Vērtējot gan latviešu mūziķu uzstāšanos Krievijā, gan režisora Alvja Hermaņa izvēli tur nestrādāt, Pauls bija izbrīnīts par to, ka sabiedrība joprojām nevar pierast pie tā, ka katrs var runāt, kā grib.
Pēc maestro domām, Krievijas sankciju kontekstā nav pareizi nosodīt grupas "Prātā vētra" mūziķus vai dziedātāju Intaru Busuli par to, ka viņi tomēr izvēlas darboties arī Krievijas mūzikas tirgū. "Nekādā ziņā nevienam nepārmetu," pauda maestro.
Viņaprāt, tā ir pat zināma priekšrocība, ka latviešu mākslinieki pagaidām vēl zina krievu valodu un var salīdzinoši viegli iekļauties kaimiņvalsts mūziķu aprindās - drīz tā vairs nebūs.
Pauls par mākslinieku uzstāšanos Krievijā
Savukārt, komentējot Hermaņa izvēli nestrādāt Krievijā, kā arī pamest darbu teātrī Vācijā, protestējot pret valsts bēgļu politiku, Pauls sacīja, ka "Hermanis ir pietiekoši lielisks režisors, lai atļautos tādus gājienus".
Lai gan Pauls lēsa, ka Latvijas populārās kultūras vidē nav tādu mūziķu, kas varētu konkurēt ar pasaules līmeņa māksliniekiem, viņš atzina, ka latviešu mākslinieki strādā "saviem cilvēkiem, savai tautai, savai valodai, un dara to godīgi attiecībā pret saviem klausītājiem".
Vienlaikus Pauls kritizēja to, ka, neraugoties uz izciliem instrumentālistiem un koriem, Rīgā joprojām nav koncertzāles.
Ziņots, ka skatītāju neizpratni izraisījis fakts, ka latviešu grupa "Prāta vētra" uzstājusies Krievijā - pasākumā, kur aktīvi piedalās Krievijas armija. Pati "Prāta vētra" gan nav atzinusi, ka pieļaujamā lojalitātes robeža būtu pārsniegta. Tāpat pārmetumi izteikti arī citiem Krievijā koncertējušiem mūziķiem.
Savukārt režisors Alvis Hermanis, kas jau iepriekš asi nosodījis Krievijas rīcību Ukrainā, šī gada decembrī vērsies arī pret Vācijas imigrācijas politiku, atstājot darbu teātrī "Thalia Theater" Hamburgā. Hermanis tādā veidā pauž protestu pret Vācijas atvērtību imigrantiem un bēgļiem.
