„Talsiem veicas – mums ir tā saule, kas augšā, un tā, kas villainē,” tā saka kādreizējā Talsu novada māksliniece. Etnogrāfiskajā zīmē ir astoņi stari. Katram galā ir vēl viena maza saulīte, ko ietver mēnestiņš. Antra Auziņa-Bajāre to savulaik uzzīmējusi grafiski stilizētu, lai izmantotu pilsētas atpazīstamības veicināšanā.
Ja saulīte ir pilsētas simbols, tad svītru kods paredzēts visam novadam. Vertikālās košās krāsas tiek izmantotas ne tikai publicitātes materiālos, suvenīros, bet arī rotās un sienu krāsojumos. Latvijas novadu vidū tas ir sulīgākais un košākais bruncis.
"Sarkans, zaļš, oranžs, zils. Un, kad nosauc šādus toņus, liekas, ka būtu bail vienā priekšmetā blakus likt, bet kaut kā izdevies tā, ka šie brunči izskatās visai labi un saskaņoti," telefonintervijā stāsta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja etnogrāfijas nodaļas vadītāja Ilze Ziņģīte.
Lai gan patentēšanas process ir tikai dažus mēnešus ilgs un maksā aptuveni 200 eiro, tie patentēti tikai šobrīd. To rosinājusi uzņēmēju palielinātā interese par svītrkoda izmantošanas iespējām un talsenieki sapratuši, kā jāparūpējas, lai viņu dizainu nepārņem arī citi novadi.
"Līdz šim teorētiski tas bija iespējams, jo brīvā tirgū palaista zīme. Šajā brīdī - nē, tad mēs varam vērsties tiesā un teikt, atvainojiet, mums ir šī te dizaina parauga apliecība, kas apliecina, ka šis simbols ir tieši mūsu," skaidro Talsu novada kultūras, sporta un tūrisma centra vadītāja Linda Sūniņa.
Simbolu idejas autore saņēmusi satrauktu amatnieku zvanus, vai etnogrāfiskos elementus vairs nedrīkstēs izmantot savos darbos.
"Gan brunčus aust, gan villaines darināt – to visu var. Vienīgi ir tas, ka jaunajā formā, kādā uzzīmēta saulīte un bruncis, uz to ir patents," norāda Antra Auziņa-Bajāre.
Talsu novads nav vienīgais Latvijā, kas patentējis savus simbolus kā dizaina paraugu. To izdarījusi arī Sigulda, Ventspils, Jelgava, Jūrmala un citas pašvaldības.
