Raidījuma skatītāja Liene Petermane pastāstīja, ka viņas automašīna tika nodota remontā, tāpēc viņa nolēma transportlīdzekli iznomāt pie sludinājumu vietnē uzmeklēta uzņēmuma un devās uz norādīto adresi Lielirbes ielā.
Ar iznomāto automašīnu viss bijis kārtībā, arī līgums bija, taču uzņēmums neatdod 50 eiro drošības naudu, kuru klientei vajadzēja saņemt atpakaļ pēc mēneša.
Auto nomas gadījumā mēneša termiņš drošības naudai ir loģisks – tieši tik ir nepieciešams, lai datubāzēs parādītos autovadītāja grēki, piemēram, sods par braukšanas ātruma pārsniegšanu. Tad zaudējuma segšanu garantētu klienta iemaksātā drošības nauda.
"Es domāju, ka nekādi sodi man nav atnākuši. Nu jau vairāk nekā mēnesis ir pagājis. Viņi man neatdod tikai tāpēc, ka nav līguma dokumenta. Es kaut kur to papīru esmu pazaudējusi, un gāju ar ID karti. Pēc loģikas viņiem ir jābūt kaut kādai datu bāzei un oriģinālam, kas pierāda, ka es no viņiem esmu īrējusi to mašīnu. Bet viņi pateica kategoriski – ja nav līguma, viņi naudu atpakaļ neatgriežot," sacīja Liene.
"Varbūt pati summa nav tik svarīga manam ģimenes budžetam, bet es domāju, ka es neesmu vienīgā, kas šādi tiek varbūt apkrāpta, jo es tā domāju, ka es esmu apkrāpta, jo, spriežot pēc visa, tā viņiem ir ierasta prakse tā darīt," pauda Petermane.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārstāve Santa Zarāne skaidroja, ka patērētāja pienākums ir saglabāt līgumu, čeku un citus dokumentus, lai pēc tam strīdu gadījumā tie kalpotu kā pierādījums.
"Tajā pašā laikā uzņēmums nevar pateikt to, ka šis līgums, ja to nevar uzrādīt, ir iemesls, kādēļ neatgriezt drošības naudu. It sevišķi, ja uzņēmumam pašam šis dokuments, līgums ir pieejams, un tādā veidā var pārliecināties par patērētāja identitāti," uzsvēra Zarāne.
"4. studija" devās uz auto nomas uzņēmumu skaidrot notikušā iemeslus. Interesanti, ka vietā, kur cilvēks var noīrēt auto, uz durvīm ir tikai lakoniska norāde – "Auto noma" un telefona numurs, un viss. Noslēpumā paliek pat uzņēmuma nosaukums. Arguments, ka uzņēmumā vajadzētu glabāties līguma oriģinālam, no kura klientam varētu izsniegt jaunu kopiju, šeit nedarbojas, toties tika uzsvērts – 12. līguma punktā tas ir skaidri atrunāts – ja pazaudēsi līgumu, drošības naudas nebūs.
"To varētu uzskatīt par neatbilstošu līguma noteikumu, sevišķi situācijā, kurā līgums pastāv divos eksemplāros, un ir pieejams vienai no pusēm," skaidroja Zarāne.
Lai palīdzētu skatītājai netaisnībā, "4. studija" nolēma lūgt Valsts policijas (VP) palīdzību. Likumsargi uzklausīja Petermanes stāstu, palūdza uzrakstīt iesniegumu un nolēma informāciju pārbaudīt.
Tikmēr uzņēmumā turpināja uzsvērt uz līgumā iekļautā 12. punkta nozīmību: dokuments parakstīts, tātad cilvēks šiem noteikumiem ir piekritis. Kliente tika nosaukta par nekaunīgu un, nekautrējoties no policistiem, pat izsmieta, jo – tā kā nevar uzrādīt līgumu, nemaz nezinot, kurš īsti uzņēmums viņai auto ir iznomājis.
"Šeit eksistē tā iznomāšana, kad ir viens uzņēmums, kam pieder automašīnas, un tad tiek izmantoti citi uzņēmumi, no kuriem tiek iznomātas automašīnas. Viņi mēdz sludinājumus izlikt par salīdzinoši zemām cenām, ja salīdzina ar citiem piedāvājumiem tirgū,"
skaidroja PTAC pārstāve Zarāne. PTAC arī iesaka pirms auto iznomāšanas pārliecināties par atsauksmēm internetā, piemēram vietnē "sudzibas.lv".
Kāpēc šajā uzņēmumā pat mēneša darījumu arhīvs ir tik grūti pieejams un kāpēc ir tik agresīva attieksme pret klientu, to tālāk skaidros policija.
