Tikmēr politikas un sociālo tīklu eksperti uzsver – paredzēt samērīgus ierobežojumus apstākļos, kad tehnoloģijas attīstās straujiem soļiem, nav iespējams. Ja tiks ieviesti visaptveroši aizliegumi, tie varētu kaitēt ne tikai politiķiem, bet ikvienam.
KNAB: likums nav pārkāpts, vajadzēs izmaiņas
Priekšvēlēšanu aģitācijas likums nosaka, ka dienu pirms vēlēšanām un vēlēšanu dienā aizliegta apmaksātas priekšvēlēšanu reklāmas.
Nupat notikušās vēlēšanas gan iezīmēja jaunu situāciju – par reklāmu klusuma periodā sociālajos tīklos. Piemēram, "Vienotības" politiķis Edvards Smiltēns aicināja balsot par Saulkrastu mēra kandidātu Normundu Līci, Kaspars Gūtmanis par Juri Pūci no Latvijas Reģionu apvienības un "Latvijas attīstībai", savukārt Edgars Tavars publicēja vēlēšanu biļetenu ar Zaļo un Zemnieku savienības sarakstu.
Krietni masīvāka reklāmas kampaņa bija vērojama pašreizējā mēra – Nila Ušakova ("Saskaņa") – "Facebook" profilā – pastāvīgās interneta tiešraidēs bija gan saraksta kandidātu intervijas ar domes priekšsēdētāju, gan tiešs aicinājums vēlēšanu dienā balsot par "Saskaņas" un "Gods kalpot Rīgai" sarakstu.
KNAB skaidro – likums pārkāpts nav, jo šī neesot bijusi apmaksāta reklāma, taču izmaiņas vajadzēs.
"Mēs tagad diskutējam, vai regulējums ir pilnvērtīgs. Internets attīstās katru gadu. Pirmie priekšlikumi, kas likumā tika iestrādāti, bija pirms pieciem līdz septiņiem gadiem. (..) Toreiz krietni mazāk izmantoja "Facebook" profilus. Tagad tas viss ir tik ļoti attīstījies, ka nepieciešams vēlreiz padomāt, kā tās normas pilnveidot," atzina KNAB Politisko organizāciju finansēšanas kontroles nodaļas vadītāja Inga Jaunskunga.
Eksperti: stingrāki ierobežojumi var kaitēt
Ar lūgumu vērtēt izmaiņu veikšanas nepieciešamību priekšvēlēšanu aģitācijas likumā KNAB Saeimā vērsīsies mēneša laikā. Tikmēr politikas vērotāji uzskata, ka jaunu ierobežojumu noteikšana var izrādīties sarežģīta.
"Es teiktu, ka šādu jēgu likums izpilda nepilnīgi un var likumu darīt bargāku. Principā tas ir izpildāms. Tomēr tādā gadījumā mums būs daudz likumpārkāpēju ne tikai no politiķu, bet arī no viņu atbalstītāju puses. [..] Mūsdienu pasaulē cilvēkam, kas ir savienots ar internetu, klusuma periods nedraud," vērtēja domnīcas "Providus" pētniece Iveta Kažoka.
Tehnoloģiju eksperti uzskata, ka stingrāki ierobežojumi viedokļu paušanai sociālajos tīklos var radīt kaitējumu politiķiem, kuri prasības ievēros.
"Ja tas aizliegums būtu tik dramatisks, ka par kandidātu neviens neko nevar teikt, tad uztaisām mazu troļļu fermu, kura vēlēšanu dienā par nīstamo kandidātu saliek ierakstus vai reklāmas sociālajos tīklos; un tad kurš būs vainīgs? Kandidāts saka – man ar to nav saistības, bet fakti ir notikuši. Tāpēc tam regulējumam ir jābūt tādam, kas ir simtprocentīgi saprotams un pārbaudāms," norādīja "Draugiem.lv" runasvīrs Jānis Palkavnieks.
Eksperti gan uzsver – šīs pašvaldību vēlēšanas iezīmējušas jaunu tendenci. Tāpēc nākamgad gaidāmajās Saeimas vēlēšanās reklāmas kampaņas sociālajos tīklos būs krietni plašākas un agresīvākas nekā nu jau aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās.
