Ārpus Rīgas

Rēzeknē martā invalīdi varēs pieteikties uz mājokļu pieejamības uzlabošanu

Ārpus Rīgas

Jūrmalciema "Kalmēs" siltumnīcas sezonai gatavas, kāposti jau sadīguši

Pavasara šķīdonis aktualizē grants ceļu katastrofālo stāvokli

Pavasara šķīdonis aktualizē grants ceļu katastrofālo stāvokli

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Sals un tam sekojošie atkušņi šoziem ir īsts pārbaudījums jau tā sliktā stāvoklī esošajiem lauku grants ceļiem. Tie ir grūti izbraucami, veidojas bedres, daudzviet, lai tos kaut cik pasargātu, jau ir ieviesti arī satiksmes ierobežojumi. Autoceļu uzturētāji vērtē, ka vainojama ir ne tikai kaprīzā ziema ar laika maiņām, bet arī tas, ka daudzi grants ceļi nav nopietnus remontus piedzīvojuši gadu desmitus.

Skolēnu autobusa šoferim Jānim Vilnim ik dienu nākas mērot ceļus Smiltenes un Valkas novados, un tādēļ arī ir savi secinājumi - veidojas bedres, bet, kad uzsalst, lauku ceļi ir gluži vai slidotava:

''Tikai lielās štrāses ir nokaisītas ziemā, neviens lauku ceļš, brauc, kā tu gribi pa to ledu, rāpo, vai nebrauc nemaz. Jāriskē...''

Slidenums un lavierēšana starp bedrēm krājas minūtēs un līdz ar to pagrūti arī iekļauties maršrutam atvēlētajā laikā, jo – kā saka šoferītis – viņam maršrutā ''visglaunākie ceļi''.

Līdzīga situācija ir ne tikai Smiltenes un Valkas novados, bet arī citviet. To, ka šī ziema ir izteikti nelabvēlīga grants ceļu segumam, uzsver arī valsts akciju sabiedrības „Latvijas autoceļu uzturētājs” Limbažu ceļu rajona vadītājs Pēteris Knospiņš:

''Valstī ar grants ceļiem ir, godīgi sakot, katastrofāla situācija, jo viņi jau netiek periodiski remontēti, kaut vai pa 15-20 gadiem. Un, ja nerekonstruēs, tad valstī ceļu gluži vienkārši nebūs. Nav īstas segas konstrukcijas un līdz ar to jau to bedru ir vairāk. Teiksim, noplanē viņu, un aizbrauc mašīna, un bedres ir atkal. Un sevišķi šoziem jau ceļiem ļoti nelabvēlīgi [apsytākļi]''.

Pēteris Knospiņš ceļu uzturētāju lomu šajā situācijā salīdzina ar sētnieku darbu, proti, ka tikai sniega nošķūrēšana vai bedrīšu aizbēršana vairs situāciju nespēj būtiski uzlabot.

''Mēs jau vairs esam tikai sētnieki, kas tikai kaut kādas bedrītes aizlāpām, kaut ko pieplanējam, kādā posmā patīrām grāvjus, faktiski uzturēšana - tas jau ir sētnieka darbs, sētnieks jau var, cik godprātīgi grib, strādāt, tas jau ātrāk vai vēlāk būs katastrofa. Un ja paskatās - ja valsts būtu kā parks, tad [kopj] ap to muižu, Rīgu, bet nomales jau paliek, aizaug ar krūmiem,'' spriež Knospiņš.

Cerīgi ir izskanējusi ziņa, ka pašvaldībām paredzēta iespēja startēt lauku atbalsta programmā vietējās nozīmes ceļu atjaunošanā lauku apvidos. Bet vai tas situāciju jūtami uzlabos? Kocēnu novada domes priekšsēdētājs Jānis Olmanis domā - pozitīvi tas ir, bet novadam paredzētie 800 tūkstoš eiro un pašvaldības līdzfinansējums ļaus sakārtot tikai nelielu daļu no novadā esošajiem vairāk nekā 200 kilometriem grants ceļu:

''Tas ir, protams, vairāk nekā nekas, un labi, ka šī nauda ir. Šis projekts vienu tādu kripatiņu no tā visa atrisinās. Varbūt vienīgais ir tas - šeit nav ņemts vērā, ka šiem lauku ceļiem varētu būt kaut kādas kategorijas; mēs zinām, ka ir lauku ceļi, pa kuriem notiek intensīva satiksme, ir, kur nav tik intensīva, bet jebkurā gadījumā, ja mēs izvēlamies ceļu, kur nav tik intensīvi, mums jāstrādā pēc noteiktiem standartiem ceļu būvē. Te varbūt varēja izvērtēt, lai tie kritēriji nav tik bargi, tad mēs varētu ietaupīt un pagarināt kādu citu posmu. Izejot cauri visam tam, ka šiem ceļiem vajadzīga gan ekspertīze, gan projektēšana, gan viss pārējais, tie noteikti nebūs ne simti, ne arī daudzi desmiti kilometru.''

Bet, tagad, tuvojoties pavasarim un atkušņiem, lauku ceļiem lielākie pārbaudījumi vēl tikai priekšā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti