Raimonds un viņa sieva dzīvo Talsu novada Vandzenes pagastā. Sieva dzīvi vada gultā.
"Tādu viņu mājās atveda. Vairs nerunāja," viņš stāsta par sievu. "Kuldīgas komisija uz diviem gadiem iedeva invaliditātes pirmo grupu. Pēc tam to pagarināja vēl uz diviem gadiem. Taču stāvoklis neuzlabojās, jo viņa vairs nevar pasēdēt. Pēc tam invalidāti iedeva uz pieciem gadiem, un stāvoklis vēl vairāk pasliktinājās," stāsta Raimonds.
Šajos gados slimnieces veselība ir tikai pasliktinājusies, un Raimondam nav saprotams, kāpēc valstij jātērē līdzekļi un cilvēku resursi, lai atkal un atkal to pierādītu.
"Dakterei viss jāsaraksta. Bet pa to laiku jau viņa var pieņemt pacientu, nevis rakstīt tādu dokumentu [par invaliditāti sievai], kas neko nedod," saka Raimonds.
"Tagad atkal pagājuši kādi pieci gadi. Desmit gadus viņa jau ir nogulējusi, taču nu atkal ir jāiet uz grupu. Kāpēc? Viņas veselība ne pa kapeiku nav uzlabojusies! (..)" neizpratnē ir Raimonds. Viņš iesaka valsts iestādēm invaliditāti šādos gadījumos dot uz mūžu.
Labklājības ministrijas pārstāve Elīna Celmiņa skaidro, ka invaliditātes grupu var noteikt uz pusgadu, gadu, diviem vai pieciem gadiem. "Sākotnēji [invaliditāti] nosaka uz īsāku laiku, ja persona ir ieradusies pirmo reizi un nav paredzams, vai veselības traucējumi būs stabili, ilgstoši un neatgriezeniski. Tāpēc tie termiņi ir gads vai divi gadi - ļoti retos gadījumos pieci gadi," teica Celmiņa.
Taču viņa norāda, ka Raimonda sievai invaliditāti drīzumā, visticamāk, noteiks uz mūžu.
"Šajā gadījumā invaliditāte pirmo reizi bija noteikta 2008.gadā uz diviem gadiem, tad vēl uz diviem un pēc tam uz pieciem gadiem. Mēs varam paļauties, ka, iesniedzot dokumentus atkārtoti, kundzei piešķirs invaliditāti uz mūžu, jo viņai jau piecus gadus nepārtraukti ir bijusi invaliditātes grupa. Kungam nevajag satraukties, jo šī būs beidzamā reize, kad būs dokumenti jānokārto," saka Celmiņa.
Raimonds gan ir pārliecināts, ka citās Eiropas valstīs tāda birokrātija nevalda.
