Pēc garām debatēm Saeima konceptuāli atbalsta ministru biedru amatu un jaunas ministrijas izveidi

Latvijā plāno ieviest Ministru kabineta ministru biedru amatus un izveidot jaunu Enerģētikas un klimata ministriju. To paredz ceturtdien, 24. novembrī, pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi attiecīgi Valsts pārvaldes iekārtas un Ministru kabineta iekārtas likumos. Lai arī Juridiskajā komisijā to virzībai balsu nepietika, plenārsēdē tie virzīti tālāk. Ceturtdien gan, skatot šos jautājumus, parlamentā noritēja garas debates. Lai izmaiņas stātos spēkā, likumu grozījumi Saeimai vēl jāatbalsta galīgajos lasījumos.  

ĪSUMĀ: 

Pēc garām debatēm Saeima konceptuāli atbalsta ministru biedru amatu un jaunas ministrijas izveidi
00:00 / 03:41
Lejuplādēt

Likumu grozījumus parlaments ceturtdien nodeva skatīšanai Juridiskajā komisijā. Lai gan komisijas vairākums ceturtdien neatbalstīja abu likumu grozījumu virzību pirmajā lasījumā, Saeimas Kārtības rullis pieļauj neatbalstītos likumprojektus tomēr iekļaut izskatīšanai Saeimas sēdē. To lūdza darīt jaunās koalīcijas deputāti. 

Koalīcijas deputātiem nav vairākuma Juridiskajā komisijā, bet ir vairākums Saeimā. Līdz ar to Saeima ceturtdien abus likumprojektus atzina par steidzamiem, kas nozīmē – tie jāskata divos lasījumos.

Pirms abu likumprojektu konceptuālas atbalstīšanas Saeimas Juridiskās komisijas sēdē iezīmējās koalīcijas balsu trūkums to atbalstam. Frakciju deleģēto pārstāvju trūkums var traucēt lēmumu pieņemšanu. Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība") šo problēmu pāradresēja topošās koalīcijas partneriem: "Juridiskajā komisijā ir 11 cilvēku. Trīs no "Jaunās Vienotības" un tikai pa vienam no Nacionālās apvienības un "Apvienotā saraksta" frakcijām, pārējie seši – no citām partijām. Naivi cerēt, ka opozīcija atbalstīs visu, ko virza eventuālā koalīcija."

Plāno ieviest ministru biedru amatus

Atbalstītie grozījumi atbilstoši jaunās koalīcijas iecerei paredz ieviest ministru biedrus. 

Ar likuma grozījumiem iecerēts veicināt valdības darba efektivitāti konkrētu politikas jomu pārvaldībā. Plānots, ka ministra biedram būs jāpārzina atsevišķas nozares un politikas jomas, kas ietilpst Ministru kabineta locekļa kompetencē. Paredzēts, ka ministra biedrs valdības sēdēs piedalīsies ar padomdevēja tiesībām.

Ministru biedrus iecels Ministru prezidents, premjers to varēs darīt pēc attiecīgās jomas ministra priekšlikuma.

Ministra biedrs noteiktās kompetences ietvaros savu pienākumu izpildīšanai saziņā ar attiecīgo valdības locekli varēs dot rīkojumus valsts sekretāram vai citām valsts pārvaldes amatpersonām, dot rīkojumu valdības locekļa pakļautībā esošās iestādes vadītājam, kā arī pildīt citus normatīvajos aktos noteiktos pienākumus, paredz likumprojekts.  

Kā likumprojekta anotācijā atzīmējuši tā autori, valdības struktūrai modernā Eiropas parlamentārā demokrātijā ir jābūt elastīgai, piemērojoties gan vajadzībām, gan valdības prioritātēm. Tāpat uzsvērts, ka šādā valsts iekārtā valsts pārvaldes principi prasa valsts pārvaldības institucionālās sistēmas pilnveidošanu un modernizāciju.

Ar likumprojektu paredzēts noteikt, ka Ministru kabinets līdz nākamā gada 1. oktobrim izstrādās un iesniegs Saeimai grozījumus citos likumos, kas nepieciešami ministra biedra darbības nodrošināšanai. Līdz tam ministra biedru amatā iecels un atbrīvos no amata Ministru prezidents.

Grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā pirmajā lasījumā atbalstīja 52 deputāti, bet "pret" balsoja 42 parlamentārieši.

Pirmo reizi vairāk nekā 10 gadu laikā varētu veidot jaunu ministriju

Atbalstītie grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā paredz izveidot jaunu klimata un enerģētikas ministra amatu Ministru kabinetā, līdz ar to arī jaunu ministriju. Šos grozījumus iesniedza jaunās koalīcijas deputāti. Jaunas ministrijas izveide ir "Jaunās Vienotības" iniciatīva.

Ministriju plānots veidot, pārceļot uz jaunveidojamo ministriju no Ekonomikas ministrijas struktūrvienības, kas izstrādā, organizē un koordinē enerģētikas jautājumus, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas struktūrvienības, kas nodarbojas ar klimata jautājumiem, kas nav spējušas vienoties par konkrētu plānu, kad jāizbeidz atkarība no Krievijas energoresursiem un būs jāsasniedz klimata mērķi. 

Likumprojekta mērķis ir uzlabot valsts klimata un enerģētikas politikas plānošanu un koordināciju, kā arī samazināt klimata un enerģētikas politikas sadrumstalotību. Tāpat iecerēts veidot spēcīgu, profesionālu un kompaktu valsts pārvaldi, teikts likumprojekta anotācijā.

Kā likumprojektā atzīmējuši tā autori, valdības struktūrai ir jābūt elastīgai, piemērojoties gan vajadzībām, gan valdības prioritātēm. Valsts pārvaldes institucionālajā sistēmā nozares ministra portfelis un atsevišķas ministrijas izveidošana tiek vērtēta pēc tā, cik būtiski pieaug konkrētās politikas nozares prioritātes. Ar likumprojektu par vienu no šādām jomām paredzēts noteikt klimatu un enerģētiku.

Līdzšinējā Latvijas valsts pārvaldes darba organizācija klimata politikas jomā ir saskaldīta un nav pietiekami efektīva, lai nosegtu šo politikas jomu un sasniegtu izvirzītos mērķus, teikts likumprojekta anotācijā. Šobrīd politiskā atbildība par klimatu ir noteikta ministram, kas atbild arī par digitālo transformāciju, vides aizsardzību, reģionālo attīstību, pašvaldību attīstību un pārraudzību, teritorijas attīstības plānošanu un zemes pārvaldību, uzsver likumprojekta autori.

Tāpat likumprojekta anotācijā atzīmēts, ka sekmīga enerģētikas politikas īstenošana ir kritiska visai sabiedrībai, īpaši ņemot vērā Krievijas karu Ukrainā un tam sekojošo enerģijas piegāžu uz Eiropu pārtraukšanu. Nepieciešams veltīt īpašu uzmanību Latvijas enerģētiskās drošības stiprināšanai un tam, lai atteiktos no fosilajiem energoresursiem. Pašlaik par enerģētikas politiku atbild ekonomikas ministrs.

Jauna ministrija Latvijā nav veidota vairāk nekā 10 gadus. Ieceres aizstāvji norādījuši, ka jaunas izmaksas radīs vien ministra un dažu vadošo ierēdņu algas. 

Neoficiāli zināms, ka jaunās ministrijas vadību varētu uzņemties Raimonds Čudars ("Jaunā Vienotība").

Grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā pirmajā lasījumā atbalstīja 53 deputāti, bet "pret" balsoja 41 parlamentārietis.

Lai abu likumu grozījumi stātos spēkā, tie Saeimai vēl būs jāskata otrajā – galīgajā – lasījumā, kas plānots 1. decembrī.

Garas debates un visai asa kritika

Skatot abus likumu grozījumus, Saeimā izvērtās visai plašas debates, uzstājoties gan jaunajiem pozīcijas, gan opozīcijas deputātiem.

Saistībā ar ministru biedru ieviešanu jaunās koalīcijas deputāti debatēs uzsvēra galvenokārt to, ka ministru biedri palīdzēs risināt starpnozaru problēmas. Savukārt jaunās opozīcijas deputāti lielākoties norādīja uz papildu izmaksām, ko radītu šādi amati, un pauda neizpratni par esošo resursu neizmantošanu. Tāpat deputāti norādīja uz to, ka likuma grozījumi pirmajā lasījumā netika atbalstīti atbildīgajā Saeimas komisijā.

Piemēram, opozīcijas parlamentārietis Augusts Brigmanis (Zaļo un Zemnieku savienība) pauda: "Šodien skatāmais jautājums ir reti glups gājiens. (..) Ministra biedra amats ir faktiski viens no ultimāta jautājumiem, ko viens no koalīcijas partneriem ir uzlicis. (..) Jaunie amati, būsim reālisti, nekādus kalnus negāzīs."

Līdzīgu viedokli Brigmanim pauda bijusī labklājības ministre Ramona Petraviča ("Latvija pirmajā vietā"), apšaubot iespēju, ka valdības darbs uzlabosies, ieviešot ministra biedra amatu. "Tauta no tā labāk nedzīvos, nauda no tā neradīsies," pauda Petraviča.

Parlamentārietis Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) uzsvēra, ka nav skaidrs, ko šī amatpersona darīs: "Šajā gadījumā tiek piedāvāts izveidot jaunu pozīciju, ministra biedrs, draugs. Kaut kāds jauns funkcionārs, kas Latvijas valstij izmaksās 93 000 eiro ik gadu. Ja ņemam vērā, kas notiek politiskajos kuluāros, tas izmaksās miljonu eiro. Amatpersona, kuras funkciju apraksts ir tik plašs, ka viņš ir nekāds. Atstājot brīvu varu gan valdībai iecelt šos cilvēkus, gan noteikt šo cilvēku kompetenci."

Tikmēr jaunās koalīcijas pārstāvis Didzis Šmits ("Apvienotais saraksts") sacīja: "Šodien mēs nelemjam par ministru biedriem, šodien mēs lemjam par nākotni – deleģēt kompetentus cilvēkus atbildēt par nozari."

Citi "Apvienotā saraksta" deputāti – Edgars Tavars un Māris Kučinskis – uzsvēra, ka šie grozījumi ir nepieciešami, lai valdība strādātu efektīvāk. Politiķu ieskatā šādi grozījumi panāktu kopīgu sadarbību valdībā.

Ideju par ministru biedru posteņa izveidi Saeimā detalizēti skaidroja Kučinskis: "Tie, kas iepriekšējā Saeimas sasaukumā kopā ar mani te sēdēja, redzēja, ka pietrūka sadarbības. Katrs sēdēja savā ministra kabinetā, risināja savus jautājumus un [premjers] Krišjānis Kariņš pa reizei kādu izolēja no tās kompānijas. Galvenais, lai tiktu ātrāk uz priekšu, ir sadarbība starp dažādām ministrijām, dažādiem resoriem."

Savukārt Saeimas deputāts Ainārs Šlesers ("Latvija pirmajā vietā") pauda neizpratni par to, ka ministra biedrus iecels premjerministrs. Šlesera ieskatā ministra biedram būtu jābūt Saeimas apstiprinātam. Tāpat Šlesers uzskata, ka nav pareizi ieviest šādus amatus, nezinot konkrētus cilvēkus, kas posteni ieņems. Šlesers sacīja: "Šodien runāt par biedriem, nepasakot uzvārdu, tā ir tā lielākā problēma. Ja Ministru prezidents virza valdību, viņš [uz Saeimu] nāk ar konkrētiem cilvēkiem. Viņš nāk un aizstāv katru savu ministru."

Vairākas stundas ieilgušās debates saniknoja premjera amatam nominēto Krišjāni Kariņu ("Jaunā Vienotība").

Viņš sacīja: "Opozīcija taisnīgi pieprasa: dariet kaut ko labāk. Topošā pozīcija piedāvā iespēju, rīku valdībai un valdības vadītājam, kā rīkoties. Tad mēs piedāvājam šo risinājumu, bet ko jūs darāt? Divas ar pusi vai trīs ar pusi stundas jūs norejat, esat pret, paralizējat darbu! Kas man grūti pieņemams, ka jūs prasāt, Šlesers prasa: Kariņa kungs, rīcību! Es piedāvāju, šis palīdz strukturāli, iespējams, labāk risināt jautājumus. Vēl nav teikts, ka tie biedri būs. Ja redzēsim, ka tas nedarbojas, es kā pirmais būšu spiests tos posteņus likvidēt."

Jaunajā koalīcijā ir panākta vienošanās, ka būs trīs ministru biedru amati – pa vienam katram koalīcijā pārstāvētajam spēkam. Vēl nav pilnīga skaidrība, kā tos sadalīs, taču jaunās koalīcijas politiskie spēki iepriekš vienojušies ministra biedra amatu izveidot Aizsardzības ministrijā, kurā ministrs būtu no Nacionālās apvienības, bet ministra biedrs – no "Apvienotā saraksta". Tikmēr "Apvienotais saraksts" vairākkārt uzstājis, ka "Jaunajai Vienotībai" solidāri jāuzņemas atbildība par veselības nozari, proti, "Apvienotais saraksts" saņemtu veselības ministra portfeli, bet "Jaunā Vienotība" ieņemtu ministra biedra amatu. 

Sākot skatīt likuma grozījumus, kas paredz izveidot jauno ministriju, debates parlamentā turpinājās, tiesa, citā gaisotnē. Kariņš izmantoja savas kā premjera Saeimas kārtības rullī noteiktās tiesības apiet debašu rindu un prasīja deputātiem uzticību šajā jautājumā. 

Kariņš sacīja: "Šis [jaunas ministrijas izveide] ir starpsolis, lai mēs pēc iespējas ātrāk tiktu pie nākamās valdības. (..) Mums ir jārisina šī energokrīze, jāmeklē risinājums, lai nākotnē būtu zemākas energocenas. (..) Šobrīd es jums piedāvāju savu redzējumu. Jūs varat beigās teikt – nē, bet šodien jūs varat ļaut man dot savu redzējumu."

Kariņa paustais uzrunāja Šleseru, kurš norādīja, ka saklausīja premjerā vēlmi mainīt un uzlabot situāciju. Šlesers arī norādīja, ka, viņaprāt, šajā situācijā parlamentā nevajadzētu būt pozīcijai un opozīcijai: "Man šķiet, ka šajā gadījumā tiešām tas jautājums par enerģētisko drošību un enerģijas cenu samazināšanu jārisina nekavējoši, nevis caur jaunu ministriju veidošanu. (..) Enerģētikas problēmu risināšanā nav pozīcijas un opozīcijas, mēs visi esam ķīlnieki."

Saeimas Juridiskā biroja padomnieks Gatis Melnūdris piedāvājumu no esošiem divu ministriju departamentiem veidot Klimata un enerģētikas ministriju novērtēja atzinīgi, taču apšaubīja ministru biedru posteņa lietderību: "Vai tiešām vajag izveidot šādus jaunus posteņus, vai varbūt var izlīdzēties ar līdzšinējiem risinājumiem, piemēram, stiprināt parlamentārā sekretāra funkcijas."

Deputāti apsprieda arī Valsts kancelejas un Finanšu ministrijas aplēses, ka jaunās ministrijas vadības un biroja izmaksas būtu virs 100 000 eiro gadā, savukārt katra ministra biedra algošanai gadā vajadzētu teju 93 000 eiro. Tas nozīmēšot valsts aparāta audzēšanu krīzes laikā. 

Parlamentāriete Skaidrīte Ābrama ("Progresīvie") sacīja: "Ministra biedrs – tas nav risinājums kaut kādai kompetences un efektivitātes uzlabošanai, pilnveidošanai, modernizēšanai. Tas patiesībā ir drīzāk risinājums koalīcijas partneru kārei pēc jaunām, ietekmīgām amata vietām."

Deputāte Daiga Mieriņa (Zaļo un Zemnieku savienība) pauda: "Jo [vairāk] tāpēc, ka šai ministrijai būs vajadzīgi budžeta līdzekļi, kuru zinām, ka nav. Iekšzemes kopprodukts ir ar lejupslīdošu ekonomiku. Un situācija nav vienkārša, un mēs sakām sabiedrībai, ka mēs veidosim ministriju, atkal štatus. Jā, no vienas puses, sakām, ka tikai departamenti pāries uz jauno ministriju. Bet kolēģi, mēs zinām, ka administratīvais resurss, ministra birojs, juristi, lietveži – tas viss prasīs līdzekļus. Un vēl – Kučinska kungs minēja, ka tie nebūs vairāk par trīs biedriem un tie būs lietaskoki. Ziniet, es neattīstīšu tālāk šo tēmu, jo man ir daudz jautājumu, bet kas tādā gadījumā ir tie pārējie?"

KONTEKSTS:

Aptuveni mēnesi pēc 14. Saeimas vēlēšanām iespējamās nākamās koalīcijas partneri "Jaunā Vienotība" (JV), "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA) parakstīja sadarbības memorandu. Panākta arī vienošanās, ka valdībā būs Klimata un enerģētikas ministrija, atsakoties no sākotnējā nodoma tai pievienot arī ar vidi saistītus jautājumus.

Tāpat JV piedāvāja atbildības jomu sadalījumu jaunajā valdībā, kur tai pienāktos sešas ministrijas un premjera postenis, bet AS un NA – katrai pa četrām ministrijām. JV un NA paudušas gatavību turpināt darbu, bet vēl tika gaidīta atbilde no AS par tam piedāvāto atbildības jomu sadalījumu. Vēlāk panākta konceptuāla vienošanās par atbildības jomu sadali, un politiskie spēki ķērās klāt valdības deklarācijai, kurai iesniegts simtiem priekšlikumu.

22. novembrī Valsts prezidents Egils Levits parakstīja rīkojumu par valdības veidošanas uzticēšanu 14. Saeimā visvairāk balsu ieguvušās JV līderim Krišjānim Kariņam. Viņš ir pārliecināts, ka jau dažu nedēļu laikā spēs piedāvāt pilnu valdības sastāvu apstiprināšanai Saeimā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti