Saeimā iecerēts jau šonedēļ steidzamības kārtā apstiprināšanai abos lasījumos virzīt izmaiņas invaliditātes likumā, kas paredzētu iespēju turpināt invaliditātes pabalsta izmaksu tajos gadījumos, kad būtiski aizkavējusies iesnieguma par invaliditātes statusa atjaunošanu izskatīšana. “Tā mūsu komisijā vēl ilgu gadu laikā nav bijis, ka tik strauji mēs rīkojamies. Es ļoti ceru, ka parlaments akceptēs. Pēc taisnības var arī likt nedēļu pagaidīt, bet es ceru, ka tā nebūs,” saka atbildīgās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča (Zaļo un zemnieku savienība).
Atbildīgās komisijas vadītāja gan norāda – lai risinātu situāciju pēc būtības, jārūpējas par komisijas kapacitātes celšanu. Uz zemajām ekspertu algām raidījumā “Rīta panorāma” norādīja labklājības ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”), un tās kā galveno problēmu piesaistīt jaunus kadrus izceļ arī ekspertīzes komisijas vadītājs. Šobrīd iestādē esot veikta darbinieku pārgrupēšana un neizskatīto iesniegumu kaudze lēnām mazinās.
Tikmēr Maija, kuras stāsts pārmaiņas iekustināja, saņēmusi lēmumu par invaliditātes grupas pazemināšanu. Viņa ir pārliecināta – tas tādēļ, ka runājusi ar medijiem.
“Trešā grupa nozīmē nepilnu 65 eiro mēnesī pensiju. Tas nozīmē, ka par visu, par transportu man jāmaksā pašai. Otrajai grupai bija atvieglojumi. Man zāles mēnesī izmaksā 58 eiro,” saka Maija. Viņa gan nepadodas, sakot, ka vēl ir iespēja vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Maija arī nepieļauj iespēju, ka invaliditātes grupa mainīta viņas veselības stāvokļa dēļ: “Es labi atceros, ko ārsti rakstīja. Ir pilnīgi skaidrs, ka es neesmu darba spējīga.”
Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) vadītājs Andris Zīverts kategoriski noliedz, ka šāds lēmums sagatavots ar mērķi kundzei ieriebt: “Noteikti tas tā nav, jo eksperts, kas veica ekspertīzi, nezināja par konkrētu cilvēku, par konkrētu sižetu.
Ekspertīze ir anonīma. Pats fakts par to, ka šī ekspertīze tika veikta uzreiz pēc sižeta, šoreiz tā ir sagadīšanās.”
Maija ekspertu lēmumu jau pārsūdzējusi. Pēc iestādes vadītāja teiktā, paredzams, ka šogad dienests saņems aptuveni 1400 šādu pārsūdzību. Vairākumā gadījumu gan komisija lemjot klientiem par labu.
Invaliditātes statuss pērn pagarināts teju visiem vairāk nekā 35 tūkstošiem pieteicēju. Nepilniem sešiem procentiem invaliditātes grupa pazemināta, bet katram desmitajam – paaugstināta. Tikmēr Labklājības ministrija uzsākusi Zīverta vadītās komisijas un viņa paša darba dienesta pārbaudi.
Lielu rezonansi sabiedrībā izraisīja Latvijas Televīzijas raidījuma “Panorāma” reportāža par invalīdi, kura ne savas vainas dēļ nolemta galējam trūkumam. Lai gan viņa visus dokumentus invaliditātes pagarināšanai iesniedza laikus, darbinieku trūkuma dēļ vairākus mēnešus dokumenti netika izskatīti, un viņa palikusi bez jebkādiem iztikas līdzekļiem.
Arī deputāti konstatēja, ka ekspertīžu skaits pēdējos gados ir būtiski palielinājies, bet ārstu skaits – samazinājies, un lietas krājas kaudzēs.
