De Facto

VIAA vadītāja uz svētkiem uzdāvinājusi sev 6 000 eiro

De Facto

Ieskats 6. marta «De Facto» tematos

Pēc slepkavas pazušanas cietušais vēršas ECT pret Latviju

Pēc dēla slepkavas pazušanas Latviju iesūdz ECT par sprieduma neizpildīšanu

 

Pirms četriem gadiem noslepkavotā Kristiāna Čirpusa ģimene vērsusies Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), jo uzskata, ka Latvijas valsts nav nodrošinājusi to, ka slepkavam piespriestais sods tiek izpildīts, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Notiesātais Arams Gabrieļans no tiesībsargājošo iestāžu acīm ir pazudis.

Sodītais Gabrieļans izdeklarējas un pazūd

Pirms četriem gadiem decembra naktī sešpadsmit gadus vecie pusaudži, klasesbiedri no Teikas vidusskolas, bija bijuši ballītē. Viņu draugi liecināja, ka tonakt pīpēts tolaik vēl brīvi pieejamais augu maisījums jeb "spaiss". Bet analīzēs šīs vielas neuzrādīja, un tolaik tās arī nemeklēja. Nākamais rīts atnesa traģēdiju - mamma un māsa Kristiānu atrada ar nazi mugurā guļam asins peļķē. Pērn, 22.aprīlī, stājās spēkā spriedums, Gabrieļanu sodot ar desmit gadiem cietumā un kompensāciju cietušajiem - 110 000 eiro.

Taču šis spriedums palicis neizpildīts. Kad policija maijā devās to izpildīt, Gabrieļans vairs nebija atrodams. Tolaik Teikas policijas iecirkņa priekšnieka vietnieks Sergejs Galilejevs norādīja, ka pēc sprieduma meklējamais cilvēks ir izdeklarēts no mājas adreses un tuvinieki nezinot viņa atrašanās vietu.

Taču cietusī ģimene nav gatava ar to samierināties. Aizvadītā gada nogalē Eiropas Cilvēktiesību tiesā viņi iesniedza sūdzību pret Latvijas valsti.

“Man ir jāatbild uz meitas jautājumiem, kuras priekšā izdzisa brāļa dzīvība. (..)  Spriedums nav izpildīts, slepkava ir pazudis, neviens nezin, kur viņš atrodas. Un tagad mēs jau runājam par valsts noziedzīgu nodarījumu,” raidījumam “De facto” saka nogalinātā tēvs Raimonds Čirpuss.

Lietas iztiesāšanas laikā Gabrieļanam bija piemērots drošības līdzeklis -  policijas uzraudzība. Apsūdzētais sēdes nekavēja un bija ieradies arī uz sprieduma nolasīšanu apelācijas instancē 2014.gada 30.septembrī. Zālē viņu neapcietināja un drošības līdzekli nemainīja.

“Parastā kārtībā jau ir tā – ja piespriež brīvības atņemšanas sodu, tad šāds spriedums jau ir pamats piemērot kā drošības līdzekli apcietinājumu pirmās instances tiesā. To saka likums,” apliecina Augstākās tiesas tiesnesis Voldemārs Čiževskis.

Neilgi pēc šī sprieduma Teikas iecirkņa policija jau konstatēja vairākus pārkāpumus, tostarp - Gabrieļans neatradās noteiktajā laikā dzīvesvietā un nereaģēja uz aicinājumiem ierasties policijā. Bet pēdējo reizi viņš policijā reģistrējies 2014.gada 12.decembrī.

Taču tas nenozīmēja, ka kāds steidza rīkoties, lai viņu apcietinātu.

Lieta tobrīd atradās Augstākajā tiesā, gaidot kasācijas instanci. “Policija mums informāciju par šo atsūtīja 2015.gada 23.martā. Šajā informatīvajā ziņojumā bija norādīts, ka pārkāpumus Gabrieļans bija izdarījis jeb nav ievērojis attiecīgus šī drošības līdzekļa noteikumus jau 2014.gada decembra vidū,” saka Čiževskis.

ECT sūdzību ir pieņēmusi

Tiesas sēdi nozīmēja pēc mēneša, rēķinoties ar laiku, kas nepieciešams, lai paziņotu iesaistītajām pusēm. Tā kā pēdējā instance spriedumu negrozīja, tas uzreiz stājās spēkā. Taču iespēja izpildīt sodu pa šo laiku bija izčākstējusi.

Bet Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir pieņēmusi cietušo sūdzību.

“Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse liecina, ka tas ir valsts pienākums nodrošināt ne vien efektīvu un uz priekšu ejošu izmeklēšanas procesu, bet arī nodrošināt, lai process noslēdzas ar spriedumu un lai tas ir izpildāms vai izpildīts.  (..) Un šajā konkrētajā lietā mēs redzam, ka spriedums vēl nav izpildīts, un tā ir valsts atbildība,” skaidro cietušo advokāts Matīss Šķiņkis.

Par notiesātā pazušanu cietušie uzzināja pērnvasar no žurnālistiem. Advokāts norāda, ka cietušajiem ir tiesības būt iesaistītiem procesā, bet šajā gadījumā viņiem nav bijis zināms par drošības līdzekļa pārkāpšanu un viņi nevarēja iesaistīties, lai lūgtu mainīt šo situāciju. Raimonds Čirpuss: “Mēs kā cietušie šai valstī neeksistējam.  Tāpēc apsūdzēto tiesības ir augstākas un prioritāras nekā cietušo.”

Iespējams, slēpjas ārzemēs

Cietušie pieļauj, ka Gabrieļans atstājis valsti, jo viņa tēvs ir armēnis un notiesātā radinieki dzīvo Armēnijā. Policija Gabrieļanu izsludinājusi starptautiskā meklēšanā.

Policijas meklēšanā šobrīd ir 31 notiesātais, kas izvairās no kriminālsoda izpildes. Tas liecina, ka process Eiropas Cilvēktiesību tiesā varētu būt interesants arī citiem cietušajiem. Bet dažādās izmeklēšanas vai iztiesāšanas stadijās esošās krimināllietās kopumā meklējamo skaits svārstās ap 4500.

Notiesāto skaits, kas izvairās no soda izpilde

Gads     Lēmumu skaits

2010             89

2011           112

2012           106

2013           117

2014           136

2015           302

Tiesu informatīvās sistēmas dati liecina, ka tiesām aizvien biežāk nākas lemt par personu meklēšanu krimināllietās. Turklāt pērn meklējamo skaits pat dubultojies. Iemesli tam nav pētīti.

Uz jautājumu, vai konkrētajā lietā valsts institūcijas varēja rīkoties citādi, cietušo advokāts Matīss Šķiņķis atbild: “Noteikti! Šajā gadījumā gan instrumenti, kas ir valsts pusē pieejami – gan izmeklēšanas, gan tiesas procesa stadijā, ir pietiekami, lai nodrošinātu sprieduma izpildi. Piemēram, ja ne ātrāk, tad līdz ar 2.instances tiesas spriedumu notiesātai personai bija jāpiemēro apcietinājums, un šādā gadījumā spriedums tiktu izpildīts. Tas netika izdarīts, bet bija jādara šajā lietā.  Un, ja tas būtu ticis izdarīts un ja 2014.gada rudenī būtu bijis piemērots apcietinājums, tad šī lieta šobrīd neatrastos Eiropas Cilvēktiesību tiesā”

Advokāts uzskata, ka šajā situācijā valsts nav nodrošinājusi aktīvas darbības sprieduma izpildei. Un  ir pārkāptas tiesības uz dzīvību, cietušo tiesības uz pienācīgi iztiesātu tiesas procesu, un noticis īpašuma tiesību aizskārums.

Cilvēktiesību tiesa nav vēl nolikusi konkrētu tiesas datumu. Lietai piešķirts numurs un tai iesniegti papildu dokumenti. Bet prasījuma summa tiek precizēta jau procesa laikā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt