SKDS pēc Latvijas Televīzijas (LTV) LTV pasūtījuma veidotie oktobra partiju reitingi liecina, ka vislielākais atbalsts gluži kā vēlēšanās ir "Jaunajai Vienotībai" (JV) – 17,1%, kas ir gandrīz četru procentpunktu pieaugums, salīdzinot ar reitingiem septembrī.
Līdzīgs kāpums Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS), kas otrajā vietā ar 11,6%. Nacionālajai apvienībai (NA) 7,9% atbalsts, "Apvienotajam sarakstam" (AS) 7,5%, "Progresīvajiem" 7,1%, "Stabilitātei" – 5,6%, bet "Latvija pirmajā vietā" bija 4,5% aptaujāto atbalsts.
Savukārt visi Saeimas vēlēšanās 5% barjeru nepārvarējušie politiskie spēki oktobrī piedzīvojuši reitinga kritumu. Un tas nav pārsteigums, tāpat kā gatavības piedalīties vēlēšanās pieaugums, sacīja uzrunātie eksperti.
"Publiskā telpa nepārprotami kronē kādu par uzvarētāju, tad tas periods ir trīs mēneši. Šī partija vāc lielāku popularitāti, nekā ir bijusi pirms tam. Trīs mēnešu laikā šie efekti izvējo. Un otrādi – ja publiskā telpa kādu kronē par zaudētāju, tad nepārprotami viņa popularitāte nokrītas," vērtēja pētījumu centra SKDS vadītājs, sociologs Arnis Kaktiņš.
"Šobrīd, iespējams, tas ir saistīts ar to, ka viena daļa vēlētāju nejūtas vīlušies rezultātos. Līdz ar to viņi arī ir gatavi interesēties par politiku.
Protams, ka ir saprotams, ka šobrīd jautāt – "vai jūs esat gatavs iet uz nākamajām vēlēšanām", ir tāds diezgan abstrakts jautājums, jo tās vēlēšanas ir pēc gana ilga laika. Bet jebkurā gadījumā – tas ir labs rādītājs," piebilda Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētāja Lelde Metla-Rozentāle.
Kā pirmie aiz 5% barjeras palika "Attīstībai/Par!", oktobra aptaujā viņiem 3,4% atbalsts, tad "Saskaņa" ar 2,9%. Šim spēkam lielākais kritums mēneša laikā – par 2,2 procentpunktiem. Latvijas Krievu savienībai un "Konservatīvajiem" vienāds – 2% atbalsts. Tuvu tam partija "Katram un katrai" – 1,8%, "Suverēnā vara" ar 1,6% un "Republika" ar 1,2% atbalstu. Par pārējiem politiskajiem spēkiem balsot sola mazāk par procentu aptaujāto.
Eksperte Metla-Rozentāle uzsvēra – partijām netikšana Saeimā automātiski nenozīmē partijas galu. "Mēs zinām, ka gluži tā, ka, ja tu neesi parlamentā, tas nenozīmē, ka tu sabruksi. Jo, ja partija ir pārvarējusi 2% barjeru, tātad tā pretendē jeb saņem valsts finansējumu par tām vēlētāju balsīm, kas par šo partiju ir nodotas parlamenta vēlēšanās. Un tas nozīmē, ka tā ir zināma bāze jeb garantija tam, ka partijai ir iespējas turpināt savu darbu."
Kā šīs aptaujas rezultāti izskatītos, pārrēķināti Saeimas vēlēšanu rezultātos? Ņemot vērā arī aptaujāto motivāciju balstot, Saeimā tikušās partijas būtu tieši tādas pašas kā vēlēšanās.
JV, ZZS, NA, AS, "Progresīvie", "Stabilitātei!" un "Latvija pirmajā vietā". Kā pirmie aiz svītras – "Attīstībai/Par!", tad "Saskaņa" un "Konservatīvie". Tāpat kā 14. Saeimas vēlēšanu rezultātos.
Aptauja veikta apmēram nedēļu pēc vēlēšanām, un aptaujāts 1821 Latvijas pilsonis.
KONTEKSTS:
14. Saeimas vēlēšanas notika 1. oktobrī, un parlamentā kopumā tika ievēlēti septiņi politiskie spēki: "Jaunā Vienotība", Zaļo un Zemnieku savienība, "Apvienotais saraksts", Nacionālā apvienība, "Stabilitātei!", "Latvija pirmajā vietā" un "Progresīvie".
Saskaitīti 1055 iecirkņi no 1055
Atjaunots: 03.10. plkst. 10:06
