Straujuma trešdien pauda iepriekš jau no vairākiem citiem politiķiem skanējušos pārmetumus, ka Būvniecības likumam jāstājas spēkā februāra sākumā, bet vēl neesot pieņemti ar to saistīti Ministru kabineta noteikumi. Pēc tikšanās ar Straujumu Pavļuts solīja šo jautājumu atrisināt.
Viņš skaidroja, ka vēl jūlijā Saeima nolēma, ka likums stāsies spēkā 1.februārī, un Ekonomikas ministrija jau toreiz norādīja, ka termiņi visu saistīto normatīvo aktu pieņemšanai ir saspringti. Viņš atzina, ka Zolitūdes traģēdija mainīja izpratni par daudzām lietām un lika pārskatīt vairākus jautājumus, bet ministrija joprojām var tehniski izpildīt prasības un sagatavot visus normatīvos aktus līdz 1.februārim.
Taču nozare vēlas, lai tai būtu laiks ar jaunajiem noteikumiem iepazīties. Pavļuts atzina, ka šī prasība ir saprātīga, un ir iespējams vienoties par pārejas periodu, piemēram, mēnesi, kura laikā nozare varētu iepazīties ar jauno regulējumu.
Vaicāta, kādi vēl ir iebildumi pret Pavļutu un kurš tos viņai paudis, Straujuma uzsvēra, ka neviens no malas vai no kādiem sponsoriem nav mēģinājis ietekmēt lēmumu par nākamo ekonomikas ministru. Viņa arī uzsvēra, ka nākamās valdības deklarācijā nedrīkst būt neviena frāze, kas „mestu ēnu, ka ir kaut kāda tieksme kaut ko mainīt par zaļo enerģiju”.
Reformu partijas vadītājs Edmunds Demiters norāda: viņam joprojām nav skaidri pateikts, kāpēc Pavļuts nevarētu turpināt darbu.
Viņš uzsvēra, ka līdz šim nav izskanējis neviens konkrēts arguments, un tikai tad partija varētu vērtēt, vai tas ir pietiekams iemesls, lai noraidītu Pavļuta kandidatūru. Pašlaik šādu argumentu nav, uzsvēra Demiters.
Portālā „Pietiek.com” pausta versija, ka pret Pavļutu iebildumi varētu būt biodegvielas ražotājam Donātam Vaitaitim, kura biznesu lielā mērā ietekmēja Ekonomikas ministrijas lēmumi. Premjera amata kandidātes dēls Ģirts Straujums ir korporatīvo klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs „Norvik bankā”. Šovasar viņi abi kopā ar Vaitaiti tika iecelti par valdes locekļiem bankai piederošos uzņēmumos, kas saistīti ar kāda vēja enerģijas biznesa pārņemšanu.
Straujuma gan noliedz, ka tas viņu jelkādā veidā ietekmētu, un viņas dēla biznesa partneru sasaistīšanu ar nākamā ekonomikas ministra kandidātā meklējumiem devēja par muļķībām.
Savukārt Vaitaitis iepriekš intervijās sūdzējies par to, ka Ekonomikas ministrija vairs nevēlas piešķirt valsts atbalstu biodegvielas ražotājiem. Par to viņš savulaik runājis ar savu senu biznesa paziņu Demiteru, kurs šādas sarunas nenoliedz, bet skaidro, ka toreiz Vaitaitim viņš vienkārši paskaidroja ministrijas un partijas nostāju.
Šogad Demiters arī ir ticies ar Vaitaiti, kurš esot vēlējies atpirkt bijušās alkohola ražotnes ēkas Virbu pagastā. Demiters gan paskaidroja, ka ēkas viņam vairs nepieder, jo tās līdz ar uzņēmumu „Jaunalko” pārdotas somiem. Demiters atturējās komentēt, vai šāds Vaitaiša piedāvājums būtu tulkojams kā mēģinājums nākt pretī politiķim - partijas vadītājam.
Portāla „Pietiek.com” vēstīto, ka ar Vaitaiti decembrī ticies „Vienotības” ģenerālsekretārs un bijušais ekonomikas ministrs Artis Kampars, viņš pats kategoriski noliedz. Kampars arī apgalvo, ka par atbalstu partijai ar Vaitaiti nekad nav runājis.
Pirms 10. Saeimas vēlēšanām Vaitaitis ziedojis dažādām partijām kopumā 72 tūkstošus latu, pusi no tiem - tagadējai „Vienotībai”.
