Ar ātro palīdzību vasaras laikā ik dienu slimnīcā nogādā bērnus un pusaudžus ar brīvdabas izklaidēs gūtām traumām. Piemēram, sestdien 13 gadus veca meitene smagi traumējusi muguru, krītot no batuta. Tieši batuti ir starp biežākajiem traumu izraisītājiem, atzīst Bērnu slimnīcas daktere Laila Pugačevska. Viņa iesaka bērniem izvēlēties tikai batutus ar nožogojumu: „Jāizvēlas tikai tie, kas ir ar drošības sietiem, drošības režģiem. Bet mazie batutiņi metru diametrā, kas ir nopērkami, īstenībā ir ārkārtīgi bīstami."
Ik dienu mediķu aprūpē nonāk arī mazie riteņbraucēji un skrituļslidotāji ar sasitumiem, nobrāzumiem un lūzumiem. Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas aptauja liecina, ka ķiveri un ceļsargus nelieto divas trešdaļas bērnu, bet pārējie par tiem atceras neregulāri.
To novērojusi arī ārste Pugačevska, lai gan atzīst, ka situācija pēdējos gados tomēr uzlabojas. „Tendence [biežāk lietot aizsargus] vairāk ir mazajiem bērniem. Bet pusaudži, kas ir lielie rampu lēkātāji - ja vēl ķiveri uzliek, tad aizsargus… Bieži vien, kad prasām, kur ir aizsargi, viņi atbild - mājās karājas. Ir, bet nelieto,” stāsta ārste.
Līdzās riteņiem, skrituļslidām, batutiem un šūpolēm bērni vasarā īpaši jāsargā dārzā pie grila vai ugunskura. Tāpat siltais maijs šogad daudzus jau vilinājis pie ūdeņiem, un diemžēl, vecāku nepieskatīti, noslīkuši jau divi bērni. Vēl vienu bērnu mediķi izglābuši pēdējā brīdī.
„Tās ir pamatā piemājas ūdenstilpnes, kur diemžēl iet bojā vai slīkst mazie bērni. Ja pie mājas ir dīķis, upīte vai grāvis ar ūdeni, ir jādomā, kā tos nožogot, lai nenotiek nelaime. Patiesībā ne uz mirkli nedrīkst atstāt bērnu vienu pašu. Pietiek uz brīdi ieiet iekšā paņemt kādu lietu vai būt aizņemtam saimniecības darbos, mazulim ļoti interesē ūdens, viņš pie tā var pieiet, ieslīdēt un, diemžēl, ārā netikt,” skaidro ātrās palīdzības dienesta pārstāve Ilze Bukša.
Traģiskas sekas var būt arī pārgalvīgiem lēcieniem ūdenī no augstuma, kam nereti piemēru rāda paši vecāki. „Bērns mācās no pieaugušajiem, faktiski kopē viņu rīcību. Daudzas traumas lielā mērā ir atkarīgas arī no vecāku zināšanām, pieredzes un atbildības pret sevi un saviem bērniem,” norāda Bukša.
Ja nelaime tomēr notikusi - bērns zaudējis samaņu, jūt pēkšņas asas sāpes vai krampjus, trūkst elpas, ir spēcīga asiņošana - jāsauc ātrā palīdzība. Ar mediķiem jākonsultējas arī vieglāku nobrāzumu un sasitumu gadījumā, jo, piemēram, neārstēts smadzeņu satricinājums var atstāt nopietnas sekas tālākā dzīvē.
