Ligita Ābolniece pasta sūtījumā bija ievietojusi pašas sarakstītas esejas par godu Latvijas simtgadei. Tās bija paredzēts nosūtīt uz adresi aptuveni 20 kilometru attālumā, lai varētu nolasīt kādā pasākumā. Tomēr sūtījums adresātu nesasniedza.
"Tas notika šī gada 8.martā. Es sūtīju vienkāršu vēstuli, pat ne steidzīgu, jo es to izdarīju ļoti laicīgi, nu vismaz divas nedēļas iepriekš," skaidro Ābolniece.
"Latvijas pasta" reģiona direktore Antra Bergmane skaidro, ka visi sūtījumi tiek vesti uz Rīgu, kur tiek šķiroti, lai nodotu tālāk saņēmējam. Sūtījumi tiek dalīti vienkāršajos un reģistrētajos jeb ierakstītajos. Vienkāršie sūtījumi netiek reģistrēti sistēmā, tādēļ to ceļš nav izsekojams.
Pasts sola meklēt pazudušu sūtījumu arī tad, ja tas nav reģistrēts. Tomēr tad ir jābūt saglabātam čekam par veikto darījumu.
Bergmane skaidro, ka ir gadījumi, kad klienti norāda saņēmēja vārdu, uzvārdu, adresi, bet norāda nepareizu indeksu. Tādos gadījumos sūtījums var ceļot, kamēr tiek atrasts adresāts.
Pastā šķirošana notiekot pēc indeksa, un esot arī gadījumi, kad nav norādīta atpakaļ adrese un ir nepareizs indekss vai nepareizs saņēmējs. Šādos gadījumos vēstule tiek atgriezta šķirošanas telpās Rīgā. Vēstules pastā glabā no pusgada līdz gadam, bet pēc tam iznīcina.
Ligitas noklīdušajam sūtījumam bijis cits liktenis – tas izrādījies par lielu ievietošanai pastkastītē, tādēļ pastnieks adresātam atstājis aicinājumu doties sūtījumam pakaļ uz pasta nodaļu. Adresāts savukārt stāsta, ka nekādu aicinājumu redzējis neesot.
Bergmane skaidro, ka, ja klients neierodas pakaļ sūtījumam, tad tas tiek glabāts mēnesi un pēcāk sūtīts atpakaļ uz Rīgu.
Lai gan Ligitas sūtījums netika nolasīts iepriekš plānotajā pasākumā, pēc sižeta tas atrasts - jau sapakots sūtīšanai prom uz Rīgu.
