Pirms vairākiem gadiem no pienākumu pildīšanas atstādinātais Ventspils mērs Aivars Lembergs, kas turpina savu politisko darbību, Nacionālās apvienības valdes loceklis Egils Helmanis, kas apsūdzēts Dienvidamerikas apceļošanā par nodokļu maksātāju naudu, tiesā iestrēgusī bijušā Jūrmalas mēra Raimonda Munkevica kukuļošanas lieta, dokumentu viltošanā apsūdzētā Satversmes tiesas tiesnese Vineta Muižniece, kas no tiesāšanas atstādināta, bet tiesā turpina strādāt. Šīs ir dažas no augstām amatpersonām, kuru iespējamie pārkāpumi jāvērtē tiesai. Lai pārtrauktu situāciju, ka gala lēmuma nav gadiem, Saeima šodien nolēma, ka augstu amatpersonu pārkāpumus tiesa skatīs prioritārā kārtībā.
Diskusija Saeimas komisijā notika ilgu laiku – vairākus mēnešus. Otrajā lasījumā norma tika atbalstīta marta beigās.
Norma paredz tiesības uz kriminālprocesa noslēgšanu sapratīgā termiņā. Tas it kā ir noteikts ikvienam, bet dažām lietām ir prioritāte. Šīm prioritārajām lietām ir pievienotas lietas, kurās ir apsūdzētas valsts vai pašvaldību amatpersonas, kas ieņem atbildīgu lēmumu.
Otrajā lasījumā atbalstīto Kriminālprocesa likuma redakciju ar saviem priekšlikumiem centās mainīt vairāki Zaļo un Zemnieku savienības deputāti, kas iepriekš iebilda pret likuma rakstīšanu vienam cilvēkam - Ventspils mēram Aivaram Lembergam, kā arī Andrejs Elksniņš no „Saskaņas centra”. Izskanēja priekšlikumi no amatpersonu kriminālprocesu ātrākas skatīšanas atteikties vispār vai arī gluži pretēji - noteikt priekšrocības vēl vairākām citām lietu kategorijām.
Pirmais priekšlikums, par kuru debatēja Saeima, paredzēja izslēgt šo normu. Šī iesnieguma autors Andrejs Elksniņš ("Saskaņas centrs") pauda, ka saskaņā ar grozījumiem kāda, piemēram, Balvu novada deputāta lieta kļūtu svarīgāka kāda tiesneša darba kārtībā nekā Elīnas Pupiņas slepkavības lieta, Zolitūdes traģēdija vai Imanta pedofila lieta. Tam gan iebilda deputāts Andrejs Judins („Vienotība”). Viņš pauda, ka Elksniņa minētā situācija ir hipotētiska situācija, turklāt šādu lietu ir tik maz, ka nespētu paralizēt visu tiesu sistēmu, kavējot citu svarīgu lietu izskatīšanu.
Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Gaidis Bērziņš no tribīnes savu iepriekš publiski pausto kritiku pret piedāvāto normu neatkārtoja. Taču viņš un vēl divi Nacionālās apvienības deputāti - Dzintars Rasnačs un Gatis Sprūds - līdz ar „Saskaņas centru” un Zaļo un Zemnieku savienību balsoja par tās izslēgšanu.
Kopā tā balsoja 37 deputāti, taču pret bija 40 un atturējās trīs. Savukārt Elksniņa priekšlikumu ātrāk tiesājamo loku paplašināt ļoti būtiski atbalstīja jau 40 deputāti, tai skaitā pieci „nacionāļi”, un Saeima to noraidīja tikai ar divu balsu pārsvaru.
Arī citi priekšlikumi, piemēram, palielināt steidzami izskatāmo lietu kategoriju, tika noraidīti. Judins pauda, ka tādā gadījumā zustu šo grozījumu jēga.
„Es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka runa nav par kaut kādu privilēģiju bonusu amatpersonām. Mēs runājam pilnīgi par citu lietu. Proti, ja ir apsūdzēta amatpersona, it īpaši gadījumos, kad viņa ieņem kaut kādu pozīciju, kas viņai dod tiesības pieņemt lēmumus, ir apdraudētas sabiedriskās intereses. Proti, sabiedrība redz, ka cilvēks ir apsūdzētā statusā, bet viņam ir tiesības lemt un lemt par jautājumiem, kas ir sabiedrībai svarīgi.
Tātad mums jārunā nevis par mazaizsargātām personām, ko vairākkārt atkārto daži kolēģi, bet gan par sabiedrības interesēm, un nav pieļaujama nenoteiktība. Vainīgs vai nav vainīgs - [amatpersonas tiesāšanas laiks] turpinās gadu, divus, trīs, četrus, piecus un ilgāk. Tas nav pareizi, tas nav pieļaujams,” teica Judins.
Arī galīgajā lasījumā grozījumi Kriminālprocesa likumā bija pieņemti tikai ar nelielu pārsvaru.
Tiesa, pastāv varbūtība, ka Valsts prezidents varētu lūgt Saeimai šo likumu izskatīt vēlreiz.
Saeima portālam lsm.lv uzsver, ka prioritāri būs jāizmeklē un jāiztiesā arī noziegumi pret nepilngadīgā tikumību vai dzimumneaizskaramību, kā arī ar vardarbību saistīti noziegumi pret personu, kura ir materiāli vai citādi atkarīga no varmākas.
Grozījumi nosaka arī citas normas, piemēram, ka nepilngadīgā cietušā pratināšana jāveic, cik ātri vien iespējams, nepieļaujot neattaisnotu vilcināšanos, turklāt pratināšana pēc iespējas jāveic vienam un tam pašam izmeklētājam.
Tāpat grozījumi Kriminālprocesa likumā paredz, ka krimināllietas par noziedzīgu nodarījumu pret nepilngadīgā tikumību un dzimumneaizskaramību turpmāk vienmēr tiks izskatītas slēgtā tiesas sēdē.
Ar likuma grozījumiem pilnveidots medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu regulējums, nosakot, ka turpmāk personai būs obligāti jāpiedalās jautājuma izlemšanā par tai piemērojamo procesuālo piespiedu līdzekli.
Visbeidzot, likumā noteikts termiņš, līdz kuram ārstniecības iestādē varēs ievietot personu, lai konstatētu, cik nopietni ir personas psihiskie traucējumi, kas tai radušies pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, kā arī noteikts sākotnējais termiņš, uz kādu personu var ievietot psihiatriskajā slimnīcā pirmstiesas procesā vai iztiesāšanas laikā, ja tā ir bīstama sabiedrībai.
Ja Valsts prezidents grozījumus Kriminālprocesa likumā izsludinās, tie stāsies spēkā uzreiz. Jau nozīmētie termiņi tiesām gan nebūs jāpārskata, taču turpmāk šādi amatā esošu amatpersonu procesi pēc nonākšanas tiesā tiks nozīmēti prioritārai izskatīšanai.
