Kad patvēruma meklētājs ir ieguvis bēgļa statusu, tad viņam sākas visgrūtākais periods, jo viņam varētu šķist, ka Latvija ir atvērta, taču citās pašvaldībās viņu nemaz negaida, atzina Zalcmane.
Viņa piebilda, ka galvenais iemesls, kāpēc bēgļi Latvijā nepaliek, ir tāpēc, ka Latvijā nav iespējas viņiem nodrošināt uzsākt patstāvīgu dzīvi.
Pēc statusa iegūšanas, kamēr bēglis vēl uzturas Muceniekos, viņam 15 dienu laikā jāatrod dzīvesvieta, kas ir pārāk īss laika periods, atzina Zalcmane.
Tāpat bēgļi par dzīvesvietu izvēlas Rīgu, kurā nav lētu dzīvokļu.
Tomēr reālā situācija esot tāda, ka bēgļi nezina, ka ir citas pašvaldības, jo nav bijušas iespējas uz tām aizbraukt.
„Lai cilvēks no tālas zemes šeit ierastos un paliktu, viņam vajag minimumu – dzīvesvietu, bērnudārzu, skolu un darbu – iespēju nostāties uz abām kājām,” uzskata Zalcmane.
Tāpat viņa sacīja, ka 139 eiro lielais pabalsts ir pārāk mazs, lai pirmajā brīdī nomaksātu visu nepieciešamo un ieteica, ka
bēgļiem pirmajos mēnešos pabalsts būtu divas reizes jāpalielina, tādējādi samazinot to laika periodu, kad pabalsts tiek piešķirts.
„Tāds ieteikums varētu būt atvieglojošs sākumā, kamēr viņi turpina mācīties latviešu valodu. Tad tajā laika viņi nedomā par pamatvajadzībām,” pauda Zalcmane.
Jau ziņots, ka Latvija Eiropas Savienības pārvietošanas programmas ietvaros jau uzņēmusi 82 personas. No tām statuss ir piešķirts 37 personām - bēgļa statusu ir ieguvušas piecas personas un alternatīvo statusu 32 personas.
Tiesa, 23 personas pēc statusa saņemšanas Latviju pametušas un devušās uz Vāciju.
