Pasaules Bankas iesniegtais ziņojums ir pirmais no trīs pārskatu sērijas, kuru laika posmā no 2013. gada decembra līdz 2014. septembrim gatavo PB Latvijas augstākās izglītības finansēšanas ekspertu komanda. Otrajā ziņojumā, kas tiks iesniegts aprīļa beigās, uzmanība tiks koncentrēta uz pašreizējo Latvijas augstākās izglītības finansēšanas mehānismu atbilstību skaidri paustajām valdības stratēģiskajām prioritātēm, savukārt trešajā ziņojumā, kas būs pieejams rudenī, - sniegti priekšlikumi nākotnes augstākās izglītības finansēšanas modelim Latvijā.
„Lai arī Latvija pārskatītu savus finansēšanas risinājumus, uzsākts šis pētījums, kurā eksperti arī modelēs finansēšanas alternatīvas, jo mums gandrīz vienīgais valsts finansējuma instruments augstskolām ir tas, kas tiek piešķirts, balstoties uz studiju vietām, t.i., izglītības vajadzībām. Turklāt studiju finansēšanas mehānismā praktiski nav sniegumu veicinošu elementu, kas ļautu augstskolām pretendēt uz papildu finansējumu, balstoties uz rezultatīvajiem rādītājiem. Valsts izglītības attīstības aģentūra trīspusēja sadarbības līguma ietvaros nodrošina šī pētījuma administrēšanu," atklāj VIAA direktore Dita Traidās.
PB bankas ziņojumā secināts, ka Latvijas finansēšanas modeļa stiprā puse ir universitātēm dotā ievērojamā finanšu autonomija, kas ļauj dažādot resursus. Finansējuma modelis, kura pamatā ir studiju vietas, nodrošina nozarei zināmu stabilitāti un ļauj īstenot nozares līmeņa plānošanu ar virzību uz darba tirgus vajadzībām. Turklāt Latvijā ir liels skaits studentu, kas maksā pilnu studiju maksu, un ievērojamu pētniecības finansējuma daļu sedz ES fondi.
Pētījumā konstatēts, ka Latvijas augstākās izglītības sistēmai gadiem ir bijis nepietiekams finansējums. Kopējie finansēšanas līmeņi ir ļoti zemi (un zemākie visās Baltijas valstīs), taču augstākajai izglītībai piešķirto valsts līdzekļu ziņā Latvijas rādītāji ir zemākie salīdzinājumā ar Eiropas valstīm, tam atvēlot 0,8% no IKP salīdzinājumā ar 1,27% Lietuvā, 1,23% Igaunijā un ES vidējo rādītāju 1,26% (Eurostat, 2010). Eksperti norāda, ka finansējuma trūkums ir jāņem vērā, aplūkojot Latvijas esošās finansēšanas sistēmas stiprās un vājās puses.
Eksperti uzsver, ka diskusija par Latvijas pašreizējās augstākās izglītības finansēšanas sistēmas stiprajām un vājajām pusēm ir jāvirza, vadoties pēc labu finansēšanas modeļu kritērijiem, kas izriet no Eiropas tendencēm un starptautiskās prakses. Šie kritēriji ir stratēģiskā orientācija, stimulu orientācija, ilgtspēja, atbilstība likumdošanai, autonomija un brīvība, praktiskā iespējamība.
Paredzēts, ka Izglītības un zinātnes ministrija koncepcijas projektu jauna finansēšanas modeļa ieviešanai Ministru kabinetā iesniegs līdz 2014. gada 31. decembrim.
