ka, atgriežoties pēc darba mājas, konstatējis, ka suns atrodas ārpusē aiz žoga, lai gan viņam nebija iespēja izkļūt no teritorijas. “Tātad kāds bija iekļuvis teritorijā, atslēdzot vārtiņus vai atverot vārtus autotransportam, un suns bija izbēdzis,” saka Kalnmeiers.
Arī par šo gadījumi viņš sākotnēji neziņoja: “Es ieskaitīju to neizskaidrojamu gadījumu situācijā.”
Vēl kāds gadījums bija 2017.gada pavasarī, kad bija aizdomas par nesankcionētu telefonsarunu noklausīšanos vai noklausīšanās ierīces ievietošanu viņa mājā. No aizslēgtas teritorijas izkļuva suns, kuram pēc atrašanas viņš novēroja neadekvātu uzvedību: “Viņš izskatījās kā sazāļots, un pēc tam viņam bija arī veselības traucējumi un neraksturīga uzvedība.”
Tad ģenerālprokuroram radās aizdomas, ka kāds varēja būt iekļuvis mājā. Viņš apsekoja māju, un istabā, kur dienu iepriekš bija veikta uzkopšana, uz paklāja atrada sīku detaļu, kāda tur neesot varējusi atrasties. Tādējādi viņš secināja, ka kāds bija iekļuvis viņa mājā.
Par diviem pēdējiem gadījumiem nu Kalnmeiers vērsies tiesībsargājošā iestādē, taču izmeklēt nav lūdzis, jo neesot pamata sākt kriminālprocesu.
Kalnmeiers uzsvēra, ka šādi secinājumi ir viņa personiskais viedoklis un nevar nosaukt, kurš šādas darbības varētu veikt.
Noliedz novērošanu
Iepriekš intervijā laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze" ģenerālprokurors gan pauda, ka 2010.gadā no kāda KNAB darbinieka uzzinājis, ka nu jau bijusī KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe un bijušais KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieks Juris Jurašs esot devuši komandas operatīvajiem darbiniekiem neoficiāli vākt informāciju par Kalnmeieru un viņa ģimeni.
Savukārt Juta Strīķe, kura nu ir Rīgas domes deputāte no Jaunās konservatīvās partijas, intervijā Latvijas Radio sacīja, ka ģenerālprokurora novērošana vai noklausīšanās nav iespējama, jo viņš uzrauga visu iestāžu operatīvo darbību. “Tieši tāpēc ģenerālprokurora amatā garantēti ir jāliek cilvēks, par kura godaprātu nav ne mazāko šaubu, jo viņu novērot un noklausīties vienkārši nav iespējams. Viņam ir tāds ekskluzīvs stāvoklis,” sacīja Strīķe.
Klausoties Kalnmeiera skaidrojumus, viņa arī secinājusi, ka ģenerālprokurors savā dzīvesvietā varētu būt ticies ar kādiem cilvēkiem vai veicis kādas darbības, par kurām “ļoti baidās, ka nāks atklātībā”.
Tikmēr Juris Jurašs pauda sašutumu par, viņaprāt, neprofesionālu ģenerālprokurora rīcību: “Ja viņš kaut ko publiski pauž, tam visam jābūt juridiski pamatotam.”
