ĪSUMĀ:
- Piesardzības nolūkā Latvijā aptur vakcinēšanu pret Covid-19 ar “AstraZeneca”.
- Lēmums pieņemts, ņemot vērā ziņas par blaknēm un letālu gadījumu Eiropā.
- “Pauze” uz 1–2 nedēļām, kamēr vērtēs vakcīnu saistību ar šiem gadījumiem.
- Latvijā otro “AstraZeneca” devu cilvēkiem jāsāk saņemt aprīļa sākumā.
- Vakcināciju turpinās ar 16 800 “Moderna” un 1100 “Pfizer”, ko piegādās brīvdienās.
- Nav izlietoti vairāk nekā 10 000 “AstraZeneca” vakcīnas devu, tās turpinās glabāt.
- Latvija neatteiksies no turpmākām “AstraZeneca” vakcīnu piegādēm.
- Vakcinācijas taktikas maiņu pašlaik neizskata, nespriež par iespēju izvēlēties vakcīnu.
- SPKC: Vakcinācijas iepauzēšana varētu dot papildu saslimšanas gadījumus.
- Tikmēr "Pfizer" sola paātrināt savas vakcīnas piegādi ES.
Zāļu valsts aģentūras vadītājs Svens Henkuzens skaidroja, ka lēmums Latvijā apturēt vakcinēšanu ar visvairāk pieejamajām “AstraZeneca” vakcīnām pieņemts pirmdien vēlu vakarā tāpēc, ka vakarā ap sešiem beidzās starptautiskā imunizācijas speciālistu sanāksme, kurā informēja par dažās valstīs konstatētajām blaknēm un trombozes gadījumiem.
Pēc šīs sanāksmes Latvijas veselības nozares eksperti kopīgi pieņēma lēmumu apturēt šīs vakcīnas izmantošanu.
Zāļu valsts aģentūras eksperte Zane Neikena norādīja, ka pašlaik nevar ne noliegt, ne apstiprināt cēlonisko sakarību – vai vairākās Eiropas valstīs konstatētos veselības sarežģījumus, tajā skaitā trombembolijas rašanos ir vai nav izraisījusi vakcīna. Runa ir par 30 gadījumiem no 5 miljoniem vakcinēto.
"Pēdējie ziņojumi, ko mēs saņēmām, bija no Norvēģijas, turklāt viens letāls gadījums. Un šis solis ir labas farmakovigilances jeb zāļu drošuma un vakcīnu drošuma prakses ietvaros sperts, jo tā tiek darīts ar citām zālēm, ja rodas šādas bažas, kas nav vēl apstiprinājušās," stāstīja Neikena. Gadījumā, ja cēloņsakarību atrastu, tiek pieļauti dažādi rīcības scenāriji, viens no tiem būtu identificēt konkrētas riska grupas, kurām, iespējams, piedāvātu citas vakcīnas. Bet tas šobrīd ir tikai pieļāvums, saistība šobrīd nav atklāta.
Pēc “AstraZeneca” vakcīnu apturēšanas vakcinācijas tempi Latvijā samazināsies, to varēs turpināt ar 16 800 “Moderna” vakcīnas devām un 1100 “Pfizer”/”BioNTech” vakcīnas devām, ko piegādās nedēļas nogalē.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai”/”Par!”) tviterī informēja, ka par “Moderna” piegādes sadali vēl nav lemts. “Domāju, šajos apstākļos vajadzētu dot iespēju to vakcinēt visur, kur var,” piebilda ministrs.
Līdz šim Latvijai piegādātās, bet neizmantotās “AstraZeneca” vakcīnas “negrasāmies izmest”, tās turpinās uzglabāt ledusskapjos, līdz būs zināms Eiropas Zāļu aģentūras lēmums un izvērtējums par Eiropā konstatētajiem blakņu gadījumiem, norādīja Henkuzens. Kopumā nav izlietoti vairāk nekā 10 000 “AstraZeneca” vakcīnas devu.
Latvija arī neatteiksies ne no vienas piegādes un uzglabās vakcīnas, kuras turpinās piegādāt šajā izvērtēšanas laikā, informēja Henkuzens.
Paredzams, ka izvērtējums prasīs vienu vai divas nedēļas.
Cilvēkiem, kuriem šajā laikā bija paredzēta pirmā “AstraZeneca” pote, vakcinācija būs jāatliek uz šo laiku, pauda Henkuzens.
Vakcinācijas taktikas maiņu pašlaik neizskata.
Imunizācijas valsts padomes vadītāja Dace Zavadska norādīja, ka pašlaik nevajadzētu steigties laikam un lēmumiem pa priekšu, pašlaik nav pamata domāt, ka jāmaina sava vakcinēšanas taktika.
Amatpersonas nepaskaidroja, kas notiktu ar cilvēkiem, kuri saņēmuši pirmo “AstraZeneca” devu, ja Eiropas zāļu uzraugs rekomendētu tomēr šo vakcīnu neizmantot.
Zavadska stāstīja, ka pašlaik nav pierādījumu tam, ka var jaukt dažādas vakcīnas viena vakcinācijas kursa ietvaros. Bet, ja notiek sliktākais scenārijs ar “AstraZeneca”, kurš gan esot maz ticams, “ir citas vīrusa vektora vakcīnas, kas varētu drīzumā parādīties”.
Savukārt Henkuzens sprieda, ka gadījumā, kad izvērtēšanā identificēs kādas riska grupas vai citus faktorus, kas jāņem vērā pirms vakcinācijas, to arī ņems vērā, pirms atsākt vakcināciju.
Latvijā pirmo “AstraZeneca” kravu piegādāja 7. februārī un vakcināciju ar to sāka nākamajās dienās. Līdz šim ar vakcīnu "AstraZeneca" Latvijā vakcinēti 52 500 cilvēku, no tiem 28 000 saņēmuši abas šīs vakcīnas devas. Otro vakcīnas devu rekomendē saņemt 9. līdz 12. nedēļā,
līdz ar to otrā “AstraZeneca” pote Latvijā cilvēkiem jāsāk saņemt pēc Lieldienām, sākot no 8. aprīļa.
Līdz tam brīdim būšot zināms rīcības plāns.
Zavadska arī atgādināja, ka pēc pirmās “AstraZeneca” vakcīnas devas saņemšanas saskaņā ar pētījumiem ir aizsardzība pret Covid-19 uz aptuveni 90 dienām, kas pēc tam mazinās.
Zāļu valsts aģentūrā norādīja, ka Latvijā neesot saņemti ziņojumi, kas būtu līdzīgi tiem trombembolijas gadījumiem, kuru dēļ vairākas Eiropas valstis apturējušas vakcīnas lietošanu.
Zavadska arī norādīja, ka nebūtu pamata ļaut cilvēkiem izvēlēties kādu konkrētu vakcīnu, uzsverot, ka visas reģistrētās vakcīnas novērš smagu saslimšanu un hospitalizāciju un nav medicīniska pamata izvēlēties vai ieteikt vienu vakcīnu lietot vai nelietot.
Viņa aicināja uzticēties profesionāļiem, jo ne visiem ir tādas kompetences un zināšanas par vakcīnām, kādas mums ir, lemjot, piemēram, kādu piena paku veikalā izvēlēties.
Viņasprāt, arī lēmums apturēt vakcīnas izmantošanu, lai pārliecinātos par tās drošumu, varētu vairot sabiedrības uzticību tai, jo būs kliedētas šaubas.
Savukārt Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs Jurijs Perevoščikovs atzina, ka vakcinācijas apturēšana “nav nekas labs”, bet pauda cerību, ka situācija drīz atrisināsies un ilgtermiņā Latvijai izdosies panākt kolektīvu imunitāti.
Viņš pieļāva, ka vakcinācijas aizkavēšanās par divām nedēļām varētu dot papildu saslimšanas gadījumus, bet kopumā saslimstība ar Covid-19 mazinās, arī vecākiem cilvēkiem, kuri ir riska grupa.
Lēmumu uz laiku apturēt vakcināciju ar “AstraZeneca” vakcīnu par pareizu uzskata arī valdības pārstāvji. “Man pašam liekas, ka šis lēmums no mūsu zāļu ekspertiem ir faktiski atbildīgs, jo es kā valdības vadītājs jūtos daudz drošāk cilvēkiem ieteikt zināmu rīcību, ja ir skaidrs, ka tā rīcība ir droša,” sacīja premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”).
Gaidot Eiropas Zāļu aģentūras paziņojumu, vakcinācijas kabinetos glabājas 26 tūkstoši “AstraZeneca” vakcīnu devu.
Ģimenes ārsta Aiņa Dzalba praksē Jaunsvirlauskas pagastā šis lēmums nozīmē plānu maiņu un pacientu apzvanīšanu.
Līdz šim vakcinēti aptuveni 120 cilvēki un bija paredzēts to turpināt arī šajās dienās.
“Tas, ko mēs šobrīd darām, protams, mēs informējam savus pacientus, jo arī šodien bija izveidots pieraksts. Mēs pacientiem atzvanām, informējam, ka vakcinācija uz kādu laiku tiek atlikta. Pacienti liela daļa šo informāciju jau zina, un mēs tad sarunājam, ka mēs pēc kāda laika, tiklīdz mums būs dati pieejami, atkal zvanīsim un atkal aicināsim. Visā visumā mūsu pacienti ir saprotoši. Šodien ieplānojām, tiem, kuri vakcīnas saņēmuši pēdējā laikā, uzzvanīt un apjautāties, vai viss ir kārtībā,” stāstīja Dzalbs.
Tikmēr vācu farmācijas uzņēmums "BioNTech" un ASV kompānija "Pfizer" piekrituši paātrināt desmit miljonu vakcīnas devu piegādi Eiropas Savienībai, otrdien paziņojusi Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena. Devas, ko sākotnēji bija plānots piegādāt 2021.gada trešajā un ceturtajā ceturksnī, tiks piegādātas līdz jūnija beigām, paziņoja Leiena.
Līdz jūnija beigām ES tiktu piegādātas 200 miljonu "BioNTech" un "Pfizer" vakcīnas devu, ziņoja aģentūra LETA.
