Patvaļīga pārbūve dzīvokļos – ierasta prakse

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Pie Druvienas ielas daudzdzīvokļu mājas jumta paneļa iebrukuma, visticamāk, tomēr nav vainojama ēkas piektā stāva dzīvoklī veiktā patvaļīgā būvniecība. „Rīgas namu pārvaldnieka” (RNP) pieaicinātie eksperti pagaidām vēl pārbauda visas versijas, bet pieļauj, ka pielaistas kļūdas jau ēkas celtniecības laikā un izšķirošā loma bijusi pēdējo dienu laikapstākļiem. Tikmēr Rīgas būvvaldē uzsver – šis notikums izgaismojis tikai vienu no neskaitāmajiem patvaļīgās būvniecības gadījumiem.

Druvienas ielas daudzdzīvokļu mājas jumta konstrukcijas pacelšana un balstīšana pabeigta, un jau ceturtdienas vakarā savās mājvietās varēs atgriezties visu dzīvokļu īpašnieki. Dažiem iedzīvotājiem gan tālāki remontdarbi vēl priekšā – dzīvokļu sienās izveidojušās plaisas. „Piektā stāva 13. dzīvoklī ir izvietoti stiprinājumi gala sienai un starpsienai, kas sadala dzīvokļa īpašuma istabas, pagaidām tas arī ir viss, kas tiks izdarīts,” stāsta RNP pārstāve Santa Vaļuma.

Ko darīt ar 13. dzīvoklī ēkas nesošajā sienā patvaļīgi izbūvēto arku, lems būvvalde. Dzīvokļa iepriekšējais saimnieks pārbūves pieteikumu savulaik gan iesniedzis, bet būvvalde to noraidījusi, un arka izbūvēta patvaļīgi.

Gada laikā Rīgas būvvalde saņem ap diviem tūkstošiem pieteikumu dzīvokļu pārplānošanai. Liela daļa no tiem tiek apstiprināti, bet būvvalde ir pārliecināta, ka patiesībā tiek pārbūvēti krietni vairāk dzīvokļu.

Lai veiktu dzīvokļa pārbūvi, būvvaldē jāiesniedz sertificēta inženiera izstrādāts projekts. Mājās, kur dzīvokļi nav sadalīti atsevišķos īpašumos, likums paredz pārbūvi saskaņot arī ar visiem mājas iedzīvotājiem. „Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc šādās mājās ir diezgan izplatīta patvaļīgā būvniecība, jo šīs elementārās darbības vienkārši nevar izdarīt. Un tad skaidrs, ka vienkāršāk ir mēģināt to noslēpt, neko nesaskaņot, izņem ārā nenesošu konstrukciju un nekas it kā traks nav, ja vien kāds nepasūdzas,” skaidro Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.

Pagājušajā gadā Rīgā konstatēti 500 būvniecības pārkāpumi, bet būvvaldē atzīst – noteikti ir vairāk.

„No ielas staigājot, jau to nevar redzēt, vai tu esi kaut ko dzīvoklī izdarījis vai nē. Ja tu esi izdarījis to ļoti bezkaunīgi, ar ļoti lielu troksni vakarstundās un kādam īpaši traucējis, piesārņojis kāpņu telpu un tamlīdzīgi, skaidrs, ka kāds to ir pamanījis un, iespējams, ja nav paslinkojis, arī pasūdzējies. Kopumā par visām būvvaldes vizītēm pilsētā, tas gan nav saistīts tieši ar dzīvokļiem, katra piektā vizīte nes to, ka mēs konstatējam patvaļīgu būvniecību,” stāsta Vircavs.

Rīgas būvvalde jau vairākkārt aicinājusi Tieslietu ministriju atvieglot likuma regulējumu, lai neliela pārbūve, kas neietekmē kaimiņus, nebūtu jāsaskaņo ar visiem ēkas iedzīvotājiem. Reakcija no ministrijas pagaidām nav sekojusi. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti