ĪSUMĀ:
- VVD konstatēja bīstamos atkritumus Plakanciemā jau pirms četriem gadiem.
- Tagad tos vairs nededzina, bet arī nenovāc.
- VVD piemēroto sodu īpašnieks nav samaksājis, atkritumus neizved.
Klusā meža ielokā, kur Olaines novads satiekas ar Ķekavas novadu, pie kādreizējās ''Stēguļu'' fermas jau gadiem krājas bīstamo atkritumu kaudzes. Pirms četriem gadiem apkaimes iedzīvotāji sūdzējās arī par regulāriem melnu dūmu mutuļiem un nepatīkamu smaku.
Baidoties no iespējamās atriebības, sūdzības gan nebija rakstītas, bet pēc sižeta televīzijā Valsts vides dienests (VVD) uzsāka administratīvā pārkāpuma lietvedību. Tomēr situācija joprojām būtiski neesot uzlabojusies.
“Dedzināšana tik klaji nenotiek, varbūt kaut kas pa nakti, bet tādus dūmu mākoņus mēs redzējuši neesam, bet automašīnas ar aizdomīgām kravām pa šo ceļu braukā,” stāstīja kāda vietējā iedzīvotāja.
Šobrīd gan vizuāli īpašums šķiet nedaudz sakārtotāks nekā pirms četriem gadiem. Pazudušas arī mucas ar skābi, tomēr biedrība ''Mežinieku apkaimes attīstībai'', kas ir ceļā uz viedā ciema izveidi, ar lietas virzību ir neapmierināti.
“Mēs saprotam, ka šie atkritumi kā tādi izdalās un nonāk vidē, un tā kā mēs esam Misas upes krastos... Mēs saprotam, ka tā ir tāda kopēja apkaimes problēma. Tā nav tikai vietējo kaimiņu problēma, tā ir visas mūsu apkaimes problēma. Tāda liela mēroga,” norādīja biedrības ''Mežinieku apkaimes attīstībai'' valdes priekšsēdētāja Līga Broduža.
Ķekavas novada pašvaldība skaidroja, ka, pamatojoties uz Lauku atbalsta dienesta sniegto informāciju, šim nekustamajam īpašumam par nekoptu lauksaimniecības zemi visus pēdējos gadus (kopš 2016. gada) ir uzrēķinājusi maksimālo nekustāmā īpašumu nodokli – 3% no kadastrālās vērtības. Īpašnieks ir nomaksājis šo nodokli.
Tā kā Administratīvā procesa virzītājs ir VVD Lielrīgas reģionālā vides pārvalde, pašvaldība nav tiesīga iejaukties VVD kompetencē.
Valsts vides dienests skaidroja, ka četru gadu laikā teritorijā veiktas sešas pārbaudes, piemērots arī administratīvais sods, kas gan neesot ticis nomaksāts, kā arī izdots administratīvais akts, kas paredzēja, ka atkritumi no teritorijas tiks izvesti.
Diemžēl tas neesot devis gaidītos rezultātus, vien mainījusies atkritumu lokācija, un vairums no tiem piesegti ar plēvi.
“Šobrīd īstenībā arī komunikācijā ar pašu zemes īpašnieku man rodas pamatotas aizdomas, ka tas tiešām ir bijis plānots vides noziegums. Īstenībā uz šo brīdi netiek izslēgta iespēja šos lietas materiālus pārsūtīt citām institūcijām izvērtēšanai un procesu uzsākšanai,” stāstīja VVD Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes piesārņojuma kontroles daļas vadītājs Kalvis Avotiņš.
Tāpat tikšot turpinātas sarunas ar īpašnieku par teritorijas, kurā atrodas gan riepas, gan būvgruži, gan plastmasa, kā arī vairāk nekā 70 kubikmetri šīfera, atbrīvošanu no bīstamajiem atkritumiem. Ātrāk tas gan notiktu, ja atkritumu savākšanu uzņemtos VVD, tomēr vismaz pagaidām tas netikšot darīts.
“Šādu vietu atbrīvošanai būtu nepieciešami ļoti lieli valsts līdzekļi, tādēļ maksimāli mēs pieturamies pie tā, ka atbildība un finanšu slogs maksimāli tiek uzlikts uz atbildīgo personu,” sacīja Avotiņš.
Tāpat iedzīvotāji tiek aicināti ziņot Vides dienestam vai pašvaldības policijai, ja īpašumā redzamas kādas aizdomīgas darbības. Nosaukt termiņu, kad beidzot lauksaimniecības zeme tiks atbrīvota no bīstamajiem atkritumiem, gan dienesta pārstāvis nevarēja.
