Patērētāji kļūst arvien izglītotāki par savām tiesībām. To apliecina ne tikai fakts, ka pērn iedzīvotāji ievērojami biežāk meklējuši palīdzību PTAC. Salīdzinājumā ar aizpērno gadu pērn strauji pieaudzis tādu gadījumu skaits, kad domstarpības starp patērētājiem un uzņēmējiem skatītas Patērētāju strīdu risināšanas komisijās.
2016. gadā, kad saskaņā ar likumu, tika izveidots mehānisms šādu strīdu ārpustiesas izskatīšanai, komisijas sanāca uz 12 sēdēm. Pērn notikušas jau 75 Patērētāju strīdu risināšanas komisiju sēdes.
„Komisijas priekšsēdētāji mums ir uzaicināti pensionēti tiesneši,” stāsta Patērētāju tiesību aizsardzības centra Patērētāju konsultāciju un sūdzību departamenta direktore Edīte Drozda. “Viens komisijas loceklis pārstāv patērētāju biedrību, bet otrs – komersantu biedrību. Komisija iepazīstas ar visiem lietas materiāliem un pati pieņem lēmumu. Tiesnesis droši vien vairāk skatās no juridiskā viedokļa, lai visas likumu normas būtu korekti ievērotas, savukārt komersanta pārstāvis un patērētāja pārstāvis vairāk skatās kā eksperti,” saka Drozda.
Pieprasīt domstarpību izskatīšanu komisijā patērētāji var gan gadījumos, kad iegādātas ļoti dārgas, taču nekvalitatīvas preces, gan gadījumos, kad nekvalitatīvais pirkums ir vien pāris eiro vērts.
Tomēr jārēķinās, ka vispirms strīdi jāmēģina atrisināt, pusēm vienojoties vai ar PTAC palīdzību. Strīdu risināšanas komisijas ir neatkarīgas, centrs pilda vien sekretariāta funkciju. Vairākās jomās strīdu risināšanas komisijas arvien vēl nav izdevies izveidot.
„Mums ir jābūt katrā jomā cilvēkam, kurš spēj sniegt savu speciālista viedokli,” norāda Drozda. “Diemžēl Latvijā mums nemaz nav tik daudz šo komersantu organizāciju un ir arī jomas, kurās nemaz nav komersantu asociāciju. Ļoti liela problēma mums ir ar juvelierizstrādājumiem, ar rokas pulksteņiem, ar specifiskām precēm. Pieņemsim, ja runa būtu par mūzikas instrumentiem… šajā jomā mums nav komersantu apvienību un līdz ar to arī nav, kam deleģēt šos pārstāvjus,” viņa saka.
Vissarežģītāk komisijām ir izskatīt strīdus, kas saistīti ar, piemēram, sadzīves elektronikas un datortehnikas kvalitāti.
Komisijas sēdē uz vietas neviens televizoru ārā nejauc, uzsver Drozda. „Visvienkāršāk ir ar apaviem. Ir vienkārši ielikt kurpes somā un atnest uz komisijas sēdi. Tādas preces, ko var atnest – galantērija, tekstilizstrādājumi, ar tām nav problēmu. Ekspertiem tas ir pats labākais, ka var redzēt dabā, ir tur defekts vai nav,” stāsta Drozda.
Aizvadītajā gadā Patērētāju strīdu risināšanas komisijas lielākoties lēmušas par labu patērētājiem. Noraidītas 23 no kopumā 75 izskatītajām sūdzībām. Pēc tam komersantiem tiek dots laiks, lai izpildītu komisijas rekomendācijas. „Likumā ir rakstīts, ka šie lēmumi ir rekomendējoši. Tas nozīmē, ka tos nevar pārsūdzēt tiesā. Ja 30 dienu laikā komersants šo rekomendāciju labprātīgi neizpilda, mēs šo informāciju ieliekam melnajā sarakstā,” bilst Drozda.
Melnajā sarakstā patlaban iekļauti 19 uzņēmumi, kuru vidū ir gan samērā lielas un pazīstamas kompānijas, gan mazi uzņēmumi. Seši no melnajā sarakstā iekļautajiem uzņēmumiem jau pārtraukuši saimniecisko darbību.
