Patriotisms prasītu katram iztērēt mēnesī 3 eiro vairāk vietējo produktu pirkšanai

Lai mīkstinātu Krievijas sankciju triecienu Latvijas ražotājiem, kuri līdz šim eksportēja pārtiku uz Krieviju, katram Latvijas iedzīvotājam pietiktu iztērēt par apmēram trīs eiro mēnesī vairāk Latvijā ražotiem pārtikas produktiem. Ekonomikas ministrs jau pavēstījis par informatīvu kampaņu, lai atbalstītu tās Latvijā ražotās pārtikas preces, kuras uz gadu aizliegts ievest Krievijā. Ekonomisti vērtē, ka veselīgs ekonomiskais patriotisms pašlaik būtu īsti laikā un tas varētu ievērojami palīdzēt mazināt sankciju ietekmi uz Latvijas ražotājiem. Iedzīvotāji gan uz to raugās dažādi.

Pēc ekonomistu aprēķiniem, Latvija šā gada piecos mēnešos uz Krieviju eksportējusi tagad aizliegtās preces par apmēram 33 miljoniem eiro, kas gadā veidotu apmēram 70 miljonus eiro. Tas ir apmēram pusprocents no visa Latvijas eksporta, līdz ar to, dalot uz iedzīvotāju skaitu, vēlme vairāk atbalstīt no sankcijām cietušos vietējos uzņēmējus iedzīvotājiem varētu izmaksāt aptuveni trīs eiro mēnesī.

Šādam aprēķinam piekrīt arī DNB bankas eksperts Pēteris Strautiņš.

„Jā, nu galu galā uz vienu iedzīvotāju sanāk pat drusku mazāk nekā 3 eiro mēnesī. Un ne jau visus šos 70 miljonus Latvijas industrija zaudēs – daļa no tā varētu būt reeksports, daļu varētu pārdot citos tirgos. Tā kā Latvijas iedzīvotājiem vajadzētu iztērēt pat mazāk nekā trīs eiro mēnesī vairāk, pērkot [vietējo] sieru, biezpienu un citus visvairāk skartos produktus, lai to ietekmi vairāk vai mazāk kompensētu.”

Ekonomists pieļauj, ka Latvijā varētu sākties neformālas kampaņas sociālajos tīklos vietējo ražotāju atbalstam, līdzīgi kā poļi nesen iestājās par saviem āboliem.

Es domāju, ka tas jau ir sācies. Es arī pats vakar tviterī ierakstīju: tagad visi uz fronti jeb dodieties iepirkties, un bija ļoti daudz pārtvītojumu,”  saka Strautiņš.

Rīgas ielās sastaptie cilvēki gan piedāvājumu tērēt vairāk naudas sankciju skartajiem Latvijas produktiem vērtē dažādi.

„Esmu pensionārs un man ir astoņdesmit trīs gadi. Man naudas nepietiek visām zālēm, tāpēc pērku tikai nepieciešamākās. Savukārt izvairos pirkt pārtikas produktus, kā augļus vai gaļu, jo tad no naudas nekas nepaliek pāri,” skaidro kāds vīrs.

„Ko pensionārs var vēlēties, ir grūti, ļoti grūti un es vairāk nevaru tērēt,” skumīgi secina sieviete. Vēl kāda nav, bet cita ir gatava atbalstīt vietējos ražotājus.

Reaģējot uz Krievijas embargo, veselīgs ekonomiskais patriotisms ir vēlams, bet tam nevajadzētu pāraugt negatīvismā pret kaimiņvalstu produkciju, uzskata Latvijas Bankas ekonomists Andris Strazds.

„Protams, šādā situācijā ir būtiski vairāk pirkt tieši Latvijā ražotās preces, bet izvērst kaut kādu tirdzniecības karu ar savām kaimiņvalstīm būtu otra galējība, kas nebūtu vēlama un pieļaujama. Ja mēs tagad nepirksim kaimiņvalstu ražojumus un viņi atkal teiks - nepirksim Latvijas preces, tad abi būsim zaudētāji.”

Krievijas embargo attiecas uz liellopu gaļu, cūkgaļu, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieru, pienu un piena produktiem. Šprotes Krievijas noteiktajā importa aizliegumā nav iekļautas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti