“Ja mēs gribam panākt šo lielāko uzdevumu, kas ir šogad vakcinēt līdz pusotram miljonam iedzīvotāju ar dažādām Covid-19 vakcīnām, mums ir vajadzīga arī atbilstoša pārvaldība. Pirmkārt, tam jābūt ar politisku uzraudzību. Esam izveidojuši pārraudzības mehānismu caur krīzes vadības padomi, un pats galvenais, šādam projektam ir vajadzīga vadības komanda – štābs jeb birojs, kuru valdība šodien ir atļāvusi veidot,” ceturtdien, 14. janvārī, attālinātajā preses konferencē medijiem norādīja ministrs.
Pavļuts informēja, ka būs jāatrod izcils projektu vadītājs, loģistikas, informācijas tehnoloģiju, komunikācijas un vakcinācijas speciālists. Ministrs vēlas, la birojs sāktu darbu jau nākamās nedēļas beigās, tāpēc atlasei nebūs iespējams rīkot “ierēdniecisku konkursu”.
Pavļuts atklāja, ka uzrunājis nozares un potenciālos kandidātus, bet būs arī publicēts formāls darba sludinājums, tiesa, ar īsu pietiekšanās termiņu.
“Jo nav laika, ko izniekot,” uzsvēra ministrs.
Procesā piesaistīs arī personāla atlases uzņēmumu, lai interviju process būtu strukturēts, un nākamie biroja atslēgas darbinieki varētu būt zināmi nākamās nedēļas vidū.
Pavļuts uzsvēra, ka vakcinācijas process būs nacionāla mēroga projekts, uzdevumi ir milzīgi, jāizveido vakcinācijas jauda līdz martam, lai spētu vakcinēt 100 000 cilvēku nedēļā, kas ir desmit reizes vairāk nekā pirmajās nedēļās, kad sāka vakcinēt mediķus.
Piektdien plānota ministrijas pārstāvju tikšanās ar loģistikas nozari un zāļu izplatītājiem, kurā piedalīsies arī armijas pārstāvji, lai pārrunātu vakcinācijas loģistikas jautājumus un iespējas. Pavļuts atzina, ka līdz armijas iesaistei konkrētajos vakcīnu piegādes loģistikas posmos vēl ir tāls ceļš ejams, taču ir skaidrs, ka Nacionālie bruņotie spēki ar saviem resursiem var būt nozīmīgs palīgs.
Piektdien ir iecerēta tikšanās ar IT nozares pārstāvjiem, organizācijām un uzņēmumiem,
lai saprastu, vai vakcinācijas projekta uzskaiti būvēt uz e-veselības bāzes vai veidot jaunu platformu, atklāja Pavļuts.
Ministrs norādīja, ka e-veselība ir dārga, sarežģīta un pietiekami novecojusi, ar stabilitātes problēmām, tāpēc viens no jautājumiem ir, kā pareizāk rīkoties – vakcinācijas procesam nepieciešamo IT risinājumu uzbūvēt uz e-veselības bāzes vai ejams kāds cits ceļš.
Pavļuts cer piektdien saņemt viennozīmīgu atbildi un diagnozi, “vai e-veselība ir pie labas veselības”, lai to izmantotu, bet viņš pieļauj, ka nāksies meklēt ceļus alternatīviem risinājumiem.
Ministrs arī norādīja, ka valdība par divām nedēļām pagarinājusi termiņu, līdz kuram veselības ministrijai jāuzlabo vakcinācijas plāns.
KONTEKSTS:
Valdība 14. janvārī atbalstīja Pavļuta ieceri veidot vakcinācijas pret Covid-19 projekta uzraudzības padomi un projekta vadības biroju. Līdz 19. janvārim Veselības ministrija sagatavos informatīvo ziņojumu par nepieciešamo finansējumu vakcinācijas projekta biroja izveidei, savukārt līdz 28. janvārim Veselības ministrija sagatavos un valdībai izskatīšanai iesniegs precizēto informatīvo ziņojumu "Par Covid-19 vakcīnu ieviešanas stratēģiju".
Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, kuras laikā bija stingrāki ierobežojumi. Par spīti tam saslimstība ar Covid-19 turpināja pieaugt. Tādēļ ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 7. februārim. Spēkā ir stingri ierobežojumi līdz 25. janvārim, kā arī mājsēde nedēļas nogalēs, kas nozīmē, ka no plkst.22 līdz 5 katram jāatrodas savā dzīvesvietā.
Latvija līdz šim saņēmusi trīs Covid-19 vakcīnu kravas – pirmajās divās piegādēs saņemtas 23 400 vakcīnu devas, bet trešajā – vēl 6800 devas. Šīs ir “Pfizer” un “BioNTech” izstrādātās vakcīnas. No 12. janvāra Latvijā pieejama arī "Moderna" izstrādātā vakcīna, kas apstiprināta izmantošanai Eiropas Savienībā.
Kopumā pašlaik pret Covid-19 Latvijā vakcinēti 11 417 cilvēki.
