Bāka, dziedošs zelta mednis, lecošas zivis un ozollapu vainags zelta laukā ar astoņpadsmit lapiņām – četru iepriekšējo novadu ģerboņu simboli ir ļoti raibi. Apvienot tos vienā nav iespējams. Arī papildināt esošo neieteica Valsts heraldikas komisija. Nu Talsu novadam taps jauns ģerbonis.
Jaunā ģerboņa darba grupai pievienojusies māksliniece Antra Auziņa, kura veidoja iepriekšējo ģerboni. Viņa atzina, ka tas ir sarežģīts darbs: “Tur ir jāieiet ļoti dziļi vēsturē iekšā, izzināt, kāpēc, kā... Pieņemsim, es gāju dabā, lai gūtu spēku. Tad man likās, ka Talsu novadam augstākais punkts ir Tiguļkalns. Tur ir tas dubultais ozolu aplis. Kad es pati tur iegāju iekšā, man likās, ka tur ir tāds spēks un lepnums.”
Māksliniece arī apliecināja, ka veidot ģerboni ir liels gods. Un darba uzdevumam viņa piegājusi ar cieņu. “Un tā sirds mīlestība, kas manī bija, lai to tā iznestu, prezentētu... Man patika. Man patika tā apaļā forma, man tas tādu mīļumu atgādina.
Un tas ģerbonis kalpoja tikai 12 gadus. Cik tomēr īss laiks.
Es aizdomājos, cik mēs esam straujā laikmetā, kā viss iet uz priekšu – atkal jauns, atkal jauns... Lai saprastu, kas ir ātri – manējais ģerbonis [kalpoja] 12 gadus un Talsu pilsētas ģerbonim pēc trīs gadiem būs jau 100 gadi,” norādīja Auziņa.
Atkal jauns – tieši tāda sajūta ir daļai talsinieku, kas uzskata, ka ģerbonis ir garīga, vēsturiska vērtība, un to pēc katras administratīvi teritoriālās reformas mainīt nevajag. Tam nepiekrīt pievienoto novadu ļaudis, jo, viņuprāt, jaunais ģerbonis visiem ļaus justies vienotiem.
SIA “Kolkasrags” vadītājs Jānis Dambītis uzskata par svarīgu faktu, ka Talsu novads atguvis gan Dižjūru, gan Mazjūru. “Jo nevienam citam Latvijas novadam divu jūru nav. Man liekas, ka tas ir pietiekoši būtisks arguments, kāpēc lai mēs tomēr apskatītos no jauna. Un es domāju, ka tādā veidā arī visas piekrastes pašvaldības un tie piekrastes novadi sajutīsies kā vienotā veselumā – Talsu novadā,” sacīja Dambītis.
Jautājot iedzīvotājiem, kāda, viņuprāt, ir jaunā Talsu novada vērtība, jūra izskan katru reizi. Tam pievienojas arī māksliniece Antra Auziņa: “Tas Kolkasrags, kas ir vienīgā vieta Latvijā, kur saulīte lec un riet.”
Līdz 6. februārim ideju radīšanā iesaistīties var arī iedzīvotāji, aizpildot anketu. Tajā ikviens var dalīties ar vērtībām, simboliem un krāsām, kādās redz jauno novadu. Mērsradznieks Ivars Zorgenfreijs minēja dabas vērtības: “Kas ir vērtīgs? Tā ir Talsu pauguraine, Kamparkalns, jūra un priežu meži. Vajadzētu salikt to visu kopā, izvēlēties vienu, jo tur jau nevar tik raibi uzlikt.”
Vai iedzīvotāju idejas tiks patiešām iekļautas ģerbonī, māksliniece Antra Auziņa šaubās. Tomēr tās var pavērt negaidītus virzienus un piešķirt iedvesmu. Tālāk ar idejām strādās darba grupa, kurā apvienoti dažādi speciālisti no visiem četriem bijušajiem novadiem.
“Protams, visticamāk, būs kaut kas, kur mēs padiskutēsim varbūt asāk. Kā jau kurzemnieki. Bet es esmu pārliecināts, ka mēs nonāksim pie kopsaucējiem un būs skaists Talsu novada ģerbonis,” sacīja Dambītis.
Jaunā ģerboņa mākslinieks vēl nav izvēlēts. Speciālisti, kas strādās pie ideju radīšanas, cer jauno ģerboni ieraudzīt jau šogad.
