Dienas notikumu apskats

Brexit piekritēji asi vēršas pret iespējamām ES sankcijām vienošanās pārkāpumu gadījumā

Dienas notikumu apskats

ASV uzlidojumos Damaskas atbalstītajiem kaujiniekiem Sīrijā bojāgājuši ap 100

Pēc asām debatēm Saeima tomēr aicina ieviest sankcijas «Magņitska lietā»

Pēc asām debatēm Saeima tomēr aicina ieviest sankcijas «Magņitska lietā»

Saeima ceturtdien, 8. februārī, aicināja valdību noteikt sankcijas pret Sergeja Magņitska lietā iesaistītajām personām jeb atbalstīja tā saucamo "Magņitska sarakstu", kurā liegta iebraukšana Latvijā 49 Krievijas pilsoņiem, kurus apsūdz korupcijā, smagos cilvēktiesību un citos noziegumos. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Vienotība") sola, ka valdība atsauksies Saeimas aicinājumam un apstiprinās sankcijas.

Aicinājumu atbalsta vairums deputātu

 Aicinājumu noteikt sankcijas jeb tā saucamo "Magņitska sarakstu" atbalstīja 60 deputāti, vēl septiņi bija "pret", bet trīs atturējās.

Saeimas pieņemtajā lēmumā aicināts Ministru kabinetu rīkoties, lai liegtu Latvijā ieceļot 49 cilvēkiem no Krievijas, iekļaujot tos Latvijai nevēlamo personu sarakstā. Tāpat izteikts aicinājums valdībai "aktualizēt šo jautājumu Eiropas Savienības Padomē".

Saeimas pieņemtajā lēmumā norādīts, ka Magņitskis atklāja, ka Krievijas tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki piesavinājušies valsts budžeta līdzekļus 5,4 miljardu rubļu apmērā. Pēc tam viņš tika arestēts un 358 dienas turēts pirmstiesas aizturēšanas izolatorā, kur tika pakļauts spīdzināšanai un fiziskai vardarbībai, kur viņam tika liegta medicīniskā aprūpe un kur viņš 2009. gada 16. novembrī mira.

Latvijas parlaments norāda, ka Krievijas varas iestādes nav veikušas rūpīgu, neatkarīgu un objektīvu Magņitska aizturēšanas, spīdzināšanas un nāves apstākļu izmeklēšanu, kā arī to, ka līdz šim neviena atbildīgā persona nav notiesāta par šiem noziegumiem.

Tāpat uzsvērts, ka vairākas pasaules valstis jau ir pieņēmušas “Magņitska sarakstu”.

Pozīcija un opozīcija gan atbalsta, gan neatbalsta

„Magņitska sarakstu” atbalstīja arī opozīcijā

esošā Latvijas Reģionu apvienība, vairāki pie frakcijām nepiederoši deputāti, Boriss Cilēvičs no „Saskaņas” un koalīcijas partijas, kas par atbalstu jau iepriekš bija vienojušās.

Tomēr arī koalīcijā viedokļi atšķīrās.

Balsojumā atturējās Zaļo un zemnieku savienības deputāts Valdis Kalnozols, kurš savu attieksmi jau iepriekš bija paudis Ārlietu komisijā.

Tikmēr citi Zaļo un zemnieku savienības deputāti izvairījās no balsojuma, izņemot savas balsošanas kartītes.

Tādēļ balsojumā par „Magņitska sarakstu” nav redzami ZZS pārstāvji Jānis Vucāns, Jānis Klaužs un Gundars Daudze, taču sešas minūtes vēlāk šie deputāti piedalījušies klātbūtnes reģistrācijā. Vucāns pēc sēdes skaidroja, ka Ārlietu komisijas sagatavoto lēmumu uzskatīja par nekvalitatīvu.

"Par lielu daļu man nav ne mazākās informācijas, kāpēc viņi ir iekļauti šajā sarakstā. Tur ir arī finansisti, kuri varbūt tiešām ir nodarbojušies ar finanšu mahinācijām, bet katrā gadījumā tas nav saistīts ar cilvēktiesību jautājumiem," pauda Vucāns. Viņš arī uzsvēra, ka pašam ir izveidojies labs dialogs ar Krievijas valsts domes deputātiem kā Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītājam, taču „Magņitska saraksta” ieviešana tam varētu traucēt. "Krievija nav tikai Putins, Krievija nav tikai tas, ko mēs saucam par Kremli. Līdz ar to jebkurš šāds nepārdomāts lēmums var dialoga tālāku uzturēšanu apgrūtināt. Tie ir tie galvenie iemesli, kāpēc es nepiedalījos šajā balsojumā. Es izņēmu balsošanas kartiņu tāpēc, lai tas nekādā veidā neietekmētu balsošanas rezultātus," klāstīja Vucāns.

Ar Gundaru Daudzi Latvijas Radio pēc sēdes neizdevās sazināties, taču Jānis Klaužs īsziņā atbildēja, ka deputātes Ingunas Sudrabas (pie frakcijām nepiederoša deputāte / "No sirds Latvijai") runa pārliecinājusi viņu palikt „politiski neitrālam” šajā jautājumā. ZZS līderis Augusts Brigmanis savu kolēģu atšķirīgo viedokli par „Magņitska sarakstu” komentē šādi: "Deputāts ir savā izvēlē brīvs un acīmredzot, kas par motivāciju, vajag paprasīt viņiem". Viņš gan atzina, ka nav labi pirms balsojuma izņemt savas balsošanas kartiņas.

Atsauces uz morālu pienākumu un globālo oligarhu cīņām

Saeimas deputātu vidū gan pirms aicinājuma izcēlās asa diskusija. Daļa deputātu aizstāvēja "Magņitska saraksta" būtību un aicinājumu to pieņemt arī Latvijā, savukārt citi to noraidīja.

Atbalstītāji pārsvarā atsaucās uz Latvijas pienākumu atbalstīt demokrātiju, tiesiskumu,

kā arī atgādināja, ka daļa no līdzekļiem, kas atbilstoši Magņitska pētījumiem bija izzagti no Krievijas valsts budžeta, ir plūduši arī caur Latvijas bankām.

Piemēram, deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš ("Vienotība") akcentēja, ka pats Magņitskis ir kļuvis par simbolu cīņā ar noziedzību un aicinājuma pieņemšana ir vēstījums demokrātijai un tiesiskumam. "Es domāju, ka tā ir goda lieta no mūsu puses šo lietu atbalstīt," norādīja Kalniņš. Viņš neslēpj cerību, ka sankcijas pieņems arvien vairāk valstu. "Cik es esmu runājis ar citiem eiropiešu parlamentāriešiem, tas top. Katrā parlamentā ir cita situācija. Viena problēma ir, katrai valstij ir citi likumi, un ir sarežģīts tas veids, kā tam pieiet," norāda Kalniņš.

Arī Rihards Kols (VL-TB/LNNK) bilda, ka Latvija nedrīkst ļaut Magņitskim aiziet aizmirstībā. Viņaprāt, Latvijā nav vietas cilvēkiem, kas naudu ir ieguvuši nelikumīgā veidā, un viņu esamība Latvijā ir valsts kompromitēšana.

Aicinājumam jāvārdu teica arī "Saskaņas" deputāts Boriss Cilevičs, kurš pauda, ka atbalsta lēmumprojektu, taču ne to, kā tas tiek pieņemts. “Mēs vienkārši sekojam citu piemēram, balstoties uz politiskiem apsvērumiem,” sacīja Cilevičs.

Arīdzan Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) atzina, ka šis būs politisks, kā arī vērtību balsojums. “Mums ir skaidri jāpasaka, par ko mēs iestājamies un kas ir mūsu vērtības,” sacīja Mūrniece.

Daļa deputātu gan iebilda lēmumprojekta pieņemšanai.

Piemēram, Jānis Ādamsons ("Saskaņa") pauda, ka varētu jau atbalstīt šādu projektu, tomēr tad ir jautājums, kāpēc Latvija nav izteikusi nosodījumu par, pēc viņa vārdiem, CIP slepenajiem cietumiem. Tādējādi rodas morālas pretrunas.

Valdis Kalnozols (Zaļo un zemnieku savienība) aicināja atturēties balsojumā, jo nav skaidrs, ko no tā iegūs Latvija. Viņaprāt, šis saraksts ir politikas sastāvdaļa starp Krieviju un ASV. “Man nav pieņemami, ka Latviju izmanto kaut kādās politiskās spēlēs,” norādīja Kalnozols.

Jau asāk iestājās Inguna Sudraba (pie frakcijām nepiederoša deputāte / "No sirds Latvijai"), kura retoriski jautāja, kāpēc mums ir jāpiedalās "šajā globālajā oligarhu cīņā"? Viņasprāt, Latvijai vispirms jātiek ir galā ar savām problēmām. Turklāt Imigrācijas likums jau šobrīd nosaka, ka cilvēki, kas ir potenciāli bīstami Latvijai, nedrīkst iebraukt Latvijā, un viņiem nav tiesību pārsūdzēt lēmumu. Šis saraksts ir ASV un Krievijas savstarpējo attiecību rezultāts – tas ir “aizdomīgs, bīstams un hiperpolitizēts”, paziņoja Sudraba.

Rinkēvičs sola atbalstu valdībā

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Vienotība") Latvijas Radio raidījumam "Pēcpusdiena" pauda pārliecību, ka valdība atbalstīs sankciju pieņemšanu pret 49 Krievijas pilsoņiem.

"Man nav nekādu šaubu, ka valdība īstenos šodien Saeimas pieņemto aicinājumu," norādīja ministrs.

Viņš paskaidroja, ka Latvija dzīvo laikā, kad ir jābūt ieinteresētiem tajā, kas notiek pasaulē. Ja Latvija to nedarīs, tad kādā brīdī būs lieki brīnīties par to, ka neviens nepievērš uzmanību tam, kas notiek ar Latviju.

Tādējādi viņš noraidīja vairāku Saeimas deputātu apgalvojumu, ka Latvijai nevajag iejaukties citu valstu strīdos un jāpaliek malā.

Rinkēvičs uzsvēra, ka šis ir politisks lēmums un tam tādam arī ir jābūt, jo tik plaša "melnā saraksta" apstiprināšana nav ikdiena. Tāpēc arī bija nepieciešams Saeimas lēmums.

Ministrs arī noraidīja apgalvojumu, ka tagad ir par vēlu ieviest sankcijas.

Visu gadu laikā kopš Magņitska aiziešanas aizsaulē neviens vainīgais nav saukts pie atbildības. Tāpēc, redzot šo ignoranci, starptautiskā sabiedrība pakāpeniski ievieš sankcijas, kam tagad līdz ar valdības lēmumu, pievienosies arī Latvija.

Saeima jau pagājušajā nedēļā - 1. februārī - grasījās izskatīt jautājumu par sankcijām pret Sergeja Magņitska lietā iesaistītajām personām. Tomēr tad pēc divu deputātu - Valda Kalnozola (Zaļo un zemnieku savienība) un Gunāra Kūtra (“No sirds Latvijai”) – iebildumiem jautājuma izskatīšanu pārlika uz 8. februāri.

Latvija bija vienīgā no Baltijas valstīm, kas nav akceptējusi tā dēvēto Magņitska likumu, kas aizliedz iebraukšanu ārvalstniekiem, kuri saistīti ar liela apmēra korupciju, naudas atmazgāšanu vai cilvēktiesību pārkāpumiem. Nesen to pieņēma Lietuva. Sankcijas pret Magņitska sarakstā iekļautajiem jau pieņemtas arī Igaunijā, ASV, Kanādā un Lielbritānijā.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti