Ja tēvs vai māte nepalīdz bērnu uzturēt, viņa daļu aizdod valsts un mēģina naudu atgūt. Uzturlīdzekļu jeb alimentu nemaksātāju vārdi, uzvārdi un personas koda otra puse kopš 2015.gada vasaras ir redzama ikvienam interneta lietotājam. Pirms parādnieku saraksta publiskošanas valsts atguva ap 250 000 līdz 280 000 eiro mēnesī.
"Jūlijā jau bija 338 tūkstoši un tā arī turpinājās un vairāk nekritās. Un šogad aprīlī ir vislielākais šajā gadā, un tas ir 328 246 eiro," atzīst Uzturlīdzekļu garantiju fonda Juridiskās daļas vadītāja Linda Sparāne.
Tāpat pieaudzis ir arī publiskoto parādnieku skaits. Tajā ir par 1200 cilvēkiem vairāk. Kā norāda Linda Sparāne, aptuveni 90% parādnieku ir vīrieši, bet 10% ir sievietes.
Tomēr tas, ka saraksts ir visiem pieejams, nebūt nenozīmē, ka nemaksātāju sarakstā ir visi, kas nemaksā. Pirmkārt, iesniedzējam — tam, kurš vēlas piedzīt alimentus, ir jāpiekrīt, ka jebkurš var uzzināt, ka bērna tēvs vai māte atsakās palīdzēt.
Ilze pirms diviem gadiem veica šo pašu ceļu. "No sākuma tiesā, pēc tam Uztrulīdzekļu garantijas fondā, un, aizpildot anketu, vajadzēja atzīmēt ar krustiņu, vai es esmu ar mieru, ka šis uzvārds tiek publiskots, ko es arī izdarīju… bet es nezinu kāpēc viņš tur nav iekļuvis. Skatījos Uzturlīdzekļu garantijas fonda mājaslapā; tagad var pieteikt elektroniski — aizpildot anketu, vēlreiz pieteikt, bet mans dators šādas opcijas neatbalsta," norādīja sieviete.
Ilze ar bērna tēvu nedzīvo kopā, viņi nav runājuši aptuveni četrus gadus. Sākumā, kad izšķīrās, uzturlīdzekļus abu 16 gadus vecajai meitai Ilze vīram neprasīja un viņš arī nemaksāja. Taču tad pienāca ekonomiskā krīze un Ilzei naudas kļuva mazāk. Tādēļ viņa izvēlējās iet šo, kā pati saka, garo ceļu līdz uzturlīdzekļu fondam.
Lai gan meitas tēvs nav nedz persona ar invaliditāti, ne arī bezdarbnieks, viņa vārda sarakstā nav. "Viņš vienkārši strādā nelegāli, dzīvokli īrē. Telefons ir "Zelta zivtiņa" vai jebkura cita karte. Dzīvo arī Latvijā, nekur uz ārzemēm nav aizbraucis. Reāli, kaut vai tas cilvēks dzīvo Latvijā un strādā, viņu atrast nav iespējams, jo viņam nekā nav. Es domāju, ka viņš neskaitās bezdarbnieks, noteikti nē. Tā ir celtniecības joma, individuālais darbs, sarunāts. Naudu saņem aploksnē vai kā. Nav ne jausmas, jo man nav ar viņu nekāda sakara," atzīst Ilze.
Sieviete stāsta, ka viņa saprot arī tiesu izpildītājus, kuriem ir grūti atrast tādu cilvēku, kuram nav ne kustamā, ne nekustamā īpašuma. Tai pašā laikā Ilze šaubās par publiskotā uztrurlīdzekļa saraksta lietderību — pat ja viņas bērna tēva uzvārds būtu starp alimentu nemaksātājiem.
"Bet es nezinu, vai tas daudz ko tiešām līdz. Nu labi, ir tas uzvārds tur — nu un tad. Jo nu… Ja es būtu darba devējs un pie manis nāktu stāties darbā jauns darbinieks, es varētu pārbaudīt to sarakstu, paskatos — viņš tur ir. Es nezinu, vai kāds uzliek par pienākumu ziņot kaut kur tālāk, vai tas tomēr ir tiesu izpildītāja uzdevums parbaudīt regulāri šos cilvēkus, kuri ir tajos sarakstos," norāda sieviete.
Pašlaik uzturlīdzekļus – 111 eiro – ik mēnesi Ilzei maksā valsts, bet bērna tēvs parādnieka statusā ir kopš brīža, kad Ilze iesniedza dokumentus tiesā, proti, kopš 2014.gada. Ilze stāsta, ka, viņasprāt, kamēr būs darba devēji, kuri maksā darbiniekiem algu aploksnē, tikmēr uzturlīdzekļus piedzīt nevarēs, jo tādu cilvēku un viņa naudu nevar izsekot.
