Kā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto", izbūvētās inženierkomunikācijas purvainajā apkaimē sākušas grimt, un darbi uz ilgāku laiku bija jāpārtrauc. Vienošanās par darbu atsākšanu panākta. Vēl aizvien nav atsavinātas visas projektam nepieciešamās zemes, bet saistībā ar darbu veicējiem sāktas vairākas izmeklēšanas. Jau tagad ir skaidrs, ka projekts izmaksās dārgāk, nekā plānots, un jautājums, vai tas iegūs arī Eiropas fondu atbalstu plānotajā apmērā.
Skanstes teritorijas attīstīšanu jau no sākta gala pavadījušas aizdomas par to, cik daudz tai visā ir rūpes par pilsētu, un cik daudz par – par privātajiem attīstītājiem. Pēc tam, kad neizdevās tā dēvētā kapu tramvaja projekts, kas vestu cilvēkus uz šo apkaimi, Rīga nolēma ieguldīt savus un Eiropas fondu līdzekļus Skanstes teritorijas labiekārtošanā.
"Manā skatījumā ir absolūti skaidrs, ka jaunais parks ir labāk nekā veci kaut kādi dārziņi, vai ne?!"
par projekta nepieciešamību aizvien ir pārliecināts bijušais Rīgas domes Attīstības komitejas vadītājs Aleksejs Rosļikovs ("Stabilitātei!").
Parks un jaunās ielas, pavisam 19 hektāru platībā, rīdziniekiem bija jāierauga jau šovasar. Taču apkaime aizvien ir norobežota un aiz sētas nekas nenotiek. Būvdarbi sākās 2020. gadā, taču 2021. gada rudenī atklājās, ka jaunbūvējamās Rīgas ielas un izbūvētais apakšzemes komunikāciju tīkls sāk sēsties.
"Būvuzņēmējam bija kaut kādas aizdomas radušās, veica atkārtotus mērījumus, un konstatēja, ka šīs akas ir nosēdušās.
Sākām regulārus mērījumus veikt, un arī bija secinājums, ka šis sēšanās process turpinās par centimetru, diviem, pieciem, kā kurā zonā. Un, jā, šis process iet uz priekšu," raidījumam stāsta atbildīgais būvuzraugs Renārs Birniks (L4).
Jau pērn rudenī darbus apturēja. Plānotā parka stūrī sastutēti piegādātie dižstādi. Nezālēs ieauguši bērnu laukumiņi un skeitparks. Par to, kas īsti notiek ar jau izbūvēto ceļu daļu un kas ar to varētu notikt, pasūtīja īpašu ekspertīzi. Tajā secināja, ka atsevišķās vietās uzbūvētais varētu turpināt grimt līdz pat metra dziļumam. Kas savukārt nozīmētu arī to, ka vismaz daļa ieguldīto inženierkomunikāciju vairs nebūs izmantojamas.
Pēc slēdziena saņemšanas pilsēta vairāk nekā pusgadu domāja, ko ar problēmu iesākt.
Ieguldīt uzreiz vēl vairākus miljonus eiro darbos, cerībā, ka tas palīdzēs, būtu dārgi un riskanti. Beigu beigās nolemts projektu sadalīt divās kārtās – tajā, ko var pabeigt līdz nākamā gada otrajai pusei, un pārējā, kuru atstāj "dabīgai konsolidācijai".
"Dabīgā konsolidācija, vienkāršiem vārdiem, ir, ka mēs tātad uzberam papildus grunti, izveidojam šos piebraucamos ceļus un ļaujam gruntij pašai dabīgi ar šo dabisko svaru nosēsties. Un šis process varētu ilgt aptuveni līdz pieciem gadiem. Un tad pēc šiem pieciem gadiem – paralēli šajos piecos gados tiek veikts monitorings, skatīts, cik ātri, kāda ir dinamika šim grunts sēšanās procesam – un tad, ja šis grunts sēšanās process ir pietiekami lēns, un viņš principā neietekmētu inženierkomunikāciju izbūvi, tad tajā brīdī mēs saprotam, ka mēs drīkstam attiecīgi sākt būvēt šīs inženierkomunikācijas," skaidro RD Pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības pārvaldes vadītājs Dagnis Samausks.
Līgums ar būvuzņēmēju atjaunots pirms nedēļas, oktobra pēdējās dienās, kad būvsezona jau gandrīz beigusies. Ja darbus nepagūs izdarīt līdz nākamā gada beigām, zūd iespēja saņemt plānoto līdzfinansējumu no Eiropas fondiem, kas pilsētas izmaksas var palielināt par vēl vairākiem miljoniem eiro. Paredzētais atbalsta apjoms ir puse no izmaksām. Taču, pirms izmaksāt visu atbalstu, vērtēs arī projektā sasniegto.
"Mūsu rīcībā nav precīzu datu, cik, par kādu apjomu pašvaldība plāno šos rādītājus samazināt.
Līdz ar to ir grūti to teikt, bet pastāv ļoti augsts risks, mēs varam apliecināt, pastāv ļoti augsts risks, ka varētu būt finanšu korekcija," saka Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) Infrastruktūras attīstības departamenta direktore Solita Dombrovska.
Projektēšanas firmas "BRD projekts" valdes priekšsēdētājs Jānis Bidzāns norāda, ka citur pie līdzīgiem apstākļiem risinājumi, kas tagad izvēlēti Skanstē, esot strādājuši, un viņu projekts pie vainas nevarētu būt: "Tur visi iesaistītie, kas bija, meklēja dažādus risinājumus, kā varētu kaut ko uzlabot, nu tā tas process tur, protams, varēja iet raitāk, labāk, bet teikt, ka tas risinājums bija kaut kāds nepareizs, es tam tā baigi negribētu piekrist."
Būvdarbi bija uzticēti apvienībai, kuru veido "RR Nord" (iepriekš "Riga rent"), SIA "Eko Osta" un "Baltijas Būve". Būvfirmas "RR Nord" valdes loceklis Vladimirs Zommers uzsver, ka viņi pie projektēšanas nav piedalījušies un nevar uzņemties atbildību par nepilnībām būvprojektā: "(..) Būvnieks, būvdarbus veicot atbilstoši izstrādātajam būvprojektam, konstatēja, ka grunts nestspēja projekta zonā un ārpus tās ir būtiski vājāka, nekā tas tika norādīts būvprojektā, tāpēc būvdarbi objektā tika apturēti līdz jauna būvniecības risinājuma saņemšanai no būvprojekta izstrādātāja. Tāpat būvnieks, sadarbībā ar pasūtītāju, risinot radušos situāciju, piesaistīja ekspertus, kas veica grunts nestspējas papildu pārrēķinus."
Paredzams, ka darbi, kas jau paveikti un vēl jāpaveic tuvākajā laikā, izmaksās ap 13 miljoniem eiro, kas ir par aptuveni diviem miljoniem mazāk, nekā iepriekš bija pielīgts. Tomēr, lai pabeigtu visu, kā sākotnēji plānots, vajadzēs vēl piecus līdz septiņus miljonus eiro, liecina aptuveni aprēķini. Turklāt vēl nav zināms, cik lielu daļu no jau ieguldītās infrastruktūras vajadzēs nomainīt pēc dažiem gadiem. "Tāpēc mēs esam pasūtījuši ekspertīzi, un attiecīgi no šiem rezultātiem, ko parādīs ekspertīze, mēs tad arī reaģēsim un vērsīsimies, piemēram, ar zaudējumu piedziņu pret vainīgajiem," saka Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis (''Jaunā Vienotība'').
Tiesa gan, tās nav vienīgās problēmas, kas šo projektu vajā. Pašvaldībai, kad tā sāka šī projekta ideju, piederēja pat mazāk nekā puse no visas 19 hektāru plašās teritorijas, kuru plānoja revitalizēt.
Bet četru gadu laikā visi īpašumtiesību jautājumi aizvien nav atrisināti.
Pilsētai nav izdevies iegūt zemesgabalus, kas pieder apsūdzētā, bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda ģimenei. Arī šie gabali no nodalītās pirmās kārtas ir izņemti – par šajā īpašumā paveikto fondu atbalsts nevar būt. "Zemei līdz projekta īstenošanas beigām jābūt pašvaldības īpašumā. Un, jā, tad šis ir tas posms, kur mēs vēl gaidām Īpašuma departamenta aktīvu rīcību, lai veiktu šos pēdējos atsavināšanas soļus," uzsver Rīgas Pilsētas attīstības departamenta Projektu ieviešanas nodaļas vadītāja vietniece Dace Vilaua.
Galvassāpes sagādāja arī pamatīgais naftas piesārņojums, kas atklājās vien būvdarbu laikā. Ar būvnieku noslēdza papildu vienošanos, lai zemi attīrītu. Taču Valsts vides dienestam bija aizdomas, ka daļa no piesārņotās zemes nonākusi Kalngalē, Carnikavas pagastā. Par to sākotnēji bijis kriminālprocess, bet tas izbeigts. Būvnieks norāda – tur izvestā grunts nav saturējusi piesārņojumu, ko apliecina analīzes. Vides dienests par šo turpina izmeklēšanu administratīvā kārtā.
Savukārt pret vienu no objekta apakšuzņēmējiem Valsts ieņēmumu dienests sāka izmeklēšanu par faktiski nenotikušu darījumu uzrādīšanu PVN deklarācijās lielā apmērā (tas ir – vairāk nekā 25 tūkstošiem eiro) 2021. gada nogalē. Tagad šis apakšuzņēmējs objektā vairs nestrādājot, līdz ar to tam nevajadzētu atstāt ietekmi uz līdzfinansējuma saņemšanu.
