Viens no jautājumiem, kas tiek skatīts Rēzeknes novada Administratīvās komisijas sēdē ir patvaļīga būvniecība. Administratīvās komisijas sekretārs Vadims Čuhnovs, Rēzeknes novada pašvaldības Juridiskās un lietvedības nodaļas jurists, klātesošos iepazīstina ar vienu nesen konstatētu patvaļīgas būvniecības gadījumu: “17.augustā 2016. gadā tika konstatēts, ka uz pašvaldībai piederoša zemes gabala tika uzsākta patvaļīga bloķēto garāžu būvniecība.”
Māris no Maltas ir viens no četriem daudzdzīvokļu mājas īpašniekiem, kuri savulaik nokalpojušos pie mājas esošos četrus malkas šķūnīšus pārveidoja par jaunu saimniecības ēku, apvienojot tos zem viena jumta. Māris - tāpat kā pārējie īpašnieki - nezināja, ka pirms šādiem darbiem ir jādodas vispirms uz būvvaldi, lai veiktu nepieciešamo saskaņošanu. Tagad Mārim jāmaksā sods, un viņš uzliktajam sodam piekrīt. Minimālais sods par šādu patvaļīgu būvniecību ir 140 eiro, taču, tā kā Māris piekrīt, ka izdarījis pārkāpumu, pēc jaunajiem noteikumiem komisija piemēro 50 procentu atlaidi. Sods būs 70 eiro, tomēr arī tas ir daudz.
Pirms darbu veikšanas Maltas iedzīvotāji vērsušies pagasta pārvaldē, tur darbus veikt mutiski atļāvuši. Māris stāsta vairāk: “Visi zināja, nekādu pretenziju, mēs uz pagastu aizgājām - arī nekādu pretenziju nepateica, vien celiet, celiet”.
Tomēr,
veicot šādus darbus, ar mutisku atļauju vien nepietiek, ir jāvēršas būvvaldē un jāiesniedz dokumenti rakstiskā veidā. Turklāt, apvienojot šķūnīšus zem viena jumta, ēkas kopējā platība pārsniedz 60 kvadrātmetrus, un tas nozīmē, ka būvvaldē jāiesniedz jau būvprojekts.
To, protams, Māris kopā ar pārējiem mājas īpašniekiem nezināja. Tagad visus četrus lietā iesaistītos uztrauc tas, ka viss papīru process izmaksās vairāk nekā pati ēka.
“Pie projektētāja, arhitekta jāgriežas, viņi uzzīmē to skici, piecu minūšu darbs, bet atbilstoši viņi paņems 300-400 eiro. Ja būtu garāža zem katra atsevišķa jumta, tad mums nevajadzētu maksāt, paši varētu uzzīmēt skici un iesniegt līdz 60 kvadrātmetriem. Es tagad gribu izrakt dīķi, par jebkuru platību jāmaksā, jātaisa topogrāfija, 250 eiro atkal jāmaksā projektētājam. Par visu tagad jāmaksā, cilvēkiem vienkārši naudu velk ārā,” pauž Māris.
Rēzeknes novada būvvaldes vadītāja Inga Aleksandroviča stāsta, ka, kopš 2014.gada oktobrī mainījies Būvniecības likums, saskaņā ar to arvien biežāk tiek konstatēti būvniecības pārkāpumi: “Saskaramies ļoti daudz ar patvaļīgu būvniecību. Cilvēkiem tas atmiņā ir palicis, un viņi uzskata, ka līdz 25 kvadrātmetriem nav nekas jādara, būvvaldē nav jāvēršas; būves bez pamatiem nekur netiek skaņotas un reģistrētas, bet sanāk tā, kapēc jaunā Būvniecības likuma, kas stājies spēkā 2014.gada 1. oktobrī, pilnīgi visām būvēm, inženierbūvēm ir nepieciešama būvniecības dokumentācija, kas ir jāskaņo būvvaldē.”
Šobrīd īpašnieks uz savas zemes bez saskaņošanas būvvaldē var veikt vien pavisam nelielus un maznozīmīgus būvdarbus, piemēram, ierīkot sunim būdu.
“Šobrīd cilvēkiem jāielāgo, ka jebkura mazākā būvniecība - žogi, dīķi, viss [notiek], sagatavojot ieceres dokumentāciju pie projektētāja, un tad iesniedz būvvaldē, tikai tad būvvalde izvērtē, dod atļauju, izdara atzīmi par būvdarbu uzsākšanu,” norāda Inga Aleksandroviča.
Lai gan nezināšana neatbrīvo no atbildības, Māris uzskata, ka Būvniecības likumam jābūt paskaidrotam cilvēciskā valodā: “Es gribu uzcelt to šķūnīti - kas man jādara pa punktiem; ne tā, ka aprakstīts, aprakstīts, bet neko nevar saprast, jo tomēr tā sausā likumu valoda, tā ir ļoti sarežģīta parastam cilvēkam, kas ar to vēl nav saskāries”.
Lai novērstu nesaskaņotus un nelikumīgus būvniecības gadījumus, Rēzeknes novada būvvalde turpina būvniecības kontroli novada teritorijā, izmantojot arī Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras ortofotokartes, kas nelikumīgo būvniecības gadījumus ļauj konstatēt ātrāk.
Pērn Rēzeknes novada Administratīvajā komisijā izskatīti 16 patvaļīgas būvniecības gadījumi, šogad deviņi gadījumi.
