ĪSUMĀ:
- Pēc LTV sižeta par dzimuma identitāti un "Progresīvo" valdes locekles izteikumiem plaša kritika internetā.
- Dedzīgākie komentētāji – plaši nezināmi cilvēki, bet bija arī zināmi – kā ārsts Fūrmanis un deputāts Iesalnieks.
- Atsevišķi medicīnas jomā strādājošie uzskata, ka ārsta Fūrmaņa izteikumi nav pieņemami.
- Tiesībsarga biroja pārstāve komentāros saskata naida runas pazīmes.
- Tādas pirmšķietami saskata arī policija; uzsākta resoriskā pārbaude, lai lemtu par tālāku izmeklēšanu.
- Pēdējos septiņos gados sākti 25 kriminālprocesi par naida runu, tikai par pieciem bijuši tiesas spriedumi.
- Tostarp viens bija par naida runu pret imigrantiem, četri – kas skar cilvēka seksuālo orientāciju.
Pēc Simanovskas izteikumiem plaša kritika
Raidījumā "Aizliegtais paņēmiens" runāja par pusaudžiem, kuriem ir aktuāli dzimuma identitātes jautājumi un kas izjūt nesaderību ar savu bioloģisko dzimumu un sevi vēlas identificēt citādi. AP runāja ar bioloģisko meiteni, kas sevi identificē kā puisi, uzklausīja mammu, kuras dēls 18 gados paziņojis, ka izjūt sevi kā meiteni, un vēl runāja ar Maju, kas sevi neidentificē ne kā viņš, ne kā viņa.
Lai arī uz daudziem jautājumiem skaidru atbilžu nav, šo dzimuma identitātes izjūtas atšķirību ar bioloģisko dzimumu skaidroja bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs. Viens no raidījuma uzdotajiem jautājumiem bija arī, kā šos pusaudžus saukt skolā u.c. Raidījuma studijā viesojās divas valodnieces un partijas "Progresīvie" valdes locekle Jana Simanovska, kura norādīja, ka
"Progresīvie" kā politiskais spēks atbalsta, ka pusaudzis pie citas dzimuma identitātes juridiski var tikt agrāk nekā 18 gadu vecumā – ar psihiatra atzinumu.
"Vēlamies piedāvāt dzimuma maiņas regulējumu, kas ļautu vieglāk mainīt dzimumu, balstoties uz psihiatra atzinumu. Tas svarīgi īpaši pusaudžiem un bērniem, jo viņi nevar mainīt dzimumu bioloģiski, bet jau šobrīd ir vajadzība saukties citādāk," pauda Simanovska.
Pēc raidījuma ar daudz un dažādiem viedokļiem "uzsprāga" Latvijā plaši lietotie sociālie mediji. "Facebook" mazliet mazāk, bet "Twitter" jo īpaši. Bija daudz komentāru un ne tie jaukākie. Vieni bija veltījumi pašiem jauniešiem, citi – partijai "Progresīvie" un viņu pārstāvei Simanovskai. Dedzīgākie komentētāji ir plaši nezināmi cilvēki, iespējams, arī fikcijas, un pārbaudīt to nevar. Daži no komentāriem:
Pēc tādām Simanovskām psihene kauc .
— Dzintars (@DzintarsMurins1) October 10, 2022
Ar līdzīgu ierakstu startē ārsts anesteziologs, reanimatologs Roberts Fūrmanis:
Es vēlos būt suns. Lūdzu normatīvo regulējumu šai iegribai.
— Roberts Fūrmanis (@dr_furmanis) October 10, 2022
Kāpēc gan Jana Simanovska negribētu kļūt par vardi? https://t.co/pytvckecQg
Vai Fūrmanis pārkāpis mediķu ētiku?
Vai šajā gadījumā nav pārkāpta ārsta ētika? Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) Ētikas komisijas priekšsēdētājs Pēteris Apinis atturējās to komentēt, aizbildinoties ar aizņemtību. Iegūt arī kāda cita speciālista komentāru, kas orientējas medicīnas ētikā, AP nebija viegli. Lielākā daļa izvēlējās paklusēt, bet daži vērtējumi tomēr saņemti.
"Daktera Fūrmaņa publiskie izteikumi un komunikācija par šo jautājumu rada iespaidu, ka dakteris slikti pārzina problēmu, par kuru izsakās, bet pats komunikācijas veids ir agresīvs un, pieņemu, arī aizvainojošs – īpaši cilvēkiem ar nebināru identitāti. Runa nav arī tikai par šo jūsu minēto ierakstu – pamanīju, ka dakteris par šo jautājumu platformā ir izteicies vairākkārt," sacīja bioētikas un medicīnas ētikas speciālists Ivars Neiders.
LĀB Ētikas kodeksā ir teikts, ka "Ārsta uzvedībai jābūt nevainojamai, lai tas izpelnītos cieņu, kādai jābūt sabiedrībā pret visiem šīs profesijas pārstāvjiem". Pasaules Medicīnas asociācijas Medicīnas ētikas kodeksa 35. pants norāda uz ārsta būtisko lomu jautājumos, kas saistīti ar veselību, veselības izglītību un veselības pratību, un iesaka ārstiem būt īpaši piesardzīgiem, apspriežot medicīniskus jautājumus publiskā vidē – tai skaitā sociālajos tīklos, un pārliecināties, vai viņu izteikumi ir zinātniski pamatoti un nepārprotami.
Arī Latvijas Jauno ārstu asociācijas vadītājs Artūrs Šilovs pauda:
"Cilvēku salīdzinājumi ar dzīvniekiem vai kādā citā veidā… ja kādai sabiedrības daļai šis ir licies aizvainojoši – varam lietot arī šādu vārdu – tas no ārstu puses, mūsuprāt, nav pieņemami.
Tajā ziņā, ka ārstiem tomēr tā profesija uzliek būt neitrāliem. It īpaši, kas skar cilvēku dzimumu, cilvēku orientāciju. To arī nosaka medicīnas ētika un arī mūsdienu Ženēvas [deklarācija] – mūsdienu Hipokrāta zvēresta alternatīva."
Izteikumos saskata naida runu
Ar Fūrmaņa ierakstu dalījās daudzi, tostarp arī varas partijas Nacionālās apvienības (NA) divi atpazīstami biedri – Jānis Iesalnieks un Ginta Vilcāne. Iesalnieks tālāk tiražē visus komentārus par ideoloģiju, par "bērnu kropļotājiem", kas gala rezultātā nonākot līdz pat politiskajai aktualitātei:
Mums teica, ka tās esot tikai kaut kādas tālas "kultūrkaru" diskusijas ASV, līdz Latvijai tas nenonākšot... Kādam vēl ir jautājumi, kāpēc Progresīvos nedrīkst laist valdībai ne tuvumā? https://t.co/7QGE693fmm
— Jānis Iesalnieks 🇱🇻 #StandWithUkraine 🇺🇦 (@JanisIesalnieks) October 10, 2022
Bet Zigurdam Strīķim, arī no NA, piedāvājums, ka tomēr jālikvidē arī ziņneši:
Esošo LTV jāizliek no telpām, jāatņem visa tehnika un viss valsts finansējums. Ir jādibina jauna LTV ar jaunu nosaukumu un pilnīgi citu sastāvu.
— Zigurds Strīķis (@Zigurds) October 10, 2022
Jautāta, vai komentāros ir saskatāmas naida runas pazīmes, VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes Metodiskās vadības un kontroles nodaļas priekšniece Inese Ratfeldere pauda: "Pirmšķietami, jā, tāpēc arī tā resoriskā pārbaude ir uzsākta, pirmšķietami izskatās, bet, lai uzsāktu kriminālprocesu un sauktu pie atbildības kādu personu, tad mums vajag mazliet vairāk, nekā vienkārši redzēt komentāru."
Par kuriem komentāriem konkrēti ir runa, policija nesaka.
Tikmēr Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas juridiskā padomniecei Kristīne Pakārkle atzīst, ka komentāros ir redzama naida runa: "Vispār ļoti skumji. Domāju, ka arī klasificējama kā naida runa. Tas, ka viņi arī ļoti savairojušies – šie izteicieni. Pēc konkrētām tēmām ļoti, ļoti cilvēki aktivizējas. Varbūt mākslīgi konti? Tiešām nezinu. Bet aiz daudziem komentāriem stāv dusmīgs cilvēks, neapmierināts ar dzīvi. Jāvērtē ļoti, ļoti negatīvi."
Bet arī viņa visvairāk pārsteigta par ārsta Fūrmaņa rīcību. "Naids? Arī varētu būt naids. Vardarbība gluži laikam šeit nebūs, bet diskriminācija – to tiešam varētu šeit saskatīt. Bet tādiem komentāriem ir tādas ļoti tālejošas sekas, it īpaši, ja to saka cilvēks, kuram pašam ir autoritāte, kurš ir atpazīstams sabiedrībā."
Krimināllikumā divi panti par naida runu
Šobrīd Krimināllikumā pat ir divi panti, kas attiecas arī uz naida runu internetā jeb uz to, ko tomēr teikt nedrīkst un par ko draud sods.
78. pants par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu var piespriest pat vairāku gadu cietumsodu vai sabiedrisko darbu, vai naudas sodu. Tātad naidpilni komentāri no valsts puses netiek pieļauti un tos izmeklē Valsts drošības dienests.
Savukārt 150. pantā par sociālā naida un nesaticības izraisīšanu tiek runāts par darbībām, kas vērstas uz naida vai nesaticības izraisīšanu atkarībā no personas dzimuma, vecuma, invaliditātes vai jebkuru citu pazīmju dēļ, ja ar to radīts būtisks kaitējums. Šis pants ir VP kompetencē.
Tieši Krimināllikuma 150. pants būtu tas, pēc kura tos visus vērtēt – naida un nesaticības izraisīšana pret transpersonām, kā arī personām ar nebināru dzimtes identitāti.
Tiesa, Saeimas deputāts un krimināltiesību eksperts Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība") ir skeptisks, vai šis pants maz ir īsti derīgs, lai ko sodītu, jo, lai arī abi šie panti – 78. un 150. – izskatās līdzīgi, tiem ir viena liela atšķirība.
"Pirmajā pantā – 78. – pietiek ar rīcību, un tāpēc mums ir vairāk notiesājošu spriedumu, kur, piemēram, kāds cilvēks vienkārši nopublicē tādu komentāru vai ziņu noformulē, ka, piemēram, tādai un tādai tautībai vai tautību pārstāvjiem nav tiesību dzīvot. Viss ir skaidrs, nekas vairs nav jāmeklē. Tikai jāpierāda, protams, ka konkrēts cilvēks to izdarīja, ka viņam bija skaidrs, ko viņš dara. Savukārt 150. pantā ir jākonstatē sekas. (..). 150. pants var būt piemērots tikai gadījumā, ja ar nodarījumu radīts būtisks kaitējums," vērtēja Judins.
It kā nianse, bet ļoti izšķirīga. Reālu uzbrukumu gadījumos kaitējumu noteikt ir vienkārši, – viegli, vidēji smagi vai smagi miesas bojājumi, izraksts no slimnīcas, un viss skaidrs, bet kā izmērīt kaitējumu, ja uzbrukts ar vārdiem?
"Manuprāt, tas nav pareizi. (..) Mums sanāk tā: ja apgalvojums saistīts ar reliģisko piederību, mums būtisko kaitējumu nevajag. Ja ir saistīts ar cilvēku, piemēram, invaliditāti vai seksuālo orientāciju, vai, piemēram, vietu, kur viņš dzīvo – laucinieks vai, teiksim, pilsētnieks, vai dzimumu, vai kādu citu kritēriju – tad gribam būtisko kaitējumu."
Jau pieņemot šo normu, – pirms aptuveni septiņiem gadiem – šī problēma tika paredzēta. Judins vēlāk rosināja to mainīt – prasību pēc "būtiska kaitējuma" no šī panta svītrot, bet nekā. Saeimas deputātu vairākums, tostarp arī koalīcijas partneri NA bijusi pret, un viss palicis, kā ir, – būtiskais kaitējums jāpierāda aizvien.
Septiņos gados pieci tiesas spriedumi
Tiesa, pati policija apgalvo, ka viss nebūt nav tik bezcerīgi. Proti, viens no būtiskā kaitējuma juridiskajiem formulējumiem ir arī šāds, ka "ievērojami apdraudētas citas ar likumu aizsargātās intereses", un uz to viņi savās lietās balstoties.
"Tiesības uz dzimumu, tiesības uz tautību, tiesības uz reliģiju. Tas viss ir visas tiesības, kuras ir nostiprinātas, un, ja tās tiesības ir pārkāptas, attiecīgi tad būtu būtisks kaitējums, tā ka pašlaik mēs pārskatījām un pašlaik nevajadzētu būt tādām problēmām ar būtisku kaitējumu," skaidroja VP pārstāve.
Ja ņem piemēru par dzimumu identitāti, kur šeit varētu būt tas būtiskais kaitējums? "Nu, aizskar manas tiesības. Nu paņemsim: es esmu sieviete, ja, un, ja attiecīgi izsakās, ka visas sievietes vispār jau muļķes un vieta viņām ir virtuvē, – mani tas aizskar, un manas tiesības ir brīvi justies. Mums ir 21. gadsimts, sievietes sen jau vairs nav apspiestas, un es negribu dzirdēt neko tādu, es jūtos un arī visas sievietes – mums nepatiktu tas. Attiecīgi tās ir mūsu pamattiesības brīvi justies kā sievietei – attiecīgi tā, kā šeit ir tas, teiksim tās pamata cilvēktiesības," skaidroja VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes Metodiskās vadības un kontroles nodaļas priekšniece.
Kopš 2015. gada pēc Krimināllikuma 150. panta kopā Valsts policija uzsākusi 25 kriminālprocesus un dažas lietas nonākušas arī tiesā.
Pēdējo septiņu gadu laikā tikai pieci tiesu spriedumi. Viens par naida runu pret imigrantiem, četri – kas skar cilvēka seksuālo orientāciju.
Tiesībsarga biroja pārstāve pieļāva, ka ne visi cilvēki zina vai izmanto šādas savas tiesības vērsties tiesā, bet otrs – no politiķiem nav dzirdēts, ka būtu skaidrs uzstādījums pret to visu nopietni cīnīties.
"Noteikti jābūt būtu lielākai iesaistei un tādai politiskajai vadībai, ko citas valstis vienkārši politiskā līmenī deklarē, ka būs prioritāte vēršanās pret naida runu, – kā Somijā pirms dažiem gadiem. Un tas dod ļoti labus rezultātus, jo tādai virsvadībai, tādam politiskam redzējumam ir arī ļoti liela nozīme," sacīja Tiesībsarga biroja pārstāve Ratfeldere.
