"Patriots – cilvēks, kas mīl savu dzimteni, tautu, ir uzticīgs tai.” - Tik lakoniski patriotisms definēts latviešu valodas vārdnīcā. Bet – ko tieši tas nozīmē? Vai tā ir apziņa, ka 18. novembrī un citos valsts svētkos pienākas pie Brīvības pieminekļa nolikt ziedus? Vai patriotisms prasa būt pilsoniski aktīvam un, piemēram, darboties kādās nevalstiskās organizācijās, vai arī – varu būt patriote arī tad, ja tā ir tikai sajūta? Un – galu galā – vai patriotismu var iemācīt?
“Tas jautājums ir diezgan sarežģīts, un tieši tādēļ šis jautājums ir uzlikts [dienas kārtībā] forumā,” norādīja “Skola 2030” sociālo zinātņu satura izstrādes vecākais eksperts Ansis Nudiens.
Satura izstrādātāji patriotisma līniju līdz šim saskatījuši tautas tradīcijās, vēsturē un pavisam praktiskās ikdienas lietās.
“Ievērot likumus, maksāt nodokļus. [Domājam] šajā virzienā, izvairoties no kādas konkrētas ideoloģijas vai konkrēta uzspiesta viedokļa. [..] Bet es domāju, ka šīs sabiedriskās apspriešanas gaitā ir vajadzīgs dzirdēt arī citu viedokļus,” saka Nudiens.
Vēstures skolotājs Valdis Klišāns pārliecināts - patriotisms vairāk ir sajūta un dzīves uztvere nekā formālas, plakātiskas apgūtas patiesības. Dažkārt ar to tiekot grēkots. “Ja pienāk valsts svētki – visu klasi uz muzeju. Vai mēs tur kaut ko sapratām vai nesapratām neko... Mēs esam bijuši. Tātad, ir bijis punkts “patriotiskā audzināšana”. Domāju, nekādā gadījumā tas nav labākais, kā to darīt. (..) Patriotisms veidojas no ļoti daudziem elementiem. No tā, kā tu uztver dabu, kā tu uztver mākslu, literatūru. Ne tikai pagātni,” stāsta Klišāns.
Pati mērķauditorija – jaunieši – norāda: patriotisms “pavēles formā” nestrādās.
Jauniešu organizācijas “Klubs “Māja”'' pārstāvis Artūrs Jānis Krūmiņš uzskata – pārspīlēts patriotisms vēsturē novedis pat pie kariem. Tāpēc jāmeklē cita pieeja.
“Es uzskatu, ka patriotisms kā patstāvīgs elements [mācību saturā] nebūtu nepieciešams. Būtu nepieciešams attīstīt kritisko domāšanu, jo kritiskā domāšana ir tas pats patriotisms savā ziņā,” saka Krūmiņš. “Ja tev ir attīstīta kritiskā domāšana, tad tu saproti, kāpēc tava valsts, kāpēc tava nācija ir laba, kāpēc to vajag uzlabot un kāpēc šeit vajag palikt.”
“Varbūt tiek pārspīlēts tas patriotisms, rodas nacionālisms, kas, manuprāt, jau ir agresīvāka pakāpe,” spriež biedrības “Skolēns.lv” pārstāve Linda Lielbriede. “Es domāju, ka nedrīkst pārspīlēt ne ar ko – tāpat kā nedrīkstam piebērt pārāk daudz sāls kādam ēdienam.”
Šis ir piektais no septiņiem “Skola 2030” rīkotajiem ekspertu forumiem par jaunajam saturam būtiskiem jautājumiem. Tie ir noslēdzošie pasākumi sabiedriskās apspriešanas periodā, kas sākās pērn rudenī un noslēgsies 1.februārī.
Iepriekš LTV „Panorāma” vēstītais, ka Aizsardzības ministrija aicina skolās kā obligāto mācību priekšmetu ieviest valsts aizsardzības mācību, ir izraisījis plašas diskusijas sabiedrībā.
