Covid-19 bija paaudzes mēroga krīze, kas no veselības aprūpes nozares prasīja ļoti daudz. "Domāju – jārēķinās ar zināmu atsitienu. Runājot ar veselības ministriem citās valstīs, viņi sastopas ar līdzīgām problēmām. Viņi runā par izdegšanu, darbaspēka trūkums nozarē ir visur, arī bagātākās valstīs un tādās, kas finansē veselību daudz dāsnāk nekā Latvija," sacīja Pavļuts.
Līdz ar to aktuāls jautājums ir par mediķu atalgojumu, tālāku izglītošanu un motivēšanu, arī darba apstākļu nodrošināšanu. Tāpat viņš norādīja uz cilvēku resursu stratēģiju un slimnīcu sadarbības stratēģiju.
"Šīs visas lietas mums ir sastrādātas – vai nu valdībā apstiprinātas, vai tuvu tam. Attiecīgi nākamajam ministram atstāšu uz galda veselu virkni sagatavotu reformu, plānošanas dokumentu, kuru varēs īstenot vai arī iebāzt atvilktnē, kā tas nereti arī gadās pie ministru maiņas," sacīja ministrs.
Viņš arī norādīja uz iesākto jaunu digitālās veselības platformas izstrādi, līdz kuras ieviešanai turpinās darboties "e-veselība". Tāpat tiek strādāts pie onkoloģijas pacientu reģistra.
"Paralēli mums ir izveidots, un varbūt pat vēl šī valdība spēs pieņemt lēmumu ar pārvaldības struktūras izmaiņām. Par to, ka nepieciešams veidot digitālās veselības kompetences centru nozares ietvaros – sakoncentrēt nozares spēkus, salikt informācijas tehnoloģiju darbiniekus vienā iestādē, lai var daudz labāk īstenot uz priekšu," pastāstīja Pavļuts.
KONTEKSTS:
Latvijā sestdien, 1. oktobrī, notika 14. Saeimas vēlēšanas. Saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem 14. Saeimas vēlēšanās ir uzvarējusi "Jaunā Vienotība", Zaļo un Zemnieku savienība un "Apvienotais saraksts". Seko Nacionālā apvienība, "Stabilitātei!", "Latvija pirmajā vietā" un "Progresīvie".
14. Saeimā neiekļuva divas līdzšinējās varas partijas – "Attīstībai/Par!" un "Konservatīvie".
Saskaitīti 1055 iecirkņi no 1055
Atjaunots: 03.10. plkst. 10:06
