Pēc Ataola Bērziņa pieteikuma izvērtēs cietumos atļauto priekšmetu saraksta atbilstību Satversmei

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Satversmes tiesa (ST) pēc Anša Ataola Bērziņa pieteikuma izskatīs cietumos atļauto priekšmetu saraksta atbilstību Satversmei, liecina ST publicētā informācija.

Tiesa trešdien, 14. novembrī, ierosināja lietu par Ministru kabineta (MK) noteikumu "Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi" 40. panta atbilstību Latvijas Satversmei. MK noteikumi paredz, ka notiesātie kamerās un koplietošanas telpās, saņemot brīvības atņemšanas iestādes administrācijas atļauju, var lietot personiskos radiouztvērējus, televizorus un tiem pievienojamās videospēles. Brīvības atņemšanas iestādēs atļauts izmantot arī personiskos ledusskapjus un elektriskos ūdens sildītājus, lai saglabātu vai pagatavotu veikalā iegādātos produktus.

Lieta ierosināta pēc Bērziņa pieteikuma, kurš bija lūdzis pienesumā saņemt un lietot "personīgo portatīvo skaitļotāju" disertācijas izstrādāšanai. Tomēr viņa lūgums tika noraidīts, jo normatīvie akti, kas noteic priekšmetus, kurus ieslodzītās personas ir tiesīgas iegādāties, glabāt, lietot, kā arī saņemt sūtījumos vai pienesumos, neparedz tiesības lietot portatīvo skaitļotāju.

Bērziņš uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 112. pantam, jo tajā nav paredzēta iespēja saņemt pienesumā un lietot portatīvo skaitļotāju, kas viņam nepieciešams doktora disertācijas izstrādei. Minētais pants nosaka: “Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Pamatizglītība ir obligāta".

ST ir uzaicinājusi MK līdz 2019. gada 14. janvārim iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2019. gada 14. aprīlis. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.

KONTEKSTS:

Bērziņam par dalību 2009. gada 13. janvāra Vecrīgas grautiņos bija piespriesta nosacīta brīvības atņemšana uz vienu gadu un astoņiem mēnešiem. Tiesa Bērziņam piesprieda arī Valsts probācijas dienesta (VPD) uzraudzību, tomēr viņš to nepildīja un VPD neieradās, kā rezultātā tiesa mainīja savu lēmumu un nosacītu cietumsodu aizstāja jau ar reālu brīvības atņemšanu.

Tajā brīdī Bērziņš izšķīrās pamest Latviju, pēc paša vārdiem, dodoties "politiskajā trimdā". Šādos apstākļos Bērziņš 2016. gada sākumā tika izsludināts starptautiskā meklēšanā, līdz 2017. gada pavasarī viņš tika aizturēts Čehijā.

Bērziņš Čehijā tika aizturēts 2017. gada 31. martā, un viņam tiesa bija piespriedusi vienu gadu un astoņus mēnešus ilgu brīvības atņemšanu. Bērziņam pie ieslodzījumā pavadītā laika tika pieskaitīti arī tie mēneši, ko viņš pavadījis aiz restēm Čehijā.

Arī Rīgas apgabaltiesa 7. septembrī nolēma atstāt negrozītu Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 16. jūlija lēmumu, ar kuru tika noraidīts 2009. gada 13. janvāra Vecrīgas grautiņos notiesātā Bērziņa lūgums par pirmstermiņa atbrīvošanu. Valsts prezidents šogad neatsaucās Bērziņa apžēlošanas lūgumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti