Ugunsbīstamība mežā ir ļoti augsta. Pat ja ugunskuri speciāli atvēlētās vietās nav aizliegti, Valsts meža dienests aicina tos nekurināt, mežā nesmēķēt un nebraukt ar transportlīdzekļiem ārpus ceļa. Pat sakarsušais izpūtējs, pieskaroties sausajai zālei, var izraisīt ugunsnelaimi.
"Mūsu apkopotā statistika rāda, ka vairums ugunsgrēku izceļas tieši cilvēku rīcības dēļ. Tā reizēm ir ļaunprātīga dedzināšana, bet ļoti bieži tā ir tieši neapdomīga un neapzināta rīcība. Piemēram, tie paši izmestie sērkociņi, izsmēķi. Šobrīd nav izsludināta ārkārtas situācija, nav tāda aizlieguma nedoties uz mežiem. Bet mēs aicinām sabiedrību apzināties situācijas nopietnību un neiet. Burtiski neiet uz mežu, jo mežs ir sauss un karsts, un pat no mazākās dzirksteles var izcelties ļoti liela apmēra ugunsgrēks," sacīja VMD sabiedrisko attiecību speciāliste Vineta Vilcāne.
Jau vairākus gadus Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests aicina cilvēkus nelaist gaisā laternas. Lai gan tās ir atļautas, šajā karstajā laikā katra laterna ir potenciāls ugunsgrēks.
"Mūsu rīcībā nav šāda statistika, ka visas laternas, kas ir lidojušas, izraisa ugunsgrēkus. Bet, katrā ziņā šī darbība – palaist atklātu liesmu nezināmā virzienā... Nu iedomājaties, viņa iekritīs mežā, kaut vai ieķersies koku zaros. Šobrīd viss ir tik ļoti sauss, ka attiecīgi sāksies ļoti plašs ugunsgrēks. Un tas ugunsgrēks, kas ieķeras koku vainagos, viņš izplatās ļoti ātri, un to ir ļoti grūti nodzēst," uzsvēra VUGD pārstāve Agrita Vītola.
Ugunsnelaimei pietiek vien ar dzirksteli. Bieži ugunsgrēka cēlonis ir līdz galam nenodzēsts ugunskurs, piemēram, pirms dažiem gadiem pie Usmas ezera tieši tas bija cēlonis 9,6 hektāru lielam meža ugunsgrēkam. Šogad pusotra hektāra plašam ugunsgrēkam cēlonis bijusi bojāta automašīna.
Pēc Valsts meža dienesta datiem, šogad reģistrēts 301 meža ugunsgrēks, uguns skārusi 275 hektāru lielu platību, tai skaitā jaunaudzes degušas 113 hektāru platībā.
