Panorāma

Pētīs vēlētāju zemās aktivitātes cēloņus

Panorāma

Policija pārbauda iespējamu vēlētāju ietekmēšanu

Trūkst balsu A. Lemberga ievēlēšanai par Ventspils mēru

Patlaban trūkst balsu Lemberga ievēlēšanai par Ventspils mēru

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Par mēru var ievēlēt arī apcietinātu deputātu. Tā uz jautājumu par Aivara Lemberga ("Latvijai un Ventspilij") iespējām vadīt jauno Ventspils domi atbildējusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Lemberga partija cer atrast veidu, kā ilggadējais mērs no cietuma varētu piedalīties balsojumos. Pagaidām viņa ievēlēšanai balsu domē nepietiek, jo Lembergs no cietuma nevar balsot domes sēdēs, tādēļ viņš ir vērsies Satversmes tiesā par iespēju strādāt attālināti no cietuma.

Par Lemberga partiju “Latvijai un Ventspilij” nobalsoja 54% vēlētāju, kas dod septiņus no 13 mandātiem Ventspils domē. Ar šādu pārsvaru pietiktu, lai Lembergu atkal ievēlētu par mēru. Tomēr līdz ar pirmās instances spriedumu, kas atzina Lembergu par vainīgu kukuļņemšanā un citos noziegumos, viņam tiesa noteica arī drošības līdzekli – apcietinājumu. Tāpēc kopš februāra Lembergs atrodas Rīgas Centrālcietumā.

Apcietinājumu Lembergs varēs pārsūdzēt pēc 22. jūnija, kad būs pieejams pilns tiesas spriedums. Tomēr nevar paredzēt, cik ilgu laiku pārsūdzības izskatīšanai vajadzēs un vai tiesa vispār piekritīs Lembergu no cietuma izlaist. 

VARAM gan norādīja, ka juridisku šķēršļu Lemberga kļūšanai par mēru nav. Amatā var ievēlēt arī apcietinātu deputātu, kaut gan tas sēdē nemaz nepiedalās. Vajadzīga tikai Lemberga piekrišana.

VARAM valsts sekretāra vietniece Ilze Oša skaidroja: “To var noformēt, visticamāk, rakstiski iesnieguma formā. (..) Skaidrs, ka tādu darba vadīšanas procesu šī persona nodrošināt nevarēs. Tad likums “Par pašvaldībām” paredz, ka aizkavējuma gadījumā šos pienākumus var pildīt priekšsēdētāja vietnieks. Tā kā tas faktiski notika arī iepriekšējā sasaukuma laikā.” 

Lemberga vietnieks gan domē, gan partijā Jānis Vītoliņš akcentēja, ka Lembergs ir “Latvijai un Ventspilij” mēra amata kandidāts, kaut gan viņš atrodas cietumā.

“Pie tam jāsaka, ka vēlētāji ir izteikuši savu attieksmi pret viņu. Apmēram 2,5 tūkstoši (..) ir atzīmējuši viņu, tieši Aivaru Lembergu, ar “+”. Tas ir absolūti labākais rādītājs no visiem tiem deputātu kandidātiem, kas startēja mūsu vēlēšanās,” atzīmēja Vītoliņš.

Tomēr situāciju sarežģī tas, ka Lembergs no cietuma nevar balsot domes sēdēs. Tāpēc “Latvijai un Ventspilij” būtu vajadzīga vismaz viena balss no opozīcijas, lai iegūtu vairākumu. Partija gan cer atrast veidu, kā Lembergs varētu balsot pats. 

Vītoliņš sacīja: “Tas ir praktisks jautājums. Mums nav jāatrod uz to atbilde rīt. Mēs šo atbildi meklēsim.”

Lemberga advokāts Māris Grudulis norādīja, ka par iespēju strādāt attālināti no cietuma Lembergs vērsies Satversmes tiesā. Tikmēr citas domē ievēlētās partijas noliedz iespēju balsot par Lembergu, tomēr nav izslēgts, ka varētu tikt atbalstīts cits “Latvijai un Ventspilij” pārstāvis.

Nacionālās apvienības politiķis Kārlis Vočtavs atzīmēja: “Kādu citu – jā. (..) Mēs jau nezinām, par kuru kandidātu iet runa. Protams, mēs to izskatīsim, mēs sanāksim ar Nacionālās apvienības komandu kopā un izskatīsim. Bet pašlaik tā situācija ir tāda, kāda viņa ir.”

Savukārt Ventspils domes deputāta amata kandidāts Edgars Čeporjus (“Latvijas attīstībai”) norādīja: “Kā vēlēšanu uzvarētājiem, bumbiņa ir aizsperta pie “Latvijai un Ventspilij”. Kā viņi viņu izspēlēs, tas ir jautājums viņiem.”

Uz jautājumu, vai “Latvijai un Ventspilij” varētu mēra amatam izvirzīt kādu citu kandidātu, Vītoliņš atbildēja izvairīgi: “Ja mums būs skaidri visi apstākļi, tad mēs, protams, strādāsim pie plāna “B”.”

Vītoliņš gan par mēru kļūt nevēlētos, jo viņam patīkot strādāt vietnieka amatā. Ja Ventspilī deputāti nespēs ievēlēt mēru divu mēnešu laikā pēc sanākšanas uz pirmo sēdi, Saeima varēs lemt par domes atlaišanu. 

KONTEKSTS:

5. jūnijā notikušajās pašvaldību vēlēšanas, kurās vēlēja novadu reformā apvienoto novadu vadību, bijusi rekordzema aktivitāte.

Pašvaldību vēlēšanas šoreiz notika jaunajās robežās, ieviešot novadu reformu, kas paredz 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 43. Vēlēšanas gan notika 40 vēlēšanu apgabalos, jo netika vēlēti Rīgas domes deputāti, kā arī Satversmes tiesas sprieduma dēļ domnieki Varakļānu novadā un Rēzeknes novadā, kur vēlēšanas notiks 11. septembrī. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti