Pēc gada vilcināšanās pašvaldības tomēr sola ierakstīt domju sēdes

Pēc pusotra mēneša visām 119 Latvijas pašvaldībām obligāti jāsāk pildīt likumā noteiktā prasība audioformātā ierakstīt un interneta mājaslapā publicēt domes sēžu norisi. Tādējādi sabiedrība varēs vairāk sekot līdzi lēmumu pieņemšanai vietējā politikā. 

Sākotnēji tas bija jādara jau pirms gada, taču pašvaldības pret sen zināmo un demokrātiskās valstīs pašsaprotamo noteikumu izturējās kā nule uzzinātu jaunumu. Tās aizbildinājās ar līdzekļu trūkumu ierakstu aparatūras iegādei, kā arī lielām rūpēm par privātpersonu datu aizsardzību. Tagad liela daļa pašvaldību audioierakstu tehniku sagādājušas, bet likt lietā vēl nesteidzas.

Pašlaik atsevišķas pašvaldības domes sēdes jau ieraksta un vēlāk audioformātā publicē pašvaldību mājaslapās. Lielākā pieredze šajā ziņā ir Rīgai, kas domes sēdes līdzīgi kā Saeima plenārsēdes translē arī tiešsaistē.

Galvaspilsētas mēram «saskaņietim» Nilam Ušakovam fakts, ka sēdes gaita tiek ierakstīta, gan bieži vien piemirstas. Sevišķi mirkļos, kad viņš čukstus norāda kolēģiem, kā balsot.

Savukārt vārdu krājuma bagātību Rīgas galva apliecina reizēs, kad it kā klusi aprunājas ar vietnieku. Tāpēc arhīvos plašā klāstā var dzirdēt gan krievu valodā izteiktus lamuvārdus, ko citēt nebūtu ētiski, gan opozīcijas deputātu saukāšanu par durakiem un citus epitetus. Citās vietvarās iztiek bez tādiem smagsvara vārdiem, taču emociju sēdēs netrūkst.

Solis pareizajā virzienā

Tomēr domes sēžu ierakstīšanu un publicēšanu mājaslapā likumdevējs pirmkārt noteicis ne tādēļ, lai vēlētāji varētu tikai klausīties un vērtēt izvēlēto varas pārstāvju aktierdotības. Būtiska ir iespēja ikvienam saprast, kā deputāti pieņem lēmumus, nevis tos jau gatavus apskatīt oficiālā protokolā.

Biedrības «Sabiedrība par atklātību – Delna» direktors Gundars Jankovs domā, ka tikai pašsaprotami būtu katras pašvaldības domes sēdi translēt tiešraidē videoformātā. Audioieraksts arhīvā būs vismaz solis atklātības virzienā, saka Jankovs.

“Uz to bija jāiet jau sen, daudzas pašvaldības jau to dara, translē sēdes tiešraidē, un no iedzīvotājiem ir pozitīvas atsauksmes. Tie , kas interesējas par pašvaldības darbu kopumā, var sekot līdzi,” saka Jankovs.

Pašvaldību aizbildināšanas ar resursu trūkumu ir tikai atrunas, audioieraksti nemaksā tik lielu naudu, lai to nevarētu atļauties. Turklāt likumdevējs vietvarām deva gadu, lai visu sakārtotu, tāpēc atrunas ir nepamatotas, norāda Jankovs.

Bez atrunām un iebildēm ar domes sēžu ierakstīšanu četru gadu plašu soli priekšā citām pašvaldībām ir Ķekavas novads. Tur gan arī vienas no lielākajām investīcijām ierakstu tehnikā - 13 tūkstoši eiro.

Ķekavas mērs Valts Variks no Vidzemes partijas skaidroja, ka sistēmu ieviesa, lai rastu iespēju iedzīvotājiem iejusties domes sēdes norisē un saprast, kā lēmumus pieņem, kā strādā deputāti, ko domā, kādas bija diskusijas. Viņaprāt, tas deva pozitīvus rezultātus.

Rezultātus gan grūti izmērīt, jo nav tā, ka iedzīvotāji pēc domes sēdēm steigtos pie deputātiem apspriest viņu lēmumus. Ķekava izmērījusi, ka tiešsaistē domes sēdes klausās no 30 līdz 210 cilvēkiem. Lielākoties tie ir pašvaldības darbinieki.

Sēžu ieraksti gan var noderēt ne tikai pašvaldības iedzīvotājiem, bet arī tiesībsargājošajām iestādēm. Īpaši Ķekavas gadījumā. Tur vēl pirms gada būtiskus finanšu riskus fiksējusi Finanšu ministrija, bet Valsts kontrole revīzijā atklāja pilnīgu iekšējās kontroles trūkumu pašvaldībā un tās kapitālsabiedrībās, kuru vadība ar publisku naudu rīkojās kā ar privātu.

Ķekavas novada vadītājs Variks skaidro, ka sākotnēji nodrošinātas arī lēmumu pieņemšanas videotiešraides, taču tad domes sēdes daļai deputātu kļuvušas par izrādīšanās platformu.

“Diemžēl iespēja tika izmantota, lai popularizētu savu runātprasmi un atraktivitāti, un tas bieži traucēja sēdes gaitu, sēdes ievilkās piecas sešas stundas, kopš videotiešraides netiek nodrošinātas, sēžu ilgums samazinājās līdz pusotrai stundai, tā kā šeit ir gan plusi gan mīnusi,” atzīst Variks.

Audioieraksti iegrožo deputātu runas plūdus

Taču vispirms pašvaldībām jāizpilda likuma norma par domes sēžu audioierakstiem. Lai pašvaldībām atvieglotu darbu, nozares ministrija izstrādājusi vadlīnijas, kā sēdes norisi fiksēt un kā ierakstus rediģēt, ja domē izskanējuši personu dati.

Pieeja ierakstu tehnikas iegādei pašvaldībās atšķiras. Ciblas novads, kas vēl pērnvasar pret tādu kārtību asi iebilda, nu piekāpies. Iegādāts parasts diktofons, iekļaujoties līdz tūkstoš eiro tēriņos. Maija sēde jau ierakstīta eksperimentējot, stāsta Ciblas mērs Juris Dombrovskis no apvienotā Latgales partijas un ZZS saraksta.

Viņš gan saka, ka pagaidām iedzīvotāju interese par audioierakstiem nav vērojama, iespējams, tāpēc, ka cilvēki vēl nezina, ka tādi ir pieejami, taču tas disciplinē deputātus viņi sēdē “nerunā, kas pagadās”.  

Uzmanīgāki izteikumos kļuvuši arī Bauskas novada deputāti. Bauska likumu bija gatava pildīt jau pērnvasar, saka pilsētas mērs Raitis Ābelnieks no Nacionālās apvienības. 4000 eiro vērtu līgumu ar uzņēmēju par aparatūras iegādi noslēdza dienu pirms reģionālās attīstības ministrijas vēstules, ka jaunā norma par gadu tiks pārcelta.

Viņš klāsta, ka audioierakstu publicēšana ir papildu darbs, taču tas ļauj iedzīvotājiem vairāk uzzināt par to, kas notiek domes sēdēs. Iedzīvotāji ierakstus klausās, par sēdēm bijušas arī atsauksmes, savukārt deputāti tagad runā apdomīgāk.

Tādu ieguvumu pamanījis arī Dundagas novada vadītājs Gunārs Laicāns no «Vienotības». Dundagā likuma norma izmaksājusi nedaudz.

Pašvaldība iegādājās diktofonu, un lielu izmaksu tas neprasīja, dome jau no jaunā gada jau publicē audioierakstus. Ļoti disciplinē deputātus,  uzsver Laicāns.

Tomēr ir arī pašvaldības, kas atklātībai grūti pierunājamas un ko piespiest var tikai ar likumu. Tāda ir arī Daugavpils, kas ierakstu tehniku nopirka jau pirms gada, taču lietā neliek, jo likums vēl nav stājies spēkā.

Iedzīvotāji arī neprasot, apgalvo Daugavpils galva Jānis Lāčplēsis no Latgales partijas. “Kaut kāds iedzīvotāju vai organizāciju pieprasījums pēc papildu informācijas nebija un nedomāju, ka būs,” saka Lāčplēsis.

Dažus var iespiest tikai ar likumu, iedzīvotāju interese neesot liela

Iedzīvotāju politisko apātiju pat par vietējo domju darbu pašvaldības labprāt izmanto. Tā līdzīgi kā Daugavpilī lielajā Jelgavas novadā ierakstu tehnika sagādāta līdz ar jaunās domes sēžu zāles izveidi jau pirms pāris gadiem. Taču tālāk par oficiāliem papīra protokoliem Jelgavas novadā nav tikts. Pēdējās domes sēdes gan ierakstītas eksperimentālā kārtā, bet plašākai publikai nav pieejamas.

Joprojām risina jautājumus par senistīvās informācijas izņemšanu no šiem ierakstiem, jo ierakstos personu dati nevar paradīties, stāsta pašvaldības pārstāve Dace Kaņepone.

Viņa norāda, ka vēl viena problēma ir priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežošana, jo sēžu diskusijā svar parādīties šādas aģitācijas pazīmes, un tad ir jautājums, kas būs tiesīgs to izvērtēt un iespējamo aģitāciju no ierakstiem izņemt.

Pašvaldības meklē jebkādus ieganstus, lai tikai liegtu plašākai sabiedrībai uzzināt, kā notiek lēmumu pieņemšanas process, vērtē «Delnas» direktors Gundars Jankovs.

Dažās pašvaldībās ir vēlme izvairīties no atklātības, ir daudz sūdzību par pašvaldību darbu, par nesaprotamiem lēmumiem, tādu gadījumu ir daudz, bijušas situācijas, kad neielaiž sēdē, jo cilvēks nav savlaicīgi pieteicies, lai gan pašvaldību sēdes ir atklātas, stāsta Jankovs.

“Atklātība ir vislabākais policists,” uzsver “Delnas” vadītājs.

Spriežot pēc pašvaldību negribīguma, būs arī tādas vietvaras, kas Jankova minēto «policistu» gribēs turēt pa gabalu.

Labas pārvaldības un sabiedrības līdzdalības eksperte «Sabiedriskās politikas centra «Providus»» pētniece Iveta Kažoka mudina pašvaldības atklātībā saskatīt ieguvumus, kas demokrātiskās valstīs sen ir norma.

 “Cilvēkiem, kas vēršas pašvaldībā ar lūgumiem izskaidrot kāda jautājuma vēsturi, varēs uzreiz norādīt, kādu ierakstu var paklausīties, lai šo jautājumu saprastu,” saka Kažoka.

Viņa gan pieļauj, ka var būt gadījumi, kad ar ļoti dārgo tehniku nodrošinātās tiešraides neviens neskatīsies. Iespējams arī, ka iegādāta dārga aparatūra, lai ierakstītu sēdes, bet šie ieraksti mājaslapā paslēpti tā, ka neviens tos nevar atrast.

Stingri kontrolēt tādus gadījumus, bet vispirms jau likuma izpildi, sola Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Publisko pakalpojumu un pašvaldību departamenta direktors Aivars Draudiņš.

Pašvaldībām jau sagatavota atgādinājuma vēstuli, ka stājas spēkā norma par audioierakstiem, un neviens neplāno to atcelt vai pārcelt,  stāsta Draudiņš.

Pašvaldībām sēde jāsasauc vismaz reizi mēnesī, un līdz ar to ministrija jau pēc mēneša redzēs, vai norma tiek pildīta.  

Nedz nozares ministrijai, nedz Latvijas Pašvaldību savienībai nav ziņu, ka kāda no 119 pašvaldībām būtu iespītējusies un negrasītos pildīt likumu. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti