„Raidījumā vairākkārt uzsvērts, ka Lietuvas neatkarības atgūšana esot pārvērtusies par īstu elli padomju armijā dienošajiem. „Nacionālistu nākšana pie varas, radīja īstu pretkrievu kampaņu, kurs dēļ bija jācieš vienkāršajai tautai. Padomju armijā dienošos un viņu ģimenes locekļus piekāva, slimnīcās viņiem atteica palīdzību, no bērnudārziem izslēdza viņu bērnus," teikts filmā. „Jaunieši ik dienu uzbruka oficieru sievām, pat izkāra lozungus, un izlīmēja lapiņas ar aicinājumu nogalināt oficieru sievas, lai viņas vairāk nedzemdētu jaunos okupantus Lietuvā," filmā saka toreizējais ģenerālmajors, Lietuvas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas sekretārs Aļgimants Naudžjuns.
Pirmajā Baltijas kanālā (PBK) pārraidītajā raidījumā tāpat apšaubīts fakts, ka Padomju armija uzbruka Viļņas televīzijas centram, un nogalināja 14 civiliedzīvotājus, gan nošaujot, gan sabraucot ar tankiem. Piemēram, četru cilvēku oficiālais nāves iemesls – ir tanku uzbrukums, taču PBK raidījumā šie fakti tiek pārvērsti par Lietuvas puses provokāciju. „Es vienkārši varu atšķirt tanku kāpurķēžu pēdas no „Kamaza" vai „Žiguļu" pēdām, kas centīgi braucis pāri mirušam ķermenim, lai to sakropļotu un parādītu. Es sapratu, ka man ir darīšana ar kaut kādu šausmīgu mistifikāciju," komentē žurnālists Vladimirs Ņevzorovs.
Pirmajā Baltijas kanālā pārraidītais raidījums izsaucis sašutuma vētru Lietuvas iedzīvotājos. Par vēstures pārrakstīšanu un Padomju armijas slavināšanu Lietuvas asiņainajos notikumos Lietuvā reakcija sekojusi gan no sabiedrības, gan mediju uzraugiem, gan arī no politiķiem. Viens no Lietuvas kabeļoperatoriem atslēdzis PBK retranslāciju, kāda Seima deputāte pieprasījusi kanālam iespējamo likumpārkāpumu dēļ atņemt licenci. Taču šī raidījuma satura izvērtēšanā Lietuvas puse ir bezspēcīga, jo Pirmais Baltijas kanāls, kas raida Lietuvas teritorijā, ir reģistrēts Latvijā. Tas nozīmē, ka šo raidījumu un iespējamos likumpārkāpumus izvērtēs Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP). Taču nevis pēc Lietuvas, bet gan Latvijas likumiem. „Tīri cilvēciski es biju pilnīgā šokā. Es tiešām biju šokā. Tas bija grūti izsakāms vārdos," saka Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekle Aija Dulevska.
„Es domāju, ka mūsu pienākums ir darīt visu, kas ir mūsu likuma ietvaros, mums ir jāsadarbojas arī starptautiski, jāņem talkā arī Ārlietu ministrijas spēki, jāņem talkā arī starptautisko tiesību pārstāvji, lai mēs izvērtētu šo potenciālo likumpārkāpumu, kas varētu būt šajā raidījumā, arī pēc būtības," norāda Dulevska.
NEPLP pārstāvji izsaka tikai savu personisku viedokli, bet pagaidām raidījumu oficiāli nekomentē, jo nav saņēmuši oficiālu raidījuma ierakstu no Pirmā Baltijas kanāla vadības. Lietuvas puse jau atsūtījusi oficiālu pieprasījumu Latvijas pusei iegūt raidījuma ierakstu un nosūtīt to lietuviešiem, kā arī pašiem izvērtēt. Aija Dulevska pieļauj, ka viens no pantiem, pēc kura šo raidījumu var vērtēt, ir naida kurināšana. „Tā ir naida kurināšana, tā ir aizliegta jebkurā Eiropas valstī un tai ir ļoti bargs sods. Būtībā tas var būt par iemeslu kanāla slēgšanai, ja juristi apstiprina, ka šī naida kurināšana tur tiešām ir. Ir arī noteikti standarti, kā to var noteikt," norāda Dulevska.
Mediju eksperte Anda Rožukalne norāda - šis gadījums izgaismo, cik nesakārtota ir pārrobežu mediju darbība. Mediji izmanto faktu, ka ir grūti pieprasīt no tiem atbildību. Turklāt Latvijā līdz šim nav pievērsts pārāk uzmanības gadījumiem, kad būtu jāpieprasa atbildība par pārraidīto. „Visbīstamākais tādos gadījumos ir, ka šādos gadījumos ir konkrēts mērķis ar informācijas palīdzību veidot konkrētus uzskatus, atbalstīt kādas grupas sabiedrībā, kas varētu apdraudēt konkrētas valsts pamatus," pauž Rožukalne.
Pirmā Baltijas kanāla vadība – „Baltijas Mediju alianse" - savukārt uzsver, ka raidījumu īsi pirms pārraidīšanas saņēmuši no Krievijas, tāpēc nav varējuši iepazīties ar tā saturu. „Šīs vēsturiskās tēmas ir ļoti jūtīgas un PBK nevar uzņemties tiesneša lomu un spriest par interpretāciju, kas šajā raidījumā Krievijā ir bijusi. Tā neapšaubāmi ir tiesas kompetence, un, protams, mēs rīkosimies atbilstoši tam, kā lems tiesa, proti, mēs esam gatavi atvainoties raidījuma autora vietā Lietuvas skatītājiem, mēs esam gatavi uzņemties jebkuras citas tiesas uzliktās saistības," pauž „Baltijas Mediju alianses" pārstāvis Edžus Vējiņš.
Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē ik pa laikam tiek saņemtas sūdzības par mediju, īpaši krievu valodā raidošo mediju saturu. Taču reakcija ne no mediju uzraugiem, ne no kabeļoperatoriem nekad nav beigusies ar kāda elektroniskā medija slēgšanu.
