Grozījumi paredzēja, ka no 2022. gada 1. janvāra jebkurš iesniegums, kurā ietverts VID kompetencē esošs lūgums, sūdzība, jautājums vai priekšlikums, kā arī gada ienākumu deklarācija, būtu jāiesniedz tikai elektroniski.
Vairāki deputāti aicināja izmaiņas neatteicāt uz fiziskajām personām, kuras neveic saimniecisko darbību un ir VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotājas, ja vien šie cilvēki nav nepārprotami piekrituši dokumentu paziņošanai tikai EDS.
Deputāte Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) uzsvēra, ka būtiskākā problēma nav par iesniegumiem elektroniskajā formā, bet gan VID paziņojumu saņemšanu EDS – tādējādi daļa iedzīvotāju varētu palaist tos garām. Arī Saeimas Juridiskā biroja juristi aicināja deputātus pirms likuma grozījumu pieņemšanas pārliecināties, vai saziņa ar VID tikai caur EDS neierobežos personu tiesības.
Savukārt atbildīgās Saeimas komisijas pārstāve Iveta Benhena-Bēkena (“KPV LV”) skaidroja, ka
likumprojektā paredzēta iespēja fiziskai personai, kura neveic saimniecisko darbību, norādīt sev vēlamo veidu dokumentu saņemšanai.
Tiesa, likumprojekta anotācijā skaidrots, ka VID darbiniekam, pie kura būs vērsusies fiziskā persona pēc konsultācijas vai praktiskas palīdzības, būs pienākums informēt par iespēju izvēlēties sev ērtāko VID izdoto dokumentu saņemšanas veidu. Arī Valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri un bibliotēkas tiks informētas par nepieciešamību stāstīt klientiem par dokumentu paziņošanas kārtību.
Vairāki deputāti arī piedāvāja iespēju deaktivizēt EDS fiziskām personām. Deputāts Mārtiņš Šteins (“Attīstībai/Par!”) brīdināja, ka tas nozīmēs balsojumu par savstarpēji izslēdzošām normām, kā dēļ Valsts prezidents varētu likumprojektu atgriezt otrreizējai skatīšanai parlamentā: “Diemžēl jāsecina, ka esam šobrīd jau greizi sabalsojuši normas un prezidentam nepatiks šis likums.”
Šie priekšlikumi raisīja asas diskusijas un lielākoties noraidīti lielākoties ar nelielu balsu pārsvaru. Vienlaikus pretēji atbildīgajā Saeimas Budžeta un finanšu komisijā lemtajam plenārsēdē balsojumā paredzēja iespēju arī atteikties no obligātas elektroniskās deklarēšanās sistēmas lietošanas. Līdz ar to deputāti nobalsoja par savstarpēji neatbilstošām normām.
Izskatot visus priekšlikumus trešajā lasījumā, atbildīgās Saeimas komisijas pārstāve rosināja atgriezt likumprojektu skatīšanai komisijā. Deputātu vairākums tam piekrita, un
balsojums par likumprojektu kopumā nenotika.
“Ierosinu atgriezt atpakaļ komisijā, jo Saeima nav pieturējusies pie komisijā lemtā un ir iebalsoti pretrunīgi priekšlikumi. Līdz ar to, konsultējoties ar Juridisko biroju, lūgtu atbalstīt manu ierosinājumu,” pamatoja Benhena-Bēkena.
Pašlaik VID nodokļu maksātājiem nodrošina vairāk nekā 220 dažāda veida pakalpojumus nodokļu administrēšanas un muitas jomā. Saskaņā ar VID statistiku 2017. gadā no fiziskajām un juridiskajām personām papīra veidā saņemti gandrīz 118 000 dokumenti, 2018.gadā – 94 000, savukārt 2019. gada pirmajos septiņos mēnešos – 51 000 dokumentu.
Tāpat grozījumi paredzēja piešķirt tiesības VID publiski izpaust informāciju par nodokļu administrācijas veiktajām darbībām un pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz juridisko personu nodokļu revīzijas un pārbaužu rezultātiem.
Tas attiektos uz nodokļu revīzijas rezultātiem, datu atbilstības pārbaudes rezultātiem, precizētu nodokļu apmēru, par muitas maksājumu parādu un par atteikto pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa atmaksu. Bija iecerēts, ka šādas izmaiņas stāsies spēkā no 2021. gada.
