Pēc 2 gadu dīkstāves uzsāks cietušo bērnu saudzīgās pratināšanas projektu «Bērna māja»

Reizēm izmeklēšanas procesā cietušajam par pieredzēto nākas stāstīt divas, trīs un pat četras reizes. Īpaši traumējoši tas ir no smagas vardarbības cietušiem bērniem, kam traģiskajām atmiņām jāiet cauri atkal un atkal. Islandē izstrādāts nopratināšanas modelis “Bērna māja” paredzēts, lai tā nenotiktu. Šādu modeli plāno ieviest arī Latvijā. Tomēr ar to nesokas tik raiti.  

ĪSUMĀ:

  • Bērnu seksuālās vardarbības lietā pratina vairākkārt.
  • Krīzes centra vadītāja: Atcerēties notikušo nav bērna interesēs.
  • Latvijā plāno ieviest nopratināšanas modeli “Bērna māja”: visi speciālisti kopā.
  • Modelis izstrādāts Islandē, darbojas Zviedrijā, Norvēģijā un citur Eiropā.
  • 2017. gadā “Bērna mājas” pilotprojektu īstenoja centrā “Dardedze”.  
  • Pēc tam aptuveni divus gadus projekts bija dīkstāvē.
  • Tagad tam atrasta ES fondu nauda, “Bērna māja” atradīsies Bērnu slimnīcā.
  • Projekta sākšanu dažādu prasību dēļ atlika uz nākamā gada sākumu.
  • Projekts noslēgsies 2024. gadā, tad to izvērtēs, lai varētu ieviest pilnībā.

Anda (vārds mainīts) ir trīs bērnu mamma. Jau vairākus gadus viņas un vīra ģimenē aug arī audžubērni. Pirms diviem gadiem viens no audžubērniem sāka uzvesties bērnam neierasti. Un ģimenē radās aizdomas, ka puika iepriekš ir seksuāli izmantots.

Pēc 2 gadu dīkstāves uzsāks saudzīgās cietušo bērnu pratināšanas projektu «Bērna māja»Paula Dēvica

“Tad, kad es sapratu, ka kaut kas nav kārtībā – nāca visādas agresijas un visādas interesantas lietas, tad es aizvedu puisi pie psihologa. Psihologs ar puisi aprunājās un apstiprināja, ka bērns ir cietis no ļoti smagas vardarbības. Tad mēs uzsākām šo ceļu – vērsāmies bāriņtiesā, policijā,” stāsta Anda.

Tika ierosināta krimināllieta, un sākās nopratināšanas.

Policijā bērnu pratināja divreiz, jo pirmajā reizē tehnisku iemeslu dēļ to pilnvērtīgi nebija iespējams izdarīt.

"Dod pieci 2020"

Labdarības maratonā „Dod pieci” šogad runājam par vardarbības ģimenē mazināšanu.

Maratona laikā saziedotie līdzekļi tiks novirzīti Ziedot.lv ātrās reaģēšanas jeb krīzes fondam, sniedzot finansiālu atbalstu galvenokārt sievietēm un bērniem, kas grib izrauties no apburtā loka – aiziet no vardarbīgām attiecībām –, bet nespēj to izdarīt atbalsta trūkuma dēļ.

Kur cietušais no vardarbības var saņemt palīdzību?

Tad sekoja medicīniskā ekspertīze, kura notika morga telpās. Taču izmeklēšanai ar savākto materiālu nepietika – puiku pratināja vēl vienu reizi, neskatoties uz to, ka jau bija uzsākta bērna rehabilitācija.

“Viņam iedeva mantiņu. Un, kad psihologs viņu pratināja, iznāca no tā kabineta, palika kameras ieslēgtas un mēs datorā redzējām, ko viņš dara. Tajā brīdī viņš to mantiņu sita. Viņš rūca, dauzīja, un redzējām, ka viņš izreaģē. Tā bija vienīgā viņa izreaģēšana, jo tā arī viņam neviens nepaskaidroja, kas notiek. Pēc tam mājās skaidrojām, ka mums ir žēl, ka tev šim visam bija jāiziet cauri, mums ir žēl, ka tev ir tāda pieredze. Bet tu to esi pārdzīvojis, un ir apsolīts, ka vairāk šādas nopratināšanas nebūs,” atceras Anda.

Izmeklēšana lietā joprojām turpinās, tāpēc nav izslēgts, ka bērns būs jāpratina vēl kādu reizi, piemēram, tiesā.

Retos gadījumos tas notiek, skaidro Rīgas Bērnu un jauniešu centra krīzes centra vadītāja Gundega Zvaigzne.

“No mana skatupunkta raugoties, jebkurā gadījumā katra šī reize ir retraumatizācija. Bērnam tas liek atcerēties notikušo, un tas nav bērna interesēs,” saka Zvaigzne.

Lai retraumatizācija nenotiktu, Latvijā plāno ieviest nopratināšanas modeli “Bērna māja” – “visi speciālisti zem viena jumta”. Respektīvi, bērnu nopratina vienu reizi tam speciāli sagatavotā neitrālā telpā. Ar cietušo runā apmācīts speciālists, bet sarunu citā telpā vēro citi, piemēram, izmeklētājs un tiesu medicīnas eksperts. Viņiem ļauts sarunu koriģēt.

Modelis izstrādāts Islandē un darbojas Zviedrijā, Norvēģijā un citās Eiropas valstīs.

2017. gadā “Bērna mājas” pilotprojektu īstenoja centrā “Dardedze”.  

Vardarbība ģimenē

Pētnieciskā sērijā “Apburtais loks. Vardarbība ģimenē” sabiedriskie mediji sadarbībā ar pētnieciskās žurnālistikas centru “Re:Baltica” analizē, kas ir ticis darīts un kas vēl ir jādara, lai samazinātu un izskaustu vardarbību ģimenē

“Mums pilotprojekta laikā parādījās diezgan daudz problēmu un grūtību, jo izrādījās, ka sociālais darbinieks nav procesa dalībnieks. Bija diezgan lielas grūtības atrast pamatojumu tam, lai viņš iegūtu informāciju. Bet attiecīgi viņš nevar bērnam palīdzēt, ja tās informācijas nav. Viņš var palīdzēt tikai tad, ja tiesa būtu notikusi. Tas nozīmē, ka no tā brīža, kad bērnam palīdzība ir vajadzīga, līdz tam brīdim, kad viņš to tiešām var saņemt, var paiet pāris gadu,” stāsta centra vadītāja Laila Balode.

“Dardedzē” pilotprojekta laikā nopratināja 22 bērnus. Secinājumus apkopoja ziņojumā, kurš nonāca projekta virzītāju Labklājības ministrijas un Iekšlietu ministrijas rokās.

Pēc tam aptuveni divus gadus projekts bija dīkstāvē.

Tagad tam atrasts Eiropas fondu finansējums. Nolemts, ka “Bērna māja” atradīsies Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā un par tās personālu atbildēs Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija.

Projekta sākums bija plānots jau pirmajā decembrī.

Tomēr tagad datums atlikts uz nākamā gada sākumu, stāsta Labklājības ministrijas Labklājības ministrijas Ģimenes un bērnu departamenta vecākais eksperts Lauris Neikens.

“Tas ir saistīts ar ļoti smalkiem, detalizētiem nosacījumiem, kādi ir jāievēro, lai projektam paredzēto finansējumu varētu izmantot. Tas ir saistīts ar ilgtspēju, kuru prasa Eiropas Ekonomiskās zonas  programma un tās apsaimniekotājs – Iekšlietu ministrija. Iekšlietu ministrijas izvirzīta prasība, lai varētu šo programmu atbalstīt, lai ir skaidrs juridiskais ietvars,” skaidro Neikens.

Respektīvi, bija jānosaka, kura iestāde par ko atbild, kā arī jāsaprot, kādi normatīvie akti jāgroza veiksmīgai “Bērna mājas” izveidei. Piemēram, lai sociālais darbinieks varētu piedalīties pratināšanā. ''Bērna māja'' darbību varētu uzsākt pēc aptuveni diviem gadiem. Tas nozīmē, ka daudziem bērniem traumatiskajam procesam būs jāiet cauri vairākkārt.  

“Es nezinu, kā jūtas tas bērns. Bet man kā pieaugušajam, kuram nekas tāds nav noticis, esmu dzirdējusi tikai viņa stāstu, – man bija šausmīgi smagi. Visiem mums bija šausmīgi smagi,” savas sajūtas pēc bērna nopratināšanas atceras audžumamma Anda.

Pilnībā projekts “Bērna māja” noslēgsies 2024. gadā, kad taps tā izvērtējums un programmas uzlabojumi, lai to varētu ieviest pilnībā. Projektu finansē no EEZ finanšu instrumenta 2014. - 2021. gadam programmas "Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt