Pavasarī, kad grunts nevienmērīgi atkūst un pārmitrinās, ceļu izturība mazinās, un to visvairāk izjūt laukos, kur ir lielākais grants ceļu īpatsvars, norāda Daugavpils novada domes transporta tīklu inženiere Anita Pabērza.
Kādam ceļš nepieciešams, lai nokļūtu uz darbu vai aizvestu bērnu uz skolu, citam, piemēram, lauksaimniekiem, ceļš vajadzīgs, lai veiktu saimniecisko darbību, teiksim, lai atvestu mēslojumu laukiem. Svara ierobežojumi transportam var ietekmēt lauksaimnieku darbību.
Taču, ja ceļi paliktu atvērti smagajam transportam, tas negatīvi atsaucas uz apkārtējo iedzīvotāju ikdienu, norāda Daugavpils novada domes priekšsēdētājas vietnieks Arvīds Kucins.
Par to, ka ceļi pavasaros kļūst slikti, jau tradicionāli sūdzas šoferi, šo ceļu lietotāji. Tāpēc ierobežojumi smagajam transporta nepieciešami, jo zemnieku saimniecības vai mežizstrādātāji progresē - tehnikas lielums un smagums aug, bet pavasara šķīdonī ceļiem tā ir katastrofa, ja šāda tehnika pa grants ceļu nobrauc, secina Anita Pabērza. Tomēr pašvaldībās nesteidzas strikti ierobežot, piemēram, zemniekus, tā ir savstarpēja izpratne.
Kā liecina „Latvijas Valsts ceļu” sniegtā informācija, sezonālie satiksmes ierobežojumi katru gadu tiek ieviesti visos reģionos uz vairāk nekā 10 tūkstošiem kilometru valsts autoceļu. Paralēli šie ierobežojumi un attiecīgas zīmes, lai pasargātu ceļus no sabrukšanas, tiek uzstādītas uz mazajiem pašvaldību grants ceļiem.
