Aizliegtais paņēmiens

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Cik maksājam pašvaldību varai?»

Aizliegtais paņēmiens

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «pārtikas cenas Lidl, Rimi un Maxima»

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Naukšēnu elle 2 jeb neērtie pusaudži»

Pēc «Aizliegtā paņēmiena» operācijas «Naukšēnu elle» pusaudži no korekcijas iestādes uz mēnesi aizsūtīti mājās

Pusaudžu sociālās korekcijas izglītības iestādē “Naukšēni” ir mēnesi gara pauze, un jaunieši aizsūtīti brīvdienās uz iepriekšējām dzīvesvietām. Tas noticis pēc tam, kad šajā iestādē LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” kopā ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju atklāja pat necilvēcīgus veidus, kā iestādē cenšas pāraudzināt jauniešus. Tikmēr psihoterapeits uzsver, ka iestāde pašlaik nav gatava atkal uzņemt sarežģītos jauniešus.

ĪSUMĀ:

  • Oktobrī LTV publiskoja atklātos pārkāpumus korekcijas izglītības iestādē “Naukšēni”.
  • Pēc tam sāktas 13 administratīvā pārkāpuma lietas, no kurām četrās pārbaudes turpinās.
  • Sākts arī viens kriminālprocess, ir aizdomas par seksuāla rakstura pārkāpumiem.
  • Ministrijā notiek dienesta izmeklēšana par rīcības trūkumu attiecībā uz “Naukšēniem”.
  • Deviņi darbinieki ir atstādināti. Piesaistīti divi jauni skolotāji un viens režīma uzraugs. Trūkst psihologa.
  • Psihologu atrast grūti, bet resursu centrs gatavs piedāvāt atbalstu "Naukšēnu" pedagogiem.
  • Psihoterapeits: Iestāde ir izirusi pa vīlēm; vajadzīgs labs vadītājs, kas veidotu komandu.
  • Psihoterapeits: Pašlaik tā nav droša vieta ne jauniešiem, ne darbiniekiem.

13 lietas, viens kriminālprocess un dienesta pārbaude

Kopš oktobra sākuma, kad “Aizliegtais paņēmiens” publiskoja “Naukšēnos” redzēto, ir pagājuši divi mēneši, uz laiku tika atstādināts “Naukšēnu” direktors Didzis Čākurs, un izrādās, ka līdz ar viņu atstādināti vēl astoņi iestādes darbinieki.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija sākusi 13 administratīvā pārkāpuma lietas. “Četrās lietās pārbaude vēl aizvien turpinās. Vienā gadījumā ir pieņemts lēmums par naudassoda piemērošanu. Divi gadījumi, kuros izteikts brīdinājums konkrētajai personai,” pastāstīja Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītājs Jānis Ābele.

Savukārt sešas lietas ir izbeigtas. “Izbeigšanas iemesli tur ir vairāki: ir atsevišķi gadījumi, kad vai nu tas ir tiešām pierādījumu trūkuma dēļ, vai arī, veicot padziļinātāku situācijas analīzi un izmeklēšanu, ir secināts, ka konkrētais pārkāpums, par kuru iespējamību tika uzsākta attiecīgi lieta, nav noticis,” skaidroja Ābele.

Viena no problēmām, ko uzsver inspekcija – vecākie “Naukšēnu” audzēkņi nav bijuši īsti ne ar ko nodarbināti, pat ne mācībās, jo iestādē pieejama vien pamatskolas programma.

“Vēl viens iemesls ir tas, ka praktiski nepastāvēja līdz šim nekāds dialogs starp audzēkņiem un personālu. Proti, vairāk vai mazāk no personāla puses vienīgais sadarbības elements bija soda izpausmes visdažādākajās pakāpēs, tai skaitā līdz neadekvātajiem soda mēriem, karceriem un tamlīdzīgi. Un tas, protams, radīja saspīlējumus starp audzēkņiem un darbiniekiem. Attiecīgās epizodes ir droši vien sekas tam,” pastāstīja Ābele.

Tāpat inspekcija no audzēkņiem saņēma ziņas par iespējamām smagākām vardarbības epizodēm. Informācija par to nodota Valsts policijai, kur sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma daļas par noziedzīgiem nodarījumiem pret nepilngadīgajiem. Turklāt viena no pārbaudēm ir par iespējamiem seksuāla rakstura pārkāpumiem attiecībā pret iestādes jauniešiem.

Savukārt Iekšējās kontroles birojā notiek dienesta pārbaude par to, vai korekta bijusi specdienestu iesaistīšanās, cenšoties ierobežot nemierus “Naukšēnos” šogad aprīlī.

Pēc pārkāpumu atklāšanas iestādes sanāca pie kopēja galda Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē. Tagad ir izveidota starpinstitucionāla darba grupa Izglītības un zinātnes ministrijas vadībā.

Novembra sākumā izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (Jaunā konservatīvā partija) ieskicēja darāmos darbus: “Visādos formātos liekam kopā tos puzles gabaliņus par to, kas ir darāms gan tuvākajā, gan mazliet tālākā laikā līdz šī gada beigām. Un šobrīd tātad notiek darbs gan pie [Ministru] kabineta noteikumu pārrakstīšanas, un es teikšu – absolūti pārrakstīšanas, jo nav jau esošajos noteikumos problēma tikai pieminētajā punktu sistēmā, bet tur ir vairākas problēmas.”

Viņa solīja, ka karceri jaunajos notiekumos netiks saglabāti: “Pilnīgi noteikti šādā izpratnē – nē. Un tas ir jautājums, par kuru šobrīd mums arī ar piesaistīto atbalsta personālu notiek sarunas tās izpratnes veidošanai esošajiem darbiniekiem. Skaidrs, ka kāda forma, un es negribētu runāt par telpu ar konkrētām sienām, bet kāda forma, kā menedžēt krīzes situācijas, kad uz kādu īsu brīdi, iespējams, kāds ir jāizolē, [ie vajadzīga]. Bet īss brīdis nozīmē stundu divas, nevis diennaktis, un humānā, visiem pieņemamā veidā. (..)

Attiecībā uz sociālo korekcijas programmu – tā arī ir lieta, kas ir jāizstrādā pilnīgi no nulles.

Tai skaitā ir arī vispārējās izglītības likumā jāparedz papildinājumi, jo šobrīd tur ir tāds pusteikums, pat mazāk par to, ka ir sociālās korekcijas programma.”

Atklājas, ka izmeklēšana ir arī ministrijā, jo ziņas par situāciju “Naukšēnos” esot pienākušas iepriekš, bet jautājums, vai pienācīgi uz tām reaģēts. “Jā, mums ir uzsākta dienesta izmeklēšana saistībā ar rīcību vai nerīcību attiecībā uz “Naukšēniem”. Šobrīd departamenta vadītāja atrodas [prombūtnē], izmanto savu uzkrāto atvaļinājumu,” pastāstīja Muižniece.

Tobrīd par termiņiem risinājumu meklējumiem skaidrības bija maz. Ministre norādīja, ka svarīgi, lai iestāde turpinātu strādāt, jo tiesa jau lēmusi, ka jauniešiem tur jābūt. Palīgā pieaicināti cilvēki no Valsts probācijas dienesta, savukārt būtiski uzlabojumi varētu būt varbūt no nākamā mācību gada. Viņasprāt, kopumā šāda iestāde ir vajadzīga, bet ar jaunu skatu un stratēģiju, un vēlams tuvāk Rīgai.

9 darbinieki atstādināti; trūkst psihologa

Vēlāk sekoja jauns lēmums – 4. decembrī “Naukšēnu” jaunieši nogādāti savās iepriekšējās dzīvesvietās.

Valmieras Tehnikuma direktore Vineta Melngārša bija iecelta par pagaidu vadītāju “Naukšēnos”, bet strādājusi tur tikai līdz decembra sākumam.

“Jauniešiem ir piešķirts pagarinātais brīvlaiks, kā to atļauj normatīvie akti.  “Naukšēnos” viņi atgriezīsies 4. janvārī, lai mācības uzsāktu, kā tas noteikts otrajā semestrī – 5. janvārī. Mans galvenais uzdevums bija izglītības iestādes darbības nepārtrauktības nodrošināšana un situācijas stabilizēšana konkrētajā laika periodā, – izglītības iestādes vadītāja darbs, kas ietver gan budžeta izpildes plānošanu, gan darbu ar jauniešiem, gan pedagogiem, gan jaunu darbinieku piesaisti, tāds komplekss darbu kopums,” skaidroja Melngārša.

Tā kā deviņi darbinieki ir atstādināti, ir piesaistīti divi jauni internāta skolotāji un viens režīma uzraugs. Bet psihologs? “Tas nav noslēpums, ka psihologus speciālistus meklē ļoti daudzas izglītības iestādes Vidzemē, un tā nav tikai Naukšēnu speciālās izglītības iestādes problēma. Ir ļoti grūti šos speciālistus pašreiz piesaistīt,” sacīja Melngārša.

Psihologa meklējumos vērsušies arī Pusaudžu resursu centrā, kam filiāle ir arī Valmierā, taču pašam centram arī trūkst resursu. “Valmieras filiālē ir ļoti liels pieprasījums, pašreiz 21 bērns gaida rindā. Mums nav kapacitātes palīdzēt “Naukšēnu” bērniem. Tas, ko mēs piedāvājām, ko mēs varētu palīdzēt, tas būtu atbalsts pedagogiem, stāstīt par biežākajiem traucējumiem, ar ko saskaras jaunieši, kas nonākuši pie viņiem, kādas iespējas palīdzēt, mēģināt tādas praktiskas nodarbības veidot,” pastāstīja Pusaudžu resursu centra vadītāja, psihiatre Anete Masaļska. Tas gan vēl īstenots nav.

Savukārt pēc savas iniciatīvas malā no ministrijas darba grupas palicis arī pusaudžu psihoterapeits Nils Konstantinovs: “Es piedalījos vienā šajā sēdē, biju uzaicināts. Es diemžēl izlēmu neturpināt šāda veida darbu, man šķiet – tas nav absolūti jēgpilni. Šīs nav lietas, kuras var risināt lielās četrdesmit cilvēku darba grupās. (..) Neviens no mums nebija īsti bijis uz vietas. (..) Man arī, atklāti runājot, tas nešķiet ētiski – veidot kaut kādus iekšējās kārtības noteikumus ārpus iestādes, neiesaistot pašas iestādes darbiniekus. (..)

Mums ir iestāde, kas ir burtiski izirusi pa vīlēm, bet mēs pieķeramies tādai mazai lietai, kā mēs punktus skaitīsim.

(..) Šie nav tie jaunieši, kuri ļoti stingri pieturas pie uzrakstītiem noteikumiem, kas būs pielikti viņiem pie dienas plāna. Mēs taču to saprotam – šie ir jaunieši, kuriem pats svarīgākais ir attiecības ar tiem cilvēkiem, starp kuriem viņi atradīsies, cik profesionāli būs šie cilvēki, kas vispār būs iestādes kopējā vide, cik tā būs terapeitiska, cik tā būs profesionāla un silta pret viņiem. Bet nekas no tā, protams, netiek risināts.”

Psihoterapeits: Pašlaik tā nav droša vide

Vēlāk gan Konstantinovs apmeklēja iestādi Naukšēnos, un viņa secinājums ir skarbs: “Es domātu, ka ir viena lieta pilnīgi skaidra – jaunieši nedrīkstētu atgriezties 5. janvārī šajā iestādē. Tam nav gatava ne pati iestāde, tam nav gatavi darbinieki, un arī šie jaunieši paši ir saņēmuši tādu diezgan destruktīvu vēstījumu. Viņi ir sapratuši, ka pieaugušie īsti netiek galā, ka pieaugušie nespēj risināt šīs problēmas un principā pieaugušie kaut kādā ziņā atzina – mēs nespējam tikt ar jums galā, mēs jūs sūtam mājās.”

Darbinieki esot izmisuši, lai gan lemj un plāno, arī runā par jaunu vadītāju, ko neviens nav redzējis. Viņaprāt, iestādes saimniekam – ministrijai – jāveido ar darbiniekiem dialogs.

“Ar viņiem nerunā īsti neviens, un viņi neko nezina. Līdz ar to tur ir baiļu plus dažādu bažu, šaubu atmosfēra. (..)Tā kā tā ir lieta, kur vajadzīga terapija šobrīd, jo nav… Jūs saprotiet – lai strādātu ar šāda profila jauniešiem, vispirms ir jābūt ļoti stabiliem pieaugušajiem, kas ir droši, pārliecināti un spēj tikt galā ar savām problēmām. Šobrīd tas absolūti tā nav. Šobrīd ir pieaugušie, kas nespēj atrisināt, kas nespēj sarunāties īsti savā starpā, nespēj uzņemties atbildību,” norādīja Konstantinovs.

Viņaprāt, vispirms iestādei vajag labu vadītāju, tad pamazām veidot komandu, saliedēt darbiniekus un visu sakārtot. To varot izdarīt līdz nākamā gada septembrim.

Bet ko darīt ar tiesu lēmumiem attiecībā uz konkrētiem jauniešiem? “Iespējams, viņi var iziet šo sociālo korekciju savos sociālajos dienestos vai vēl kādās citās programmās, viņiem nav obligāti jāatgriežas Naukšēnos tikai tāpēc, ka tas ir ierakstīts kādā tiesas spriedumā. Mēs varam arī tā domāt, ka, ja Naukšēnos būtu, piemēram, iebrukuši griesti un šīs ēkas nebūtu vairs drošas jauniešiem, mēs nesūtām viņus atpakaļ tikai tāpēc, ka viņam ir ierakstīts, ka jābūt Naukšēnos. Mēs atrastu citu iespēju.

Tieši tāpat arī šobrīd – tā vieta nav viņiem droša, un tā nav droša arī darbiniekiem pašiem,” uzsvēra Konstantinovs.

Pretēji ministrei viņš neredz vajadzību šādu iestādi pārcelt tuvāk Rīgai: “Manuprāt, šobrīd tās ir vienkārši tādas gaisīgas runas bez jebkāda seguma, tam nav īsti nekāda pamata, jo kāpēc, piemēram, Kadaga vai Ādaži. No pakalpojuma veidošanas perspektīvas arī Rīgas centrā ir ļoti grūti atrast speciālistus.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt