Panorāma

Slimnīcās – augstākais ievietoto Covid pacientu skaits

Panorāma

Panorāma

Latvija turpinās atgādināt, ka ES ārējās robežas jāstiprina

Pēc Briseles atteikuma finansēt žogu Latvija sola turpināt atgādināt – ES ārējās robežas jāstiprina

Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas izteikumi, ka Brisele nepiešķirs līdzekļus žogu būvniecībai uz ārējām robežām nelegālās imigrācijas plūsmu apturēšanai, neietekmēs šo procesu uz Latvijas robežas. Tā Latvijas Televīzijai atzina iekšlietu ministre Marija Golubeva ("Attīstībai/Par!").

Virkne dalībvalstu, kas cenšas apturēt nelegālo imigrantu plūsmu, pastiprinājušas spiedienu uz Briseli, lai saņemtu finansiālu atbalstu žogu izbūvei uz robežas. Visaktīvāk to lobē Polija un Lietuva. Imigranti no Baltkrievijas puses cenšas šķērsot arī Latvijas robežu.

Piektdien pēc dalībvalstu valdību vadītāju apspriedes Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena pavēstīja – lai gan vairākas dalībvalstis pieprasa, tomēr Brisele nepiešķirs līdzekļus žogu būvniecībai.

"Es ļoti skaidri izteicos, ka Eiropas Komisijā (EK) un Eiropas Parlamentā ilgstoši ir bijusi nostāja, ka   dzeloņstieples un mūrus mēs nefinansēsim," viņa teica.

Golubeva tikmēr norādīja:

"Mēs jebkurā gadījumā esam valdībā pieņēmuši lēmumu atvēlēt valsts budžeta finansējumu valsts ārējās robežas infrastruktūrai. Līdz ar to tas neapturēs nekādus procesus mūsu pusē."

Lai varētu ātrāk izbūvēt ārējās robežas infrastruktūru, Iekšlietu ministrija gatavo priekšlikumus, kas novērsīs administratīvos šķēršļus saistībā ar būvprojektu.

Tas ir iekšējais process, un nav atkarīgs no EK lēmumiem. Bet dialogs starp valstīm, kas uzskata, ka Eiropas Komisijai būtu jāuzņemas solidāra atbildība par ārējās robežas stiprināšanu un pašu komisiju – turpināsies.

Viņa teica: "Mēs turpināsim atgādināt par to, ka tās ir visas savienības vajadzība stiprināt robežu, lai tādos gadījumos, kā pašreizējos, kad pret mums tiek vērstos hibrīdoperācijas no nedraudzīgu valstu puses, mēs varētu skaidri nosargāt savu ārējo robežu."

Eiropadome aicinājusi  Eiropas Komisiju sagatavos priekšlikumus par izmaiņām likumos un pasākumiem, kā atvieglot imigrācijas krīzi.

Kā norādījis Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") panākta vienošanās, ka "Eiropas Komisija nāk ar risinājumu un papildu finansējumu, ja nepieciešams, mainot arī likumus, lai šo darbību pilnvērtīgi veiktu. Sankcijas pastiprināsim."

Ja EK nedod naudu žoga būvei, ir citas vajadzības, kur ieguldīt Eiropas finansējumu. Piemēram, tehniskā aprīkojuma iegādei. Nepieciešamas papildu telpas, kur izvietot aizturētās personas un patvēruma pieprasītājus.

Eiropas Savienības dalībvalstis vēl nav panākušas konceptuālu vienošanos par Migrācijas paktu, kur ir runa par ieceļotāju personu datu aizsardzību. Vairākas valstis ierosinājušas pārskatīt arī Šengenas robežu kodeksu, lai tas atbilst tiem izaicinājumiem, ar ko pašlaik saskaras valstis, tostarp Latvija.

KONTEKSTS:

2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas iekļūt Lietuvas, Latvijas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.

Lietuvas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu Lietuvu par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.

Baltijas valstis šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu pret Eiropas Savienību. Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs norādījis, ka ES ir jāpalīdz risināt situāciju ar migrantiem, arī Latvijā problēma ir aktuāla.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt