Vietējais iedzīvotājs Jānis Krastiņš norādīja, ka Bruņinieku ielā “tiek atstāta viena transporta josla, kas garantē sastrēgumus, garantē bīstamus apstākļus avārijas transporta piekļūšanai, un interesanti, ka pretējās kustības velojoslu ir paredzēts nodalīt ar stabiņiem, kas nozīmē arī – ziemā sniegu līdz šim varēja nošķūrēt, tagad sniega novākšana vispār tiek izslēgta kā tāda”.
“Autostāvvietas, kas visu laiku bija kreisajā pusē, tiek likvidētas vispār, saglabājot šos dīvaini platos trotuārus Bruņinieku ielā,” piebilda Krastiņš.
Stāvvietas likvidētas Bruņinieku ielas posmā no Avotu ielas līdz Čaka ielai, turklāt ielā būs divi veloceliņi – katrs savā virzienā, bet atstāta viena braukšanas josla, kas ir 3,5 metrus plata, kā rezultātā, kādam auto cenšoties nogriezties pa kreisi, var veidoties sastrēgumi.
Satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis atzina, ka “auto josla ir šaura, veloceliņi tuvu”. Viņš saskata arī zināmā mērā risku, “ka tas autiņš tomēr varētu izmainīt nepamatoti virzienu, lai kādu šķērsli apbrauktu”.
“Ir jāizvērtē šī iela – Bruņinieku iela – visā garumā. Tā atšķiras daudzās vietās pēc būtības. Ir dzīvojamie rajoni un, vai šajos rajonos vajadzēja likvidēt visas stāvvietas, tas arī ir jautājums,” norādīja Irbītis.
Rīgas domes Satiksmes departamenta vadītājs Vitālijs Reinbahs skaidroja, ka stāvvietu slēgšana, arī satiksmes palēnināšana – tas ir programmas darbs, lai atdzīvinātu pilsētu, lai padarītu pilsētu zaļāku, lai padarītu pilsētu no biznesa un tūrisma viedokļa pievilcīgāku, lai platajos trotuāros izvietotu kafejnīcas galdiņus.
Irbītis gan iebilda, ka parasti šāda veida projektus nerealizē ielās, kur ir sabiedriskais transports, līdz ar to apgrūtināta vai palēnināta tiek arī sabiedriskā transporta kustība.
Savukārt vietējais iedzīvotājs Jāns Krastiņš uztraucas – “ja kāds būs izsaucis ātro palīdzību, var gadīties, ka cilvēks to arī nesagaidīs, tas jau ir garantēts sastrēgums šajā ielā”.
Reinbahs gan apgalvoja, ka satiksmes intensitāte Bruņinieku ielā nav tik liela, lai aizkavētu sabiedrisko transportu.
“Ja mēs skatāmies prioritātes, tad prioritātēm ir sava secība – gājējs, otra prioritāte – velobraucējs, trešā – sabiedriskais transports, ceturtā – privātais transports un piektā – kravas transports,” sacīja departamenta vadītājs.
Rīgas domes Satiksmes departamentā uzskata, ka ar Bruņinieku ielas projektu un tā īstenošanu viss ir kārtībā. Taču iedzīvotāji oponē, jo iespējami arī ērtāki risinājumi, it sevišķi, ja konkrētajā ielā vai tās posmā nekursē sabiedriskais transports.
Departamenta vadītājs arī sola runāt ar visiem, kam ir kāds redzējums un interese par to. “Visus uzklausīsim un mēģināsim ņemt vērā. Ja būs kaut kas jāpielāgo, mēģināsim to arī darīt. Ja mēs redzēsim, ka risinājums bija kļūdains, noteikti mēs kļūdas labosim,” solīja Reinbahs.
Šīs ielas remontdarbi netiek veikti ar Eiropas Savienības fondu atbalstu, tad ielas pārveide un pilnveidošana ir iespējama tūlīt pēc darbu pabeigšanas, un nav jāgaida pieci gadi, kā tas būtu, ja tiktu ieguldīti fondu līdzekļi. Un, kā apgalvo Satiksmes departamentā, arī Bruņinieku ielas iedzīvotājiem sāpīgā stāvvietu izveide teorētiski ir viegli īstenojama – uz nupat svaigi izveidoto, plašo trotuāru rēķina.
