Ne vienmēr vēlu atklāts krūts vēzis ir pacientes vaina. Onkologi atzīst, ka bieži vēzis bijis redzams jau pirms laika veiktā mamogrāfijas izmeklējumā, taču radiologs, kurš to aprakstījis, vēzi nav pamanījis vai nav mācējis atpazīt.

Uzticība ārstam, ka mamogrāfijas skrīnings nekādas izmaiņas neuzrāda, sievietēm ir maksājusi dārgi. Atklājot ielaistu vēzi, seko daudz smagāka operācija, ķīmijterapija un starošana. 

"Es nevaru teikt, ka tā ir ikdiena, bet sievietes nāk un saka – dakter, bet kā tad tā? Es biju pirms gada, vai pirms pusgada... Un, kad mēs paskatāmies tajās bildēs, tad ir jākož mēlē!" stāstīja Krūts slimību centra vadītājs Arvīds Irmejs. 

Radiologi brīdina, ka iestādēs, kur notiek pārāk maz izmeklējumu, kļūdas procents ir augsts. Un 26 centri, kuros veic mamogrāfijas un kas strādā katrs par sevi, Latvijai ir pārāk liels skaits. 

"Tas ir grūts un riskants izmeklējums! Ir ļoti viegli palaist garām tumoru. Ir 100 normāli izmeklējumi un viens maziņš, mazītiņš uz tās visas normas fona. Ja nav ikdienā tas asums... es nevaru pārmest kolēģiem," sacīja Latvijas Onkoloģijas centra radioloģe Ilze Eņģele.

Pēc sūdzības par ielaistu vēzi ne sievietes pašas vainas dēļ pārbaudi sāka arī Veselības inspekcija. No 26 mamogrāfijas veicējiem zem lupas nokļuva deviņi. Katrā vietā atklāja kādu nepilnību. Jau sākot ar to, ka krūti bildē nepareizi. 

"Ir daudz vieglāk palaist garām šo veidojumu, ja blakus ir miglas blāķis vai šis punktiņš, artefakts, no nekvalitatīvi uzņemta attēla. Līdz ar to secinājām, ka nepieciešams apmācīt radiologa asistentus, kas šo pakalpojumu nodrošina," norādīja Veselības inspekcijas Veselības aprūpes departamenta vadītājas vietniece Dace Roze.

"Ko mamogrāfijas audits uzrādīja? Ka mums ir mamogrāfijas sniedzēji, kuri nevar ne kvalitatīvi nobildēt šīs krūtis, ne arī kvalitatīvi nolasīt šo izmeklējumu, un tad skatāmies, ko darām kopā," sacīja veselības ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par!").

Veselības ministrijā tapa apjomīgs izmaiņu plāns. 

Mācības mamogrāfiju veicējiem jau ir sākušās. Tāpat tagad katrs  veiktais izmeklējums jāapskata un jāapraksta diviem radiologiem. Ja viens ko palaiž garām, divi – diez vai. To sauc par četru acu principu.

Šādā veidā atkritīs arī daļa pakalpojuma sniedzēju, ja viņi nespēs nodrošināt šo dubulto datu lasīšanu, un reizē radīsies lielāka drošība pacientei. 

"No 1. septembra mēs sākam uzskaitīt arī otrā radiologa veiktos izmeklējumus, un tad, kad mums būs pagājis laiks, tad izvērtēsim un varēsim samazināt pakalpojuma sniedzēju skaitu," norādīja Veselības ministrijas Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka.

Līdz šim valsts pieļāva situāciju, ka izmeklējumi nenonāk vienotā datu bāzē. Citā vietā veikto mamogrāfiju nebija iespējams atvērt, piemēram, Latvijas Onkoloģijas centrā. Tagad top vienota datu bāze, un beidzot varēs arī salīdzināt pirms kāda laika veiktos izmeklējumus un jaunos. 

"Tiek atsauktas krietni vairāk sievietes uz papildus izmeklējumiem, nekā viņām tiek apstiprināts vēzis, un vēl, kas ir svarīgi, ir daudz labdabīgas pārmaiņas. Kas, ja nav attēlu, ar ko salīdzināt, nevar. Tāpēc tā datu sistēma ir vajadzīga," norādīja  Onkoloģijas centra radioloģe Ilze Eņģele. 

Mainīs arī uz skrīningu aicinošās vēstules tekstu. Vēstules ir pārāk bezpersoniskas, un krūšu pārbaudei atsaucas tikai 42% aicināto sieviešu.

Projektā "Diagnoze - Vēzis" esam analizējuši saslimstību ar krūts vēzi un tā ārstēšanu. Situācija uzlabojas, vēzi biežāk atklāj agrīnā stadijā. Taču daudzas sievietes aizvien ignorē valsts aicinājumu uz pārbaudi. Mamogrāfijas attēlu lasījumi mēdz būt neprecīzi, nav arī vienotas datu sistēmas. Pacientes norāda, ka trūkst noderīgas informācijas.

Dati par saslimstību ar krūts vēzi pieejami šeit.