Āfrikas cūku mēra izplatību vēl neskartajos reģionos var pārnēsāt ne tikai slimās meža cūkas, bet pat sēņotājs vai ogotājs, dodoties uz mežu.
Kurzemes pusē gatavībā cīnīties ar slimību ir ne tikai tie, kuri saistīti ar cūkkopību. Arī iedzīvotāji tiek informēti par to, kā rīkoties, ja cūku mēris tomēr izplatīsies Kurzemē.
„Jāievēro dažādi epidemioloģiskie pasākumi. Mednieku kolektīvā tam ir radīti visi apstākļi. Ja kaut kas šeit notiek, tad esam tam gatavi,” pauž mednieks Modris Jaunvalks.
Viņu papildina Talsu novada Ķūļciema pagasta pārvaldes vadītāja Inga Kadiķe-Skadiņa. „Zinām, kā šinī brīdī rīkoties - pirmais uzreiz ir zvans Pārtikas un veterinārajam dienestam, noņemam analīzes un rīkojamies tālāk,” rīcības modeli uzskaita Kadiķe-Skadiņa.
Par mēra pietuvošanos Kurzemei ir ļoti satrauktas novada lielākās cūkkopības saimniecības. Lai arī zemnieku saimniecības “Kalnbirzes” saimnieks savā saimniecībā stingri ievēro visus biodrošības pasākumus, viņi nezaudē modrību un ļoti cer, ka mēris neskars viņu vairāk nekā 800 cūku lielo ganāmpulku.
„Ja to dara visi, tad ir pārliecība, kad no tā var izvairīties. Bet, ja ir kaut kādi atsevišķi, kuru attieksme ir „Kas tur - pāris cūkas!” un uzskata - „Ei, tas jau mums tur neko!”… bet tas viens gadījums var ietekmēt visu nozari,” akcentē zemnieku saimniecības „Kalnbirzes” saimnieks Raitis Dārziņš.
''Es vispār visiem lauksaimniekiem liktu aizdomāties, ka tas dezinfekcijas līdzeklis nav tik dārgs, ka viņu varētu nelietot,” piebilst Aina Bundziņa no zemnieku saimniecības „Riteņkalni”.
„Viņu noteikti vajag lietot un ievērot visus tos noteikumus, kas prasās. Ja esi mežā, tad arī nomaini visu apģērbu, apavus un esi drošs,” saka Bundziņa.
Šobrīd arī Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aktīvi seko līdzi, vai saimniecībās tiek ievēroti biodrošības pasākumi, un informē iedzīvotājus, kā rīkoties, ja mežā tiek atrastas mirušas mežacūkas. „Jebkurai personai, kura atrod beigtu mežacūku, jāziņo PVD, un tad PVD ņem paraugus un sadarbībā ar pašvaldību veic šo cūku iznīcināšanu,” stāsta dienesta Ziemeļkurzemes pārvaldes vadītājs Ivars Koloda.
Lai sekmētu no mēra mirušo cūku laicīgu savākšanu un iznīcināšanu, šobrīd PVD, pašvaldības un tās pagastu pārvaldes vadītāji aktīvi domā par vietām pagastos, kur novietot konteinerus, kuros tiks glabātas nobeigušās mežacūkas līdz to iznīcināšanai.
Līdz šā gada 29. jūlijam ĀCM konstatēts 667 meža cūkām 58 novadu 182 pagastos un divu pilsētu teritorijās, kā arī vienā mājas cūku novietnē, kur bija 50 mājas cūkas.
PVD atkārtoti aicina visus dzīvnieku turētājus, jo īpaši tos, kuri savā piemājas saimniecībā tur cūkas, ievērot noteiktos biodrošības pasākumus, lai tādējādi pasargātu savus dzīvniekus no saslimšanas un maksimāli samazinātu infekcijas slimību izplatīšanos apkārtējā teritorijā.
Tāpat dienests aicina medniekus pievērst pastiprinātu uzmanību notikumiem mežā un stingri ievērot medību higiēnu.
Jau ziņots, ka ĀCM Latvijā pirmoreiz reģistrēts 2014.gada jūnijā trim mežacūkām Baltkrievijas robežas tuvumā. Šī kaite Latvijā iepriekš nekad nebija reģistrēta.
Šogad ĀCM Latvijā konstatēts 580 mežacūkām. Savukārt mājas cūkas šogad līdz šim nebija slimojušas, bet pērn bīstamā slimība konstatēta 10 saimniecībās. ĀCM rukšiem ir ļoti bīstams, jo novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks.
ĀCM cilvēkiem nav bīstams.
