Pavļuts: Covid-19 vīrusa omikrona paveida strauja izplatība Latvijā ir sākusies

Vienas diennakts laikā Latvijā atklāto Covid-19 omikrona paveida gadījumu skaits pieaudzis par pustūkstoti. Līdz ar to Latvijā ir sākusies vīrusa omikrona paveida strauja izplatība, valdības sēdē paziņoja veselības ministrs Daniels Pavļuts (Attīstībai/Par!”).

Omikrona varianta izplatība

Līdz otrdienai, 4. janvārim, Latvijā bija konstatēti 917 Covid-19 omikrona varianta gadījumi, bet jau diennakti vēlāk, 5. janvārī, to skaits pieauga par pustūkstoti – līdz 1419 gadījumiem.

“Kolēģi, omikrona strauja vietējā izplatība Latvijā ir sākusies. Tas ir mūsu paredzējums, kas ir diemžēl piepildījies. Un šobrīd pieauguma ātrums omikronam Latvijā atbilst prognozei par dubultošanos divu trīs dienu laikā,” valdībā sacīja Pavļuts.

Ministra teikto apliecināja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologs Jurijs Perevoščikovs. Viņš arī pieļāva, ka

jau pašlaik Latvijā puse no Covid-19 gadījumiem varētu būt saistīta tieši ar vīrusa omikrona paveidu.

Tiesa, precīzi rezultāti no laboratorijām vēl tiek gaidīti, tomēr citu valstu pieredze liecinot, ka līdz šim dominējošā vīrusa delta varianta izspiešana notiek zibenīgi.

Tāpat Pavļuts, norādot uz pētījumiem, atzina, ka vakcinācija ir mazāk efektīva pret Covid-19 omikrona paveidu un simptomātisku slimības gaitu. “Tātad vakcinācija būtiski mazāk bremzē nekā deltas gadījumā slimības iešanu plašumā,” sacīja ministrs.

Vienlaikus viņš arī uzsvēra, ka vakcinētie un īpaši cilvēki ar balsta vakcīnu ir labi aizsargāti pret smagu slimības gaitu un hospitalizāciju.

Valdībā prezentētas Veselības ministrijas aplēses liecina, ka

ātrs lēmums par stingrākiem pasākumiem būtu nepieciešams tad, ja inficēšanās būs ļoti strauja – vairāk nekā 3000 inficēto dienā,

kā arī slimnīcās Covid-19 slimnieku skaits tuvotos 800 un inficēto skaits paralizētu kritiskās nozares.

Vairāk nekā puse gadījumu – vietējie

Vairāk nekā puse jeb 54% no vīrusa omikrona varianta inficēšanās gadījumiem Latvijā ir vietējas izcelsmes. Tostarp apmēram puse no vietējiem gadījumiem ir sekundārie, savukārt otra puse – vietējie gadījumi ar nenoskaidrotu infekcijas avotu un inficēšanās apstākļiem. Tāpat ir arī septiņi gadījumi, par kuriem datu nav.

Atbilstoši Veselības ministrijas publiskotajai informācijai visvairāk vietējo gadījumu fiksēts ap Jaungada un Ziemassvētku brīvdienām.

Vienlaikus 46% gadījumu ir ieviesti no ārvalstīm, no kuriem 69% fiksēti ieceļotājiem Rīgas lidostā.

Visvairāk gadījumu ievests no: Lielbritānijas (56), Itālijas (19), ASV (18), Spānijas (18), Dānijas (16), Francijas (15), AAE (14), Zviedrijas (14), Kanādas (13) un Somijas (5).

Epidemiologu prognozes 

Savukārt epidemiologs Ņikita Trojanskis valdību informēja par viņa un fiziķa Aigara Langina jaunākajiem prognozes modeļiem. 

Epidemiologs norādīja, ka omikrona variants saskaņā ar Lielbritānijas pētījuma datiem ir par 33% maigāks nekā vīrusa delta variants, taču vienlaikus arī primārās vakcinācijas aizsardzība pret hospitalizāciju šim variantam ir mazāka. Līdz ar to ir svarīga balstvakcinācija, lai samazinātu slodzi uz slimnīcām, kas, pēc Trojanska un Langina modeļa, aizvien pie dažādām scenārija attīstībām būs nopietna. 

Trojanskis uzsvēra, ka balstvakcinēts un Covid-19 inficēts cilvēks īstermiņā, proti, 4–8 nedēļās izteikti mazāk izplata vīrusu tālāk, tostarp omikrona variantu. Tāpat viņš norādīja, ka

balstdevas saņemšanai būtu jākoncentrējas janvārī un februārī, lai sasniegtu vislielāko efektu uz novērstajām nāvēm un hospitalizācijām.

Lielākie nezināmie patlaban ir omikrona infekciozitāte un vidējais stacionēšanas ilgums, taču, pieņemot, ka omikrona variants ir divreiz lipīgāks nekā deltas variants un ka vidēji cilvēks slimnīcā pavada 10 dienas, pie scenārija, ka nedēļā balstvakcināciju saņem 80 000 cilvēki, vienlaikus hospitalizācijas "pīķī" slimnīcā varētu nonākt tuvu 5000 cilvēkiem.

Taču tad, ja scenārijam pievienotu 20–25% cilvēku savstarpējo kontaktu samazināšanu, vienlaikus hospitalizēto saslimstības "pīķī" nokristu vēl par vairāk nekā 1000. Saskaņā ar Trojanska teikto pašreizējie ierobežojumi nodrošina ap 5–10% savstarpējo kontaktu samazinājumu.

Savukārt tad, ja nedēļā veiktu 45 tūkstošus balstvakcinācijas, vienlaikus slimnīcā varētu nonākt ap 6000 inficēto.

KONTEKSTS:

2021. gada rudenī Covid-19 saslimstībai Latvijā sasniedzot augstāko atzīmi, valdība līdz 11. janvārim izsludināja ārkārtējo situāciju, nosakot ierobežojumus ar mērķi palielināt Covid-19 vakcinācijas aptveri. Vēlāk, situācijai pasliktinoties, uz vairākām nedēļām tika ieviests "lokdauns" un mājsēde.

Beidzoties "lokdaunam", no 15. novembra iedzīvotāji brīvāk iepirkties, pulcēties un saņemt pakalpojumus var "zaļajā režīmā", proti, uzrādot Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, bet cilvēkiem bez sertifikāta jeb "sarkanajā režīmā" ir pieejams pakalpojumu minimums.

Tikmēr gada nogalē bažas sāka radīt Covid-19 vīrusa omikrona paveida izplatība, kas vairākās valstīs novērota straujos tempos. Tāpēc Veselības ministrija rekomendēja un koalīcijas partijas vienojās ārkārtējo situāciju pagarināt par vismaz trim vai četrām nedēļām.

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt