Pavļuts pauda, ka ar sezonalitāti saistītais samazinājums nevar būt ilgtspējīgs, turpretim ilgtspējīgs risinājums ir sabiedrības rīcība, proti, piesardzība un vakcinācija.
Atgriežoties tumsai, mitrumam un dzīvei iekštelpās, saslimstības rādītāji atkal var pieaugt, un nav iemesla domāt, ka vīruss neatgriezīsies, norādīja veselības ministrs. Savukārt valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) uzsvēra, ka vasaras laikā pilnā sparā jāturpina vakcinācijas process, lai rudenī varētu atgriezties pie mācībām klātienē un iztikt bez jauniem ekonomikas ierobežojumiem.
Kariņš sacīja, ka pēdējās četras nedēļas septiņu dienu periodā izdevies izpotēt vairāk nekā 100 000 devu. Ja šis temps tiks uzturēts un ja vakcīnu ražotāji nodrošinās vakcīnu preparātu piegādes plānotajā apjomā, uz rudeni iespējams sasniegt 70% vakcinācijas aptveri.
Savukārt Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologs Jurijs Perevoščikovs uzsvēra, ka, pastāvot augstai saslimstībai valstī, varbūtība, ka infekcijas avots sastopas ar neinficētu personu, ir liela.
Epidemiologs arī uzsvēra, ka aizvien Covid-19 testa paraugu sekvenēšanas rezultātā ir redzams – tā dēvētais Lielbritānijas vīrusa variants pārsniedz 90%. Tas nozīmē – ja inficēsies cilvēks, kurš dzīvo vienā mājsaimniecībā ar nevakcinētajiem vai iepriekš ar jauno koronavīrusu neslimojušajiem cilvēkiem, lielākā daļa ģimenes locekļu inficēsies.
“Mūsu rokās ir labs ierocis – cilvēka imunitāte,” sacīja Perevoščikovs,
norādot, ka vakcinācijas kursu pabeigušam cilvēkam iespēja inficēties ar vīrusu ir 40 reizes zemāka nekā nevakcinētajiem.
Līdz ar to epidemiologs pauda, ka turpmākie atvieglojumi būtu ieviešami atšķirīgi vakcinētajiem vai imūnajiem un cilvēkiem, kas nav vakcinēti vai imūni.
Par ieviešamajiem atvieglojumiem valdība lems ceturtdien, 10. jūnijā.
* Cik cilvēku saņēma imunitātes iegūšanai nepieciešamās vakcīnas devas (1.“AstraZeneca” poti, 2.“Pfizer” vai “Moderna” poti)
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai, kas beidzās 9. jūnijā. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība novembrī atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, bet, tā kā saslimstība ar Covid-19 nemazinājās, ārkārtējā situācija tika pagarināta līdz 6. aprīlim. Pēc ārkārtējās situācijas beigām valstī bija saglabājušies vairāki drošības pasākumi.
Ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos, 1. jūnijā valdība vienojās, ka darbu varēs atsākt lielie tirdzniecības centri un kultūras iestādes, tostarp muzeji. Jau iepriekš lemts, ka var notikt izlaidumi un vasaras nometnes. Vēl ir arī atvieglojumi tiem, kuri ir izslimojuši Covid-19 vai arī potējušies pret to – no 1. jūnija var sniegt un saņemt individuālus pakalpojumus, kā arī no 15. jūnija varēs apmeklēt kultūras pasākumus.
