Riebiņu novada pašvaldības kārtības policists Ainārs Kalvāns dodas kārtējā reidā uz novada ezeriem. Vairumu no tiem, neraugoties uz silto laiku, vēl klāj biezs ledus. Līdz ar to netrūkst arī makšķernieku.
Ar pērnā gada rudeni Riebiņi astoņos savos ezeros ieviesuši makšķerēšanas licences, tomēr vairumam no sastaptajiem makšķerniekiem to nav. Uz Eikša ezera inspektors ne tikai pārbauda licences, bet raugās arī uz vidi, jo nereti tur, kur makšķernieks, turpat blakus arī atkritumu kalni.
Ne vienmēr gan izdodas pieķert nekārtīgos makšķerniekus pie rokas, taču ja tas sanāk, policista klātbūtne liek pēc sevis savākt drazas, stāsta Ainārs Kalvāns.
Drazas pašlaik ir uz ūdenstilpnēm teju visās populārākajās makšķerēšanas vietās. To, sastopot vienā no šādām vietām Aglonas apkaimē, atzīst arī pieredzējušais makšķernieks un dabas mīlis Staņislavs.
Makšķerniekiem, kas vēl atrodas uz ūdenstilpnēm, līdzīgi kā talkās uz sauszemes, vajadzētu mēģināt savākt šos atkritumus. Tā aicina arī vides speciālisti, jo pēc ledus nokušanas drazas vēl ilgi peldēs ūdenstilpnēs: daļa nogrims, daļa izskalosies karstos. Un tas jau būs bieds ne vien zivīm, bet arī vasaras atpūtniekiem, dabas baudītajiem un pašiem makšķerniekiem.
Draza pilnā krāšņumā
Pēc sniega nokušanas viss cilvēku atstātais nesmukums pilnā krāšņumā tā arī parādoties - tā ar sarkasmu, no krūmiem velkot iespaidīga izmēra dažādu atkritumu vīšķus, saka sētniece Ņina. Dienā ar amata brāļiem tiekot savākti pat vairāki maisi ar visdažādāko drazu, ko cilvēki nav godīgi nesuši uz atkritumu tvertnēm, bet gan metuši, kur pagadās
Laukos dzīvojošajiem vissarežģītāk tikt vaļā no iepakojuma. Kamēr organiskie atkritumi tiek izbarota lopiem, iestrādāti zemē vai sadedzināti, tikmēr iepakojuma iznīcināšanai bieži atrod nevēlamus risinājumus, stāsta Dienvidlatgales reģionālās vides pārvaldes vadītāja vietniece Inese Lapiņa. Ko nevar sadedzināt, lauku cilvēki mēģina kaut kur izvest, piemēram, uz mežu vai arī ierakt zemē.
Taču ne vienmēr, īpaši attālākajās lauku sētās, cilvēkiem arī ir cita alternatīva, atzīst Lapiņa. Tāpēc optimālākais risinājums šādās situācijās, pēc vides speciālistu domām, ir vietējo pašvaldību pretimnākšana - vismaz reizi vai divas gadā laukos dzīvojošajiem nodrošināt bezmaksas atkritumu savākšanu. Un pavasaris ir vislabvēlīgākais laiks, kad rūpēs par apkārtējo vidi to darīt ir vislietderīgāk.
