Pavasara plūdu sekas joprojām nenovērstas

Pavasara plūdu postažas sakopšanai nepieciešami gandrīz trīs miljoni latu. Valdība solījusi kompensēt lielāko daļu no šīm izmaksām, bet pagaidām pašvaldībām pārskaitījusi tikai nelielu daļu naudas.

Plūdu seku likvidēšana Ogrē daļēji uz pašu iedzīvotāju pleciem

Visvairāk palīdzība nepieciešama Ogrei - tur jāatjauno mājas un jānostiprina dambis, kura plīsums padarīja plūdu sekas tik nopietnas, ka iedzīvotāji ar tām sadzīvo joprojām.

Ogres privātmāju rajonā pie Norupītes izskatās tā, it kā palu ūdeņi būtu pazuduši tikai vakar, aiznesot līdzi žogus un atstājot uzplēstas māju sienas. Vairākās sētās sakrauti būvmateriāli, betona maisītāji, celtnieku brigādes apšuj mājas, citur saimnieki vēl gaida, kad no mājām pazudīs ūdens.

Irēnas kundze stāsta, ka mitrums neļauj veikt iekšdarbus. Pie sienām būtu jāskrūvē reģipsis, koka grīda jāuzlauž un jābetonē.

Šī ir jau trešā reize, ka noplūst māja, kurā viņa dzīvo ar savu neredzīgo vīru. 1979.gadā ūdens bija līdz potītēm, tad uzcēla upei priekšā dambi. Lieli plūdi bija arī 1995.gadā, bet toreiz dārzos neieslīdēja ledus gabali, kā tas notika šajā pavasarī, aizsargvalnim sabrūkot ūdens spēka priekšā.

Mājas iemītniekus evakuēja pa otrā stāva logu. Irēna stāsta, ka viņa nekavējoties lūdza palīdzību pašvaldībai, bet pagāja laiks, kamēr deputāti nobalsoja un naudu pārskaitīja.

Ja neskaita 250 latu pabalstu un plūdos sabojāto mantu aizvešanu, citu palīdzību no domes sieviete nav saņēmusi. Dambja izskalotās baltās smiltis bija jāizved pašiem.

Irēnas ģimenei arī nepienācās nauda no pašvaldības mājas remontam. Apkārtējās ģimenes saņēma līdz pat 10 000 latu remontdarbiem, bet Irēnai šāda palīdzība nepienācās, tāpēc, ka viņas māja bija apdrošināta. Māju sieviete apdrošina jau daudus gadus. Apdrošinātāji samaksāja viņai 4500 latu, bet pašvaldības attieksme viņai šķiet netaisnīga.

Sievietei grūti spriest, vai ar piešķirto pietiks, lai saremontētu māju, jo iekšdarbus vēl nevar sākt. 500 lati jau iztērēti par jauna žoga nostiepšanu.

Neapmierināts ar plūdu seku likvidēšanu ir arī kāds šeit sastapts vīrietis, kurš negrib vairāk izteikties. Viņš vien norāda, ka arī palīgbūvju remontiem nauda no domes netiek dota.

VARAM: Iedzīvotājiem jābūt apmierinātiem ar jau saņemto palīdzību

Ogres domes sociālā dienesta vadītāja Sarmīte Ozoliņa stāsta, ka pašvaldības noteikumi paredz piešķirt naudu tikai dzīvojamo māju remontiem 70% apmērā no ekspertu aprēķinātās tāmes. Tāpat pabalsta prasītājam jābūt deklarētam palu skartajā īpašumā.

Tieši cita deklarētā dzīvesvieta ir galvenais iemesls, kādēļ palīdzību māju remontiem atteica. 25 mājsaimniecībām nauda izmaksāta, 13 - atteikta. Apdalīto starpā ir arī apdrošināšanas polišu pircēji, tādi kā Irēna.

Sociālā dienesta vadītāja uzskata, ka pašvaldība nāca apdrošināto namu saimniekiem pretī un sedza starpību, ja apdrošinātāja izmaksātā summas bija mazāka par speciālas domes izveidotas komisijas noteiktajiem postījumiem.

Ozoliņa neslēpj, ka šie noteikumi balstās uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātajām prasībām. Ministrijas pozīcija bija jāņem vērā, jo valdība apņēmās apmaksāt pusi no mājokļu remontdarbu izmaksām. No izmaksātajiem 45 tūkstošiem, 22 - dome dabūs atpakaļ.

VARAM pārstāve Dzintra Muzikante uzskata, ka naudas piešķiršana mājokļu remontiem pirmo reizi bija liela pretimnākšana no valdības puses, tādēļ iedzīvotājiem būtu jābūt apmierinātiem, ka viņi kaut ko ir saņēmuši.

Mājokļu atjaunošanas darbiem naudu lūdza 10 pašvaldības un tām no valsts budžeta piešķirti 50 000 latu. Otru pusi sedza pašvaldības.

Tomēr Ogres pilsētā lielākās izmaksas saistās ar dambja atjaunošanu vietā, kur Norupīte ietek Ogres upē.

Gatavojoties dambja celtniecības darbiem, speciālisti veic izpētes darbus. Pagājušajā nedēļā ministri nodeva novada valdījumā daļu Ogres upes un piešķīra naudu, lai dome varētu sākt sakārot objektu.

Dambja celtniecības būvēšana norit lēni

Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs skaidro, ka valni, kas nodala privātmājas no upes, īsti nevar saukt par dambi. Ar pamatīgajiem celtniecības darbiem mērs arī pamato projekta dārdzību - gandrīz miljons šajā gadā, no kura 70% piešķīrusi valdība.

Laicīgāk par sava dambja atjaunošanu bija sākusi domāt Pļaviņu pašvaldība. Tā projektam bija piesaistījusi Eiropas Savienības fondu naudu, bet nebija paspējusi darbus pabeigt, kad pavasarī jau daļēji atjaunotā būve pārplūda. Novada priekšsēdētāja Gunta Žilde apgalvo, ka arī pēc pabeigšanas dambis Daugavu nenoturēs. „Nv paredzēts, ka viņš noturēs ūdeni. Ir paredzēts, ka viņš noturēs ledu,” saka Žilde.

Viņa stāsta, ka objekts bija apdrošināts un šovasar būvnieki to plāno pabeigt, neprasot papildu naudu no domes.

Tomēr Pļaviņām nepieciešami 150 000 mūzikas, mākslas skolu, ģimnāzijas, sociālās aprūpes centra un dzīvojamā fonda ēku savešanai kārtībā, kam valdība naudu vēl nav iedevusi. „Protams, ka īsti labi tas nav – kamēr tiks pieņemts lēmums, kamēr to naudu piešķirs (..) Es ceru, ka tas neievilksies rudenī,” saka Žilde.

Muzikante saka, ka lemt par naudas piešķiršanu valdība varētu lemt nākamnedēļ. Ministrija gan noliedz vilcināšanos no savas puses. „Bija iesniegtas nepareizi sarēķinātas tāmes, PNV (..) Bija ļoti daudz kļūdu,” aizķeršanos skaidro Muzikante.

Naudu pilsētu un novadu infrastruktūras objektu sakārtošanai pēc plūdiem lūgušas 37 pašvaldības. Kopējā summa ir ievērojama - 1,8 miljoni latu. Pašvaldības gatavas segt 30% no šīm izmaksām, pārējo tās gaida no valsts budžeta.

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti