Pēc atgūšanās no kovida ierobežojumiem skolās nākamā gada izaicinājumi – pedagogu trūkums un algu modelis

Šis mācību gads skolās nācis ar vēl jauniem sarežģījumiem. Otrajā semestrī attālinātām mācībām un strauji mainīgiem apstākļiem klāt nācis vēl viens izaicinājums – karš Ukrainā, kas pastarpināti ietekmē arī skolu dzīvi.

Ne mazāk sarežģīts kā iepriekš bijis pašreizējais mācību gads – pusi no tā joprojām skolēni nereti mācījās attālināti. Un tad, kad šķita, ka no pandēmijas varēs mazliet uzelpot – sākās karš Ukrainā, kas nesa ne mazums pārbaudījumu arī skolās.

Skolas atguvušās no pandēmijas ierobežojumiem; nākamā gada izaicinājumi – pedagogu trūkums un atalgojuma modelis
00:00 / 09:04
Lejuplādēt

ĪSUMĀ

Pie mācību procesa klātienē skolēniem bijis jāpierod no jauna; nācies papildus piestrādāt pie atsevišķu mācību priekšmetu apgūšanas

Ikšķiles vidusskolas direktore Ginta Liepiņas atzina:  “Tas, ko mēs novērojām, skolēniem atgriežoties, tā ir tāda ļoti izteikta savstarpējā neiecietība.”

Viens no svarīgākajiem šī mācību gada notikumiem bijis mācību procesa atgriešanās klātienē. Par to priecājas gan mācībspēki, gan skolēni, gan viņu vecāki. Tomēr atgriešanās process nav bijis vienkāršs, tā atzīst arī vairāki Ikšķiles vidusskolas skolēni.

“Bija tā, ka ļoti bija jāpierod pie režīma atkal. Jāizstrādā, atkal jāieiet tajā režīmā. Bet ļoti palīdzēja saliedēšanās pasākums, ļoti. Pirmās divas dienas mums nebija mācības parastās, bet bija pasākumi. Vismaz pieradām pie sejām un cilvēkiem blakus, nevis uzreiz mācīties. Es domāju, ka būtu grūtāk,” teica 12. klases skolniece Marija Rudakova.

Marija pastāstīja, ka šajā klasē ar atgriešanos mācībās veicies labāk, jo klase ir skaitliski neliela – tajā mācās septiņas meitenes. Savukārt 11. klases skolēns Pauls Aprāns atzina, ka pēdējos mēnešus, kurus mācījās klātienē, bijis ļoti jāpiestrādā pie vairāku mācību priekšmetu apgūšanas.

“Manuprāt, tālmācība ir izveidota tā, ka tur atzīmes augstākas viegli ir dabūt, bet atcerēties neko nav reāli. Tādēļ man šķiet, ka visiem [eksāmenos] būs zemākas atzīmes.

Nav pārāk viegli mājās, apkārtnē, kur pierasts atpūsties, spiest sevi mācīties. Un ir ļoti viegli izslēgt kameru, skatīties citus video un mājasdarbus un citus uzdevumus nošpikot.

Es no desmitās klases, nopietni, – vispār neko neatceros,” atzina Pauls.

Skolas organizēti strādājušas gan pie psiholoģiskās veselības, gan robu aizlāpīšanas zināšanās

Lielākais zināšanu iztrūkums esot matemātikā, taču arī latviešu valoda ir cietusi, tā atzīst skolēni. Skolas direktore Ginta Liepiņa norādīja, ka gan rudenī, gan ziemā skolēni veikuši diagnosticējošos darbus, un mācību darbs plānots tā, lai lielākus robus aizlāpītu.

“Ir tā, ka ir tiešām klases, kur ir ļoti labi tikuši galā, kur šīs plaisas nav, kur tā ir pārvarēta un skolotāji iet uz priekšu. Un ir klases, kur tā ir un ir vairāk jāstrādā. Tagad arī mācību gada beigās ir diagnosticējošie darbi, lai vēl skatītos un izdarītu secinājumus, pie kā mums būtu jāstrādā nākamajā mācību gadā un ko pārlikt, ko ņemt tālāk uz priekšu, lai to plaisu aizvien vairāk mazinātu,” skaidroja Liepiņa.

Tomēr gan pedagogi, gan skolēni atzīst, ka visvairāk klātienes mēnešos bijis jāstrādā tieši pie psiholoģiskās veselības un spējas atkal socializēties,

norādīja Pauls Aprāns.

“Mums vēl tieši bija pāreja uz desmito klasi. No paralēlklasēm es daudz cilvēku nezināju. Tāpēc lielākā daļa pusklasi nepazīst, un arī desmitajā klasē bija tālmācība, un mēs nevarējām iepazīties. Tādēļ tikai 11. klasē iepazināmies. Palīdzēja notikums ar psihologu. Un 11. klasē pirmo reizi dzīvē trīs četras nedēļas no vietas biju priecīgs iet uz skolu, tiešām. Un tas vēl turas kaut kādā veidā. Pirms tam vispār nebija vēlmes,” pastāstīja Pauls.

Līdzīgās domās ir  arī 11. klases skolēns Aleksandrs Molloudis: “Tā ir atņemta svarīga cilvēka funkcija – socializēšanās. Bet tas arī ir atkarīgs no katra cilvēka. Piemēram, attālinātajā procesā daudziem trūkst tās komunikācijas, bet viņi arī necenšas. Jo nav jau tik ierobežots – tu vari kaut vai iziet ārā ar vienu draugu, ievērojot noteikumus. Tas ir atkarīgs arī no cilvēka tipiem. Kādam vajag to komunikāciju, kādam nevajag.”

Visgrūtāk psiholoģiski atkal iejusties skolā bijis tieši pamatskolas skolēniem. Tāpēc sākumā, atgriežoties skolā, rīkoja dažādus pasākumus, arī sarunu nakti skolā ar spēlēm un psihologa līdzdalību, pastāstīja direktore.

“Sākumskolā to ļoti varēja just. Viņiem bija tie hūdiji, kapuces, maskas, ieslēpušies telefonos. Un sākumā tā tikšanās, socializēšanās notika ļoti grūti. Tagad mēs redzam, jā, bērni ir atvērušies. Un otra lieta, kas parādījās no tā attālinātā procesa, ko mēs ievērojām īpaši sākumskolas posmā – skolēni vai nu nebija izdzīvojuši tās trakulības, vai atkalsatikšanās prieku – tad skolā tika izdemolēts viss, ko varēja izdemolēt skolā. Tas bija ļoti liels šoks,” neslēpa Ginta Liepiņa.

Lai tiktu šim posmam pāri, talkā pedagogiem nāca gan psihologs, gan skolas pašpārvalde. Tagad gan kopumā klātienes process ir ievirzījies pareizajās sliedēs, un daļa skolēnu jau piemirsuši garo attālināto mācību periodu. Vienlaikus šobrīd pamatīgs darbs jāveic pie ukraiņu bērnu un arī pedagogu integrēšanas izglītības sistēmā. Pagaidām gan Ikšķiles vidusskolā ar to sokas labi.

Lai arī pieņemts lēmums mainīt skolotāju algu apmaksas modeli, tomēr papildu izaicinājums joprojām ir pedagogu skaita nodrošināšana

Svarīgi notikumi šajā mācību gadā bijuši arī izglītības politikā. Pēc ilgiem gadiem, kad nauda sekoja skolēnam uz skolu, pieņemts lēmums skolotāju algu apmaksas modeli mainīt un, visticamāk, no septembra nauda sekos skolēnam uz pašvaldību.

Šādā veidā cer izlīdzināt skolotāju algas un veicināt pašvaldību interesi skolu tīkla sakārtošanā. Tomēr pedagogu arodbiedrībā vēl cer modelī panākt izmaiņas, pastāstīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga.

“Neesam vienojušies pilnīgi ne par kādiem jautājumiem, pilnīgi ne par vienu izglītības pakāpi vai jomu. LIZDA uzstāj un uzstās, ka ir jābūt sabalansētai darba slodzei. Ir jāpārtrauc šī nesamērīgā stundu skaita palielinājums. Nepietiek laika visiem citiem daudzveidīgajiem papildu pienākumiem. Un tas ir jāpārtrauc,” uzskata Inga Vanaga.

Šajā mācību gadā papildu izaicinājums skolām bijis arī pietiekama pedagogu skaita nodrošināšana,

ņemot vērā pandēmijas nogurumu, daļas skolotāju pensionēšanos, kā arī prasību pēc vakcinācijas, lai strādātu klātienē. Arodbiedrībā pastāstīja, ka tas kopumā pedagogu trūkumu ir palielinājis. Uz to norādīja arī Latvijas Pašvaldību savienībā, kur cer, ka Izglītības un zinātnes ministrijā aktīvāk meklēs risinājumus šai problēmai.

“Es domāju, ka šobrīd tādam ilgtermiņa risinājumam ir jānāk no Izglītības un zinātnes ministrijas kā politikas veidotājiem. Jo, visu pārliekot, kas tagad ir tendence, uz pašvaldībām, tas nozīmē – kāpēc mums ir vajadzīga Izglītības un zinātnes ministrija, kas ir politikas veidotājs?” vaicāja padomniece izglītības jautājumos Ināra Dundure.

Izglītības un zinātnes ministrijas prioritātes: centralizēto eksāmenu sliekšņa paaugstināšana, pedagogu algu finansēšanas modeļa maiņa un atteikšanās no mazākumtautību programmām

Izglītības ministre Anita Muižniece (“Konservatīvie”) Latvijas Radio norādīja, ka pedagogu iztrūkuma mazināšana ir viens no nākamā mācību gada svarīgākajiem jautājumiem, pie kā plānots strādāt.

Tāpat nākamajā mācību gadā noslēgsies trešais gads, kopš ieviesta kompetenču izglītība, līdz ar to plāno monitorēt, kā to kopumā izdevies ieviest. Bez tam nākamgad skolām jāgatavojas pilnīgai pārejai uz mācībām latviešu valodā.

“Mēs [Ministru] kabinetā apstiprinājām noteikumus par centralizēto eksāmenu sliekšņa paaugstināšanu, sākot ar nākamo mācību gadu. Tāpat nākamajā nedēļā mums ir saskaņošanas sanāksme saistībā ar jauno pedagogu algu finansēšanas modeļa maiņu, lai mēs līdz maija beigām to varētu pieņemt valdībā. Pavisam noteikti svarīga arī virzība uz pilnīgu atteikšanos no mazākumtautību programmām, sākot no 2023./2024. mācību gada,” šajā mācību gadā paveikto atspoguļoja ministre.

Ministre vērtē, ka kopumā izglītības sistēma pēc pandēmijas ir atguvusies, taču vienlaikus cer, ka atgūšanās process varēs notikt arī nākamajā mācību gadā un nenāksies atgriezties pie pandēmijas ierobežojumiem. Uz šādu scenāriju cer arī skolās, taču vienlaikus ir gatavi arī citam iznākumam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt