Globālais latvietis. 21. gadsimts

Atcerēties. Pieminēt. Atgādināt. Okupācijas muzeja misija un jaunā ekspozīcija

Globālais latvietis. 21. gadsimts

Ja Tev laimējies, palīdzi citiem. Martas un Viļa Vītolu dzimtas stāsts

Saruna ar PBLA pārstāvjiem pēc organizācijas valdes tikšanās Rīgā

Pēc divarpus gadu ilga pārtraukuma Rīgā pulcējas Pasaules Brīvo latviešu apvienība

Pandēmija Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) pārstāvju iespējās tikties klātienē iecirta divarpus gadu ilgu robu. Jūnija sākumā PBLA valde beidzot sabrauca uz trīs dienu garu klātienes kopsapulci Rīgā. Šāds formāts ir svarīgs, jo nekas "nespēj aizstāt acu kontaktu" un iespēju diskutēt un arī strīdēties par būtisko vienā telpā, Latvijas Radio raidījumam "Globālais latvietis. 21. gadsimts" atzinuši PBLA pārstāvji. Turklāt šī bija pirmā reize, kad vaigā viens otru skatīja pērnā gada nogalē ievēlētā organizācijas valde, kuru vada Pēteris Blumbergs.

"Es un mans vietnieks, Mārtiņš Andersons, esam pirmie PBLA vadītāji, kuri dzimuši ārzemēs, trimdas pēcteči," saka Blumbergs. "Mums šogad ir jauni priekšnieki visās lielākajās dalīborganizācijās – Justīne Krēsliņa ELA (Eiropas Latviešu apvienībā), Skaidrīte Aguļēviča Latviešu apvienībā Austrālijā un Jaunzēlandē, Mārtiņš Andersons ALA (Amerikas Latviešu apvienībā), un arī Kanādā ir jauns priekšnieks. Visi nāk ar jaunām idejām un jauniem projektiem," stāstīja Blumbergs.

Valdes sēdē lemts par drošības, izglītības, valodas saglabāšanas, kultūras un vēl virkni citu jautājumu. PBLA atbalsta NATO spēku klātbūtnes stiprināšanu Baltijā un sev pieejamiem līdzekļiem centīsies veicināt iespējami ātru Zviedrijas un Somijas uzņemšanu šajā militāri politiskajā aliansē.

Sava lobija spēku PBLA plāno likt lietā arī, bruģējot Latvijas ceļu uz balsojumu par iekļūšanu ANO Drošības padomes nepastāvīgo locekļu rindās 2026. gadā.

"Amerikā un Kanādā ir tradīcija, ka pilsoņi iet pie saviem pārstāvjiem un mēģina ietekmēt viņus lēmumu pieņemšanā," stāstīja Blumbergs, uzsverot, ka PBLA 70 gadu pastāvēšanas laikā lobija "muskulis" ir labi uztrenēts. "Mūsu organizācija dibināta, lai Latvijai palīdzētu atgūtu neatkarību, un tas notika. Tad mēs centāmies, lai Latvija iekļūst NATO. Pēc tam centāmies panākt, lai Latvijas valdība atvēl 2% no iekšzemes kopprodukta militārām vajadzībām. [..]

Latvijā mēs esam laimīgi par attiecībām ar valsts augstākajām amatpersonām. Un tās nav "ķeksīša" pēc – no tām iegūst visa diaspora un arī Latvijas iedzīvotāji."

Arī Eiropas Latviešu apvienība un viņu biedru organizācijas ir piedalījušās lobēšanas akcijās savās mītnes zemēs.

Izglītības jomā PBLA izcēla Izglītības padomes darbu, atbalstot diasporas skolas un turpinot attīstīt tiešsaistes diasporas mācību materiālu meklētāju "Sietiņš".

"Es vietni "Sietiņš" saucu par latviešu valodas elektronisko enciklopēdiju, jo – nospied pogu un dabū atbildi. Turklāt tur ir atzīmēti valodu līmeņi," vietnes darbību raksturo Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē priekšsēde Skaidrīte Aguļēviča. "Šis palīglīdzeklis nav tikai skolotājiem, bet arī vecākiem un pašiem skolēniem. "Sietiņš" ir unikāls projekts, kas nepārtraukti tiek atjaunots."

Interesanti, ka biežākie "Sietiņa" apmeklētāji nāk no Latvijas. Visvairāk meklētā tēma – latviešu svētku tradīcijas.

PBLA pievērsusies arī būtiskam jautājumam augstākās izglītības laukā, aicinot Latvijas augstskolas kļūt pretimnākošākas diasporas jauniešu uzņemšanai un akceptēt citur pasaulē iegūtus oficiālus latviešu valodas zināšanu pārbaudījumu rezultātus.

Organizācija valdes sēdē lēmusi nosodīt līdz šim Beļģijas pašvaldībā Zedelgemā izvietotā pieminekļa "Latvijas stāvstrops brīvībai" demontāžu un turpinās atbalstīt Latvijas Okupācijas muzeja biedrības pūles atrast piemineklim cienīgu novietojumu.

Kopumā PBLA atkalsatikšanās klātienē valdei veicinājusi sajūtu, ka aizvien samazinās kādreiz novērotā "mēs" un "jūs" plaisa. Svarīga PBLA loma ir savest kopā tos, kuri dzīvo ārpus Latvijas, ar tiem, kuri ir Latvijā, norāda ALA Kultūras nozares vadītāja Valda Grīnberga, jo "caur vienotību mūsos ir spēks".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt